Foto: AFI
Jautājums uzdots partijām, kuras ir pārstāvētas Rīgas domē un kuras saskaņā ar janvārī veiktajām sabiedriskās domas aptaujām Rīgā atbalsta vismaz 5% vēlētāju
Atbild PCTVL priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Jurijs Petropavlovskis:
Vienmēr gribētos, lai būtu vairāk līdzekļu sociālām programmām un mājokļu celtniecībai, bet esošajs 2005.gada budžets atbilst īstenībai, kāda tā ir. Tāpēc arī PCTVL frakcija šo budžetu atbalstīja.
Atbild partijas “Jaunais Laiks” mēra kandidāts Aivars Aksenoks:
Nav šaubu, ka līdz šim līdzekļi pilsētas attīstībai un Rīgas iedzīvotājiem daudzās jomās ir pietrūkuši. Partijas “Jaunais Laiks” speciālisti uzskata, ka Rīgas domes budžetā ir atrodami ievērojami finanšu līdzekļi, kurus varētu novirzīt pareiziem mērķiem.
Vispirms jāsaka, ka Rīgas domes apstiprinātais un publiski pieejamais 2005.gada budžeta plāns parāda izdevumu sadalījumu tikai pa budžeta programmām, nevis konkrētiem mērķiem. No šādas vispārīgas informācijas ir neiespējami izsecināt līdzekļu izlietojuma lietderību katrā no programmām. Esmu apskatījis galvenās problēmas, taču šo Rīgas domes budžeta atmudžināšanu varētu papildināt ar daudziem mezgliem.
Tomēr vairākas izdevumu pozīcijas, īpaši salīdzinot ar 2004.gada budžetu, parāda līdzekļu izlietojuma neefektivitāti.
Izdevumi vispārējiem pārvaldes dienestiem viena gada laikā ir pieauguši par gandrīz 5 miljoniem latu. (no 18,4 milj.latu 2004.gadā līdz 23,1 miljonam latu 2005.gadā.) Interesanti, ka tieši budžeta pozīcija „Rīgas dome un Rīgas domes Finanšu departaments” ir palielinājusies par 2,2 milj.latu (par 28%!).
Tā kā tieši pēdējā gada laikā administratīvie izdevumi ir tik pārspīlēti, uzskatu, ka no šīs budžeta pozīcijas varētu ekonomēt vismaz 6.-7. miljonus latu.
Rīgas dome daudz kritizēta par informācijas tehnoloģiju mārketinga izdevumu pārspīlēšanu. To pierāda arī budžeta plāns. Informācijas tehnoloģiju centra darbības nodrošināšanai paredzēti 4,8 milj.latu, kas ir par 1,2 milj. (par 30%!) vairāk nekā 2004.gadā. Bez tam investīciju programmā papildus informātikas programmai paredzēti 640 tūkstoši latu. Informācijas tehnoloģijās var iztērēt ļoti lielu naudu, ja to dara tā, kā Rīgas dome – bez skaidra mērķa un izpratnes par izmaksām.
Nav saprotama trīskārša plānoto izdevumu neparedzētiem gadījumiem palielināšana – no 0,5 līdz 1,5 milj.latu. Visiem zināms, ka tā ir budžeta pozīcija ar ļoti ātri paņemamu un bez pēdām iztērējamu naudu.
Neskatoties uz štatu ziņā uzpūsto rajonu izpilddirekciju funkciju samazinājumu, joprojām vairāk nekā 3 milj.latu tiek tērēti to uzturēšanai. Likvidējot izpilddirekciju birokrātisko aparātu, saglabājot un pilnveidojot tās kā iedzīvotāju apkalpošanas centrus, šos izdevumus var samazināt divkārt.
Gandrīz par miljonu latu jeb par 24% palielināts pašvaldības policijas finansējums. Tas nebūtu slikti, ja vien lielu daļu no šīs summas nepatērētu pārmērīgi „uzpūstais” šī dienesta vadības aparāts.
Par necaurskatāmību daudz ticis kritizēts pilsētas attīstības fonda līdzekļu izlietojums. Arī 2005.gada budžetā tajā paredzēti 3,6 miljonu latu bez jebkāda skaidra izlietojuma plāna. Tas nav pieļaujams.
Bez tam ieņēmumu daļā par vismaz 10 milj.latu būtu jāpalielina iedzīvotāju ienākuma nodokļa un par 0,5 milj.latu ( 2005. gada prognoze 1,5 milj. Ls. ) azartspēļu nodokļa ieņēmumu prognoze (pat ja uzņēmēji atstātu Rīgas centru, tas pēc likuma notiktu tikai 2008. gadā, bet 2004. gadā jau tika iekasēti 1.68 milj. Ls)
Minēto pasākumu rezultātā budžetā jau tagad papildus būtu vismaz 20 miljonu latu, kurus varētu izmantot sekojoši:
samazināt budžeta deficītu līdz 3% un turpmāk nepalielināt pilsētas parādsaistības. Jāpiezīmē, ka bez 80 milj.latu Rīgas domes aizņēmuma saistībām, kas norādītas budžetā, lielas parādsaistības ir arī pašvaldības uzņēmumiem (īpaši – Rīgas satiksmei un Pilsētbūvniekam), kurus patiesībā nāksies dzēst uz pašvaldības dotāciju rēķina.
palielināt programmas ,,Dzīvojamo māju (dzīvokļu) iegāde” finansējumu divas reizes (no 3,07 līdz 6 milj.latu), turpmāk vairs neatliekot denacionalizēto māju īrnieku problēmas risināšanu.
jāpatur prātā, ka ik gadus jāparedz noteikta summa Dienvidu tilta finansējumam (paredzamā kredīta atdošanai). Jāpiezīmē, ka 2005.gada budžetā tilta projektēšanai un būvniecībai paredzēti tikai 900 tūkstoši latu, kaut arī paskaidrojuma rakstā, it kā garāmejot, pieminēts, ka tam varētu atvēlēt arī 4 miljonus latu no ES struktūrfondu līdzfinansējumam paredzētiem 11 miljoniem latu. Taču tādā gadījumā nepietiek ES līdzfinansējumam – pāri palikušie 7 miljoni latu ir daudz par maz. Tā nedrīkst darīt!
Netērējot laiku tukšai polemikai populisma vārdā, partija Jaunais laiks uzskata un var pierādīt, kur finansējums jānovirza pašu akūtāko pilsētas problēmu risināšanai. Mēs uzskatām, ka detalizētāk izpētot budžeta programmas, būs iespējams atrast daudz efektīvāku līdzekļu izlietojumu arī sociālajiem jautājumiem, izglītībai, kultūrai un citām jomām.
Atbild LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs:
LSDSP nemainītu Rīgas budžeta naudas sadalījumu, jo esam lielākais politiskais spēks koalīcijā, kura izstrādāja un pieņēma minēto budžetu.
Atbild TP Rīgas priekšvēlēšanu kampaņas sabiedrisko attiecību koordinators Mārtiņš Kaprāns:
Viena no būtiskākajām mūsu iebildēm ir pret pašreizējās Rīgas domes pozīcijas „uzpūstajām” administratīvajām izmaksām, kas izpaužas gan nepamatotā izpildaparāta palielināšanā (piemēram, domes lielais sabiedrisko attiecību speciālistu skaits), gan amizantajos un absolūti nelietderīgajos komandējumos. Mūsu aprēķini rāda, ka ir reāli iespējams par 20% samazināt šīs izmaksas, nemazinot pašvaldības darbības kapacitāti. Administratīvās izmaksas kopumā veido 10% no 2005.gada budžeta. Optimizējot šo izdevumu pozīciju, varētu palielināt izdevumus, piemēram, infrastruktūras uzlabošanai.
TP neapmierina arī tas, ka 2005.gada budžets necenšas risināt bērnudārzu rindu problēmu. Šajā kontekstā „kreiso” politika klaji ignorē pašvaldības un privātā sektora partnerību, kas izrādījusies ļoti sekmīga pieeja bērnudārza problēmu risināšanā citās Latvijas pilsētās. Rīgā pašlaik rindā uz bērnudārziem gaida 725 bērni, un brīvu vietu bērnudārzos nav līdz pat 2007.gadam.
Tāpat 2005.gada budžetā nav nopietni izvērtēta Eiropas Savienības līdzekļu piesaiste. 2005.gadā budžetā ES projektu līdzfinansēšanai atvēlēti tikai 11 miljoni latu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa – Dienvidu tilta celtniecībai. Līdz ar to izskatās, ka šī Rīgas dome būs ļoti vāji reaģējusi uz ES naudas piedāvātajām iespējām.
Atbild Tautas saskaņas partija:
TSP piedāvā stingri prioritāru pieeju pilsētas budžeta sastādīšanā turpmākajiem 4 gadiem: vispirms jārisina sociālā kompleksa problēmas – jāpaaugstina visa veida pabalsti un jāpalielina dotācijas pakalpojumu tarifu un citu komunālo maksājumu “iesaldēšanai”. Jāfinansē sociālo un pašvaldību dzīvojamo māju celtniecība ar mērķi 1500 dzīvokļu gadā un jāpiešķir pilsētas zeme jauno ģimeņu dzīvojamo māju celtniecībai. Šajā budžeta programmas sadaļā papildus līdzekļi iegūstami no nevajadzīga pašvaldības īpašuma pārdošanas un no ilgtermiņa kredītiem, kā arī jāpiesaista ES līdzekļi. Papildus jāfinansē izglītība, veselības aprūpe un rīdzinieku drošība. Pārējās izdevumu sadaļās tiks ieviests taupības režīms. Tai skaitā arī krasi jāsamazina budžeta izdevumi pilsētas pārvaldes institūciju un it īpaši telpu uzturēšanai (pašlaik šiem mērķiem tiek atvēlēti gandrīz 30 miljoni latu gadā).
Atbild TB/LNNK mēra kandidāts Jānis Birks:
Apvienība “TB”/LNNK uzskata, ka pašvaldības finanšu resursi ir jāskata kopumā – gan pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi, gan speciālie budžeti, īpaši nozīmīgākais no tiem – Pilsētas attīstības fonds, gan arī aizņēmumi, kas formāli it kā nav saistīti ar budžetu, jo tos ņem nevis dome, bet pašvaldības komercsabiedrības, taču, kas saskaņā ar domes lēmumiem tiks ilgākā laika periodā atmaksāti no budžeta, līdz ar to radot ievērojamas finansiālas saistības nākamajiem gadiem. Ņemot vērā, ka šīs saistības netiek iekļautas ilgtermiņa budžeta prognozēs, situācija izskatās ievērojami labāka, nekā tā patiesībā ir un tāpēc pirmais ar ko mēs sāksim, ir kompleksa finanšu situācijas revīzija – audits, primāri vēršot uzmanību uz finansējuma ziņā lielākajām budžeta programmām.
Ir vairākas budžeta programmas, kur nelietderīgie tēriņi ir visiem acīmredzami un jau tagad var teikt, ka tie tiks samazināti – piemēram, izdevumi Rīgas domes informācijas tehnoloģiju centra darbības nodrošināšanai (e- Rīgas projekts). Tāpat vajadzēs izmainīt un padarīt daudz atklātāku un lietderīgāku finansējuma piešķiršanas kārtību Pilsētas attīstības fondā, vai arī šie līdzekļi iekļaujami pamatbudžetā.
Mūsu rīcībā ir informācija par nepamatotiem štatu palielinājumiem vairākās domes struktūrvienībās, pie tam darbā pieņemšana lielā mērā notiek balstoties uz piederību valdošās koalīcijas partijām vai arī pēc personiskās pazīšanās principa. Šie gadījumi tiks rūpīgi pārbaudīti.
Ļoti rūpīgi plānosim nepieciešamo līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem. Nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošinājums būs mūsu prioritāte, taču jāskatās arī, lai, projektiem aizkavējoties, kā tas bieži gadās, līdzekļu pārpalikums tiktu izlietots lietderīgi.
Ir vairākas budžeta programmas, kurām būs nepieciešams piešķirt lielāku finansējumu nekā līdz šim, tai skaitā: Palīdzība maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, Rīgas pilsētas ielu seguma periodiska atjaunošana, Rīgas pilsētai piederošo nesakopto dabas pamatņu sakopšana.
Jānorāda arī, ka šīs domes sasaukuma laikā budžeta plānošanas gaitā informācija tika rūpīgi slēpta no TB/LNNK frakcijas – apvienība kā vienīgā no lielākajām domes frakcijām nebija pārstāvēta domes Budžeta komisijā.
Atbild “Latvijas ceļš”:
Ir neiespējami radikālas pozitīvas izmaiņas veikt viena gada budžetā, jo iepriekšējo gadu neveiksmīgās budžeta politikas sekas būs jūtamas ilgāku periodu. Kā tādas var minēt iepriekšējos gados piešķirtos lielos finansējumus tai vai citai programmai vai atsevišķa pasākuma realizācijai, kas ir paredzēta ilgākus gadus, bet plānotais efekts nav iegūts, vai ir stipri mazāks, nekā solīts (piemēram, e-pārvaldes ieviešana Rīgā), vai tie ir jāturpina, lai iepriekš tērētā nauda netiktu “izmesta vējā” un neradītu papildus zaudējumus (piemēram, prāmja “Baltic Kristina” iegāde), jeb tie ir radījuši izdevumus, kurus nepieciešams veikt tekošajā gadā (piemēram, parādu atmaksa).
Izvērtējot piešķirtos finansējuma apjomus, redzams, ka daudzām programmām naudas pietrūkst un tādēļ būtiskas izmaiņas, piemēram, sociālajos izdevumos nevar būt. Vairāk vajadzēja pārstrukturēt līdzekļus sociālām lietām – bērnu namu, pansionātu uzturēšanai un skolām, pirmkārt, ēdināšanai.
Mūsuprāt, budžetu veidojot bija nepieciešams ievērot galveno principu – izdevumiem jāveicina ieņēmumu rašanās, t.i., jāpiešķir līdzekļi projektiem, kurus varētu finansēt no ES līdzekļiem vai piesaistot privātsektora resursus. Piemēram, lai nodrošinātu lielāku budžeta apjomu, savlaicīgāk bija nepieciešams strādāt pie ERAF un citi ES fondu projektu sagatavošanas, lai nodrošinātu lielākus ārvalstu palīdzības līdzekļus. Atsavinot pašvaldības īpašumu, maksimāli bija jārīko izsoles, lai palielinātu ieņēmumus. Iepriekšējo gadu nepietiekamā uzņēmējdarbības veicināšana un ēku un būvju vērtības nepietiekams pieaugums nenodrošināja nekustamā īpašuma nodokļa vēl straujāku pieaugumu. LC frakcijas viedoklis šai jomā konsekventi tika ignorēts.
Izdevumu daļā būtu nepieciešams izvērtēt un samazināt pēdējos gados pieaugušo štata darbinieku un, galvenais, dažādu padomnieku un sabiedrisko attiecību speciālistu, preses sekretāru skaitu, lai samazinātu administratīvos izdevumus, kā arī būtiski ierobežot tēriņus pilsētas tēla popularizēšanai.
Pilsētas investīciju programma salīdzinot ar 2000.g. ir sarukusi uz pusi, bet parādu un saistību nasta ir izaugusi un sasniedz ap 50% no pilsētas budžeta. Nelietderīgi bija paredzēts tērēt 4 miljonus latu Dienvidu tilta celtniecības uzsākšanai, neesot skaidrībā par turpmākā finansējuma 80 miljonu latu apjomā pieejamību. Vairāk līdzekļu vajadzēja piešķirt infrastruktūras (ūdensvads, kanalizācija) izbūvei teritorijās, kur iespējams celt ģimenes mājas, tādejādi veicinot individuālo būvniecību, vismaz vienas pazemes gājēju pārejas izbūvei maģistrālās ielas gājēju pārejas vietā utt.
Atbild Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs un Rīgas mēra kandidāts Juris Lujāns:
Būtu jāpalielina to investīciju apjoms, kas saistīts ar pilsētas infrastruktūras attīstību. Pašreizējās domes laikā to apjoms sarucis no 32 līdz 8 miljoniem. Protams, arī sociālā palīdzība, kuras sniegšanai šie līdzekļi novirzīti patlaban, ir nepieciešama – taču, mūsuprāt, lietderīgāk ir radīt iespējami daudz jaunu darbavietu, vienlaikus attīstot ostas darbību, sakārtojot ielas, un, protams, pievēršot lielāku uzmanību izglītībai. Tāpat vairāk līdzekļu jāatvēl sporta zāļu izbūvei, lai tās būtu katrā skolā, un ģimeņu atpūtas centru veidošanai. Uzskatu, ka sporta, aktīvas atpūtas un veselīga dzīvesveida veicināšanas popularizēšana rīdzinieku vidū varētu radīt apstākļus, kuros mazāk līdzekļu novirzāmi sociālām vajadzībām un veselības aprūpei. Arī LPP piedāvātā pilsētas budžeta izdevumu politika kopumā 2006.gadā jau būs vērsta uz cīņu ar cēloņiem, nevis sekām – ieguldot uzņēmējdarbības attīstībā, tūristu piesaistīšanā, būtiski palielināsies budžeta ieņēmumi, kas attiecīgi ļaus tos vairāk atvēlēt palīdzībai maznodrošinātajiem, kuru vidū diemžēl ir arī ģimenes ar bērniem. Ģimenes atbalsta politiku LPP ir izvirzījusi kā galveno prioritāti darbam Rīgas domē.