Foto: 96dpi
Būvniecībā kļūda var maksāt cilvēku dzīvību, radīt nenovēršamu kaitējumu videi vai izpostīt kultūrvēsturisku mantojumu. Vai jaunais birojs nodrošinās kvalitatīvu uzraudzību?
Būvniecības nozare ir joma, kur ikvienai iesaistītajai pusei ir jābūt īstenam profesionālim ar skaidriem uzdevumiem, pienākumiem un atbildības apjomu. Tā ir nozare, kur ikviena kļūda vai nepilnība var prasīt daudzu cilvēku dzīvību, radīt nenovēršamu kaitējumu videi vai izpostīt kultūrvēsturisku mantojumu. Jau daudzus gadus Latvijā tiek lauzti šķēpi par to, kā padarīt šo nozari tādu, lai būves būtu drošākas, kvalitatīvākas un uzraudzības procesi caurspīdīgāki un efektīvāki. Viens no risinājumiem ir ietverts jaunajā Būvniecības likumā – nacionāla mēroga būvniecības institūcijas izveide jeb Būvniecības valsts kontroles biroja izveide.
Lai gan Būvniecības valsts kontroles birojs savu darbību pilngaitā vēl nav uzsācis, jo būvniecības procesa uzraudzība noteiktām būvju grupām tiks uzsākta tikai no 2015.gada 1.jūlija, ir svarīgi atgādināt iemeslus, kāpēc šāds birojs ir nepieciešams un ko tieši mēs sagaidām no tā.
Īss ieskats vēsturē
Līdz 2009.gada 30.jūnijam Latvijā darbojās Valsts Būvinspekcija – iestāde, kuras uzdevums bija veikt būvniecības valsts kontroli un būvniecības valsts ekspertīzi, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti[ 1 ]. Lai gan iestādes loma droša un kvalitatīva būvniecības procesa nodrošināšanā bija neapstrīdama un vitāli nepieciešama, iestādes darbu eksperti vērtēja negatīvi. Viņi norādīja gan uz funkciju dublēšanos, jo nereti nebija novelkama skaidra robeža starp to, ko dara pašvaldību būvinspektori un ko VBI būvinspektori, gan atzīmēja iestādes pieņemto lēmumu zemo kvalitāti, kas nereti noveda līdz nebeidzamiem strīdiem tiesā[ 2 ].
Reaģējot uz ekonomisko krīzi un tās izraisītajām sekām, VBI likvidēja un tās funkcijas un pienākumus sadalīja starp Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, savukārt funkcija – būvniecības valsts kontrole – tika likvidēta pilnībā[ 3 ].
Strādājot pie jaunā Būvniecības likuma, jau 2012.gada pavasarī[ 4 ] Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupa skatīja jautājumu par īpašas uzraugošās institūcijas izveidi, kas veiktu noteiktu būvju būvniecības procesa uzraudzību. Grupa apsprieda vairākus variantus:
• Ekonomikas ministrijas iesniegto priekšlikumu, ka valstī varētu veidot divu veidu būvvaldes – pašvaldību līmenī un reģionālajā līmenī, kur Plānošanas reģionos izveidotām būvvaldēm būtu pienākums uzraudzīt noteiktu būvju būvniecības procesus, pārējās būves nodot (vai atstājot) pašvaldību ziņā.
• Ideju par nacionāla mēroga kontroles institūcijas izveidi, taču visi priekšlikumi par uzraugošās institūcijas izveidi tika noraidīti.
2013.gada traģēdija Zolitūdē, kad sabrūkot lielveikalam bojā gāja 54 cilvēki, atkal lika pārdomāt dažādos risinājumus, kas pieejami un nepieciešami Latvijā, lai novērstu līdzīgu nelaimju atkārtošanos. Pētot dažādu valstu praksi un analizējot dažādus pētījumus jāsecina, ka pastāv vairāki priekšnoteikumi, kas veicina kvalitatīvu un drošu būvniecības procesu.
Leģitīmi iemesli kontroles biroja izveidei
Pētot ārvalstu pieredzi, jāsecina, ka ikvienā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī ir noteikts publiskās varas kontroles mehānisms būvniecības procesos.
Visās ES valstīs būvniecības procesi var tikt uzsākti tikai tad, ja tos atļāvusi noteikta valsts iestāde – vietējā vai reģionālā būvvalde. Ir valstis, kur „blakus” publiskās varas institūcijām, arī īpaši akreditētas privātpersonas var izdot būvatļaujas (piemēram, Liebritānijā)[ 5 ].
Tāpat ikvienā valstī ir dažādi mehānismi, kā nodrošināt būvniecības procesa kvalitāti. Ir valstis, kur tikai publiskās varas pārstāvji var veikt būvdarbu procesu uzraudzību (bez tiesībām to veikt privātpersonām) – tāda sistēma ir, piemēram, Ungārijā, Nīderlandē vai Slovākijā. Taču ir arī valstis, kur arī privātpersonām (noteiktiem būvspeciālistiem) ir obligāts pienākums veikt būvdarbu procesa kvalitāti, piemēram, Lietuvā, Maltā, Latvijā[ 6 ].
Latvija, reaģējot vai meklējot atbildes uz drošumam mesto izaicinājumu, nolēma izveidot īpašu biroju – Būvniecības valsts kontroles biroju. Vajadzība pēc šādas institūcijas balstās uz diviem būtiskiem argumentiem:
• Pašvaldību būvvaldes nespēj tika galā ar būvniecības kontroles procesiem, it īpaši būvējot sabiedriski nozīmīgas ēkas;
• Vēl joprojām būvniecības procesā ir ļoti augsts korupcijas risks, un kontroles procedūras ir neefektīvas, it paši gadījumos, ja pasūtītājs ir pati pašvaldība.
2010.gadā – gadu pēc tam, kad tika likvidēta Valsts būvinspekcija – Valsts Kontrole sagatavoja Revīzijas ziņojumu „Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas” (turpmāk saukts – Ziņojums).
Valsts kontrole arī norādīja, ka pašvaldību būvinspektori 2009.gada laikā ir veikuši gandrīz par 71% mazāk pārbaužu nekā Valsts būvinspekcija 2008.gada laikā[ 7 ].
Lai gan Ziņojums atspoguļo situāciju 2009.gadā, nav pamata cerēt, ka šodien situācija pašvaldībās ir būtiski uzlabojusies. Protams, gan Zolitūdes traģēdija, gan jaunais Būvniecības likums ienesa zināmas izmaiņas būvvalžu darbā, taču vēl daudz jādara, lai mēs varētu atzīt, ka būvniecības procesos radītās būves ir drošas un process bijis godīgs.
Tas nozīmē tikai vienu: jāstiprina būvvalžu kapacitāte un jācer, ka Būvniecības valsts kontroles birojs būs efektīvs garants kvalitātes nodrošināšanai.
„Ceļa maize” Būvniecības valsts kontroles birojam
Regulāri tiekoties gan ar pašvaldību darbiniekiem, gan būvniekiem, gan pasūtītāju pārstāvjiem esmu secinājusi, ka:
• Joprojām pašvaldībām ir vāja izpratne par Būvniecības likuma piemērošanu un administratīvajiem procesiem;
• Pasūtītāji un būvnieki neizprot savus pienākumus un atbildības, ko paredz jaunais regulējums;
• Sabiedrība nepārzina savas tiesības un iesaistīto pušu pienākumus būvniecības procesā.
Šie visi, manuprāt, ir papildus argumenti, kāpēc Būvniecības valsts kontroles birojs Latvijā ir ļoti nepieciešams, un tā darbu „pilngaitā” gaida ikviens iedzīvotājs.
Biroja kompetence un pienākumu īstenošanas termiņi ir noteikti Būvniecības likumā:
• būvdarbu kontroles funkcija noteiktām būvju grupām (uzsākt ar 2015.gada 1.jūliju);
• ēku ekspluatācijas uzraudzība (uzsākt ar 2015.gada 1.janvāri);
• metodiskais atbalsts (uzsākt ar 2014.gada 1.oktobri);
• pienākums organizēt būvprojektu un būvju ekspertīzi (uzsākt ar 2014.gada 1.oktobri);
• sūdzību izvērtēšana par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem (uzsākt ar 2014.gada 1.oktobri )[ 8 ].
Lai gan visi saprot, ka likumā noteiktie pienākumi ir jāpilda likumdevēja noteiktajos termiņos (un šāds princips attiecas gan uz ikvienu privātpersonu, gan valsts iestādi), nereti realitātē notiek citādi. Būvniecības valsts kontroles biroja direktors 2015.gada 27.aprīlī uzstājās Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē par valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus. Komisijas sēdēs tika arī analizētas turpmākās darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī tika runāts par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā. Minētajā sēdē biroja direktors noziņoja, ka birojam ir savs redzējums par likumā noteikto pienākumu apjomu un uzsākšanas termiņiem, kā arī to, ka birojā darbu uzsākuši 24 būvinspektori, kas ar 4 automašīnām realizēs likumā noteiktos pienākumus. Tāpat biroja direktors norādīja, ka biroja uzraudzības lokā varētu būt apmēram 700 būves, bet skaidru datu pagaidām neesot.
Tas nozīmē visā Latvijas teritorijā pildīt gan pienākumu regulāri apsekot būvobjektus, gan nodrošināt būves pieņemšanu ekspluatācijā, gan reaģēt uz ārkārtas vai būtiskām problēmām.
Ja pieņemam, ka viena gada laikā tiek uzbūvētas vai pārbūvētas 350 būves, kuru būvniecības procesu uzraudzīs birojs (50% no visām būvēm, kuras pēc biroja direktora teiktā ir biroja kompetencē), tad:
• viena gada laikā biroja būvinspektoriem ir jāveic apmēram 1400 būvlaukumu apmeklējumi (jeb četri apmeklējumi vienā būvobjektā būvniecības procesa laikā);
• minimālais apmeklējumu skaits viena gada laikā (darba dienās) – 5 apmeklējumi dienā.
Kā jau iepriekš norādīts, būvniecības procesa kontroles uzraudzība ir tikai viena no biroja funkcijām. Paralēli birojam ir pienākums reaģēt ārkārtas situācijās un nodrošināt ekspluatācijā nodoto ēku uzraudzība (apmēram 350). Tas viss jāpaveic ar birojam pieejamiem resursiem. Protams, pastāv arī sabiedriskais transports, bet vai šāds risinājums būs gana efektīvs, ātrs un pietiekams?
Runājot ar nozares pārstāvjiem, dzirdēju, ka tieši no biroja tiek sagaidīts profesionāls un augsti kvalificēts pienesums būvniecības kvalitātes nodrošināšanā. Tieši birojam jābūt tam, kas skaidros un veidos vienotu izpratni par dažādiem neskaidriem jautājumiem, gan saistībā ar administratīvajām procedūrām, gan tehniskajiem risinājumiem. Tieši birojs būs tas, kurš mazinās korupcijas riskus būvniecības procesā, it īpaši gadījumos, kad pasūtītājs ir pašvaldība.
Ļoti ceru, ka 2015.gada 1.jūlijā mēs visi varēsim turpināt dzīvot mierīgi, nekreņķējoties vai un kas uzrauga blakusesošā bērnudārza pārbūvi vai kaimiņos plānotā lielveikala jaunbūvi. Ceru, ka uzraudzību veiks zinošs un kompetents būvinspektors no Būvniecības valsts kontroles biroja, kas objektā atradīsies regulāri, tādējādi nodrošinot drošu un kvalitatīvu būvniecības procesu.
Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.