Raksts

‘Kreiso ideju’ sarunas video albums


Datums:
08. oktobris, 2013


Autori

Providus


Foto: piermario

Kādēļ Latvijas intelektuālajā – kultūras, ekonomikas, politikas - vidē kreisās perspektīvas ir tik maz?

18.septembrī Kino Bize rīkojām sarunu par kreiso pasaules skatījumu. Politika.lv piedāvājam sarunas video albumu ar nelieliem komentāriem par video redzamo!

Sarunas dalībnieki ir filosofijas fakultātes maģistrantūras studente, politisko tekstu autore un tulkotāja, New Left domas virziena pārstāve Marija Assereckova, izrādes–lekcijas „Nacionālais attīstības plāns” dramaturgs un aktieris Jānis Balodis no „Dirty Deal Teatro”, University College London doktorants, pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā Boris Ginzburg, neatkarīgā, radikālā portāla publikai.lv viens no līdzveidotājiem un redaktoriem Didzis Melbiksis, Latvijas Universitātes doktorante Olga Procevska ar pētniecisko interesi par publiskajiem intelektuāļiem. Diskusiju vada politoloģe Iveta Kažoka.

Kreisie uzskati: kas tos raksturo?

Svarīgākā diskusijas atziņa: Latvijā izpratnē par „kreisumu” valda tāds haoss, ka būtu vajadzīgas vēl vismaz 15-20 līdzīgas, bet fokusētākas sarunas, lai varētu sākt veidoties daudz maz vienota izpratne un diskusijas neplūstu vairākos virzienos vienlaicīgi. Tomēr daži diskusijas dalībnieki mēģināja raksturot, kas tieši ir kreisā pasaules redzējuma īpašās iezīmes, akcentu liekot uz vienlīdzības un taisnīguma vērtībām. Klipā redzami ekonomista Borisa Ginzburga un dramaturga Jāņa Baloža skaidrojumi.

Kreisums kā kaut kas Latvijā nepieņemams?

Vai Latvijā ir stigma pat uz salīdzinoši maigu kreisumu? Klipā portāla publikai.lv veidotājs Didzis Melbiksis stāsta par to, cik grūti bija atrast portālam autorus, kamēr Boris Ginzburgs dalās pieredzē no savas Londonas augstskolas, kur aktīvākā politiskā organizācija ir … trockisti. Un – nekādu problēmu!

Kādēļ Latvijas intelektuālās domes “vadošā straume” ir tik labēja?

Viena no interesantākajām sarunas ietvaros izteiktajām hipotēzēm: Borisa Ginzburga doma, ka iemesls Latvijas intelektuālās domas „labējumam” ir meklējami nesenā vēsturē, proti, 90.to gadu sākumā. Viņaprāt, tobrīd publisko diskusiju dienas kārtību sāka kontrolēt divas grupas: 1) lielais bizness; 2) nacionālā inteliģence. Rezultāts: ekonomiski „kreisās” idejas nebija dzirdamas un tām nebija augsnes, lai intelektuāli attīstītos.

Latvijas publiskie intelektuāļi šaurajā viedokļu koridorā?

Kādēļ Latvijas publiskie intelektuāļi tik viegli iekļāvās sabiedriskās domas kontrolētāju „vadošajā straumē”? Kādēļ Latvijā tik maz skanējušas balsis, kas aizstāv vājākos? Vai arī Latvijas mākslā ir “šaurs viedokļu koridors”? Klipā redzami LU doktorantes Olgas Procevskas un dramaturga Jāņa Baloža viedokļi.

Vai kreisās idejas Latvijā ir novēlotas? Par labu dzīvojam?

Viena no interesantākajām un vērtīgākajām sarunas daļām – ļoti asā polemika par to, vai Latvijas sabiedrība jau šobrīd nedzīvo pārāk labi, lai atļautos runāt par kreisajām idejām. Vai „kreisums” nav izlepušas sabiedrības pazīme, tas turklāt ir nereālistisks? Klipā redzami Māra Mičerevska, Alinas Apines un Olgas Procevskas skatījumi.

Kas un kā cels kreisās idejas: “apakšas” vai “augšas”?

Visbeidzot, ļoti interesanta viedokļu apmaiņa starp sarunas dalībniekiem par to, ko iespējams darīt, lai bagātinātu Latvijas publisko viedokļu spektru ar intelektuāli spēcīgāku kreiso piedāvājumu. Klipā redzami Jāņa Stroda, Kaspara Zeļļa, Marijas Asareckovas, Klāva Sedlenieka, Iļjas Lenska, Olgas Procevska un Reiņa Lazdas viedokļi. Diskusija turpinājās arī pēc Reiņa teiktā, bet tobrīd operatoram bija jāskrien prom, un šī daļa tad paliks tikai klātesošo atmiņās. Kas ir labs iemesls, lai šādās sarunās piedalītos klātienē!


Kino Bize

Publikai.lv

Reinis Lazda: Latvijas kreiso nākotne


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!