Foto: Vēstules KNAB

Kādu pienesumu Korupcijas novēršanas birojs ir devis Latvijas sabiedrībai savas pastāvēšanas pirmajos trijos gados? Par kādiem darbiem biroju var uzteikt, uz kādām vēl pilnveidojamām lietām un kļūdām var norādīt? Uz šiem jautājumiem KNAB trīs gadu jubilejā lūdzām atbildēt KNAB sabiedriskās padomes locekļus.

Vineta Reitere, LPS priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos

Kā virzienu, uz ko būtu liekams lielāks akcents, vēlētos izdalīt izglītojošo jomu KNAB darbā. Kaut arī notiek izglītojoši pasākumi un biroja mācības/semināri (kā tas minēts arī nesen izdotajā pārskatā par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā), tomēr kopumā šim virzienam tiek pievērsta daudz mazāka vērība, nekā būtu nepieciešams un kā pirmsākumos KNAB darbā bija iecerēts.

Kopumā, protams, ir apsveicami, ka beidzot ir šāda vienota institūcija, jo laikos pirms KNAB izveidošanas šīs funkcijas bija tik sadrumstalotas, ka patiesībā no tā nebija lielas lietderības.

Aina Biljone
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Salīdzinoši grūti izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) paveikto. Ap šīs organizācijas vārdu vijas pārāk daudz skandālu, politisku spēlīšu, konfliktu, un bieži vien rodas sajūta, ka patiesībā tā īsti nevienu – ne politiķus, ne valdību, ne sabiedrību – neinteresē, ko birojs patiešām dara, kas tam būtu jādara, ko tas ir sasniedzis korupcijas novēršanā un apkarošanā. Formāli vērtējot un salīdzinot statistikas datus par korupcijas izplatību Latvijā un KNAB izskatīto lietu skaitu, var izrādīt visai pamatotu neapmierinātību par šīs institūcijas darba efektivitāti.

Tomēr, par spīti visam minētajam, gribētos cerēt, ka birojs soli pa solim uzņem ātrumu un uzrāda vēlmi godprātīgi veikt savus uzdevumus. Jā, rezultāti varētu būt pārliecinošāki, sabiedrība gaida nopietnu korupcijas lietu atmaskošanu, bet būtu naivi cerēt, ka tik īsā laika posmā jaunizveidota institūcija, kurai pievērsta tik liela „uzmanība” (nebeidzamās peripetijas ap biroja vadītāja iecelšanu, tai sekojošās iekšējās nesaskaņas un pastāvīga masu informācijas līdzekļu uzmanība dažādiem skandāliem un skandāliņiem ap biroja darbu un darbiniekiem), spētu kļūt par to „burvju nūjiņu”, kas glābtu mūs no vairāk nekā desmit gadu garumā krājušos problēmu sloga.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kā uzņēmēju interešu pārstāve ir ieinteresēta KNAB nostiprināšanā un sagaida konkrētus rezultātus, jo uzņēmēju vidē aizvien vairāk stiprinās izpratne par ētikas principu nozīmi biznesā un to, ka korupcija grauj godīgu konkurenci. Uzņēmēji, tāpat kā jebkurš cits Latvijas iedzīvotājs, vēlas dzīvot sakārtotā vidē, un tādēļ ne mazāk nozīmīga ir KNAB loma sabiedrības izglītošanā tiesību un ētikas jomā, tās darbības korupcijas novēršanā. Un atkal negribētos visu atbildību uzvelt vienai institūcijai.

Uzņēmējus īpaši interesē arī atsevišķi KNAB darbības virzieni. Pirmkārt, kā KNAB plāno uzraudzīt Eiropas Savienības līdzekļu sadalīšanu. Otrkārt, kā veicas ar nelikumību atklāšanu valsts un pašvaldību iepirkumu procedūrās. Treškārt, kādā veidā tiks organizēta fizisko personu ienākumu kontrole un vai tā dos reālu ieguldījumu korupcijas apkarošanā. Zināmas bažas rada KNAB apņēmība uzraudzīt šos procesus, jo tajā pat laikā ir tik bieža gaušanās par resursu, finansējuma trūkumu, par nepilnībām tiesību aktos, kas kavē sekmīgu biroja funkciju izpildīšanu. Mēs vēlētos, lai KNAB rīcība būtu vairāk proaktīva, nevis reaktīva, redzēt vairāk paša KNAB iniciatīvas.

Nākotnē ceram, ka KNAB kļūs par prestižu, kompetentu, autoritatīvu un neatkarīgu institūciju ar plašām pilnvarām un lai tās vārds netiktu izmantots nemitīgās politiskās intrigās.

Valts Kalniņš
KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savas pastāvēšanas laikā ir devis vienu otru pozitīvu impulsu cīņā pret korupciju, taču šajā jomā nevar arī runāt par revolucionāriem pārrāvumiem.

Pirmā pozitīvā lieta, ar ko KNAB sevi pieteica, bija centieni pirmo reizi pa īstam kontrolēt politisko partiju finanses, kas nesa arī zināmus augļus – pārkāpumi tika konstatēti, daži politiskie spēki saņēma sodu. Otrs pozitīvs sasniegums ir sabiedrības uzticības līmenis, ko bauda KNAB un kas tālu pārsniedz jebkuras citas tiesībsargājošas institūcijas rādītāju. Šāda uzticība ir nepieciešams, lai arī ne pietiekams priekšnosacījums efektīvai cīņai pret korupciju. Trešā pozitīvā lieta, ko vēlētos izcelt, ir tas, ka līdz ar KNAB darbības pieņemšanos sparā, šī biroja veidolā Latvija ir ieguvusi valsts institūciju, kas mērķtiecīgi cenšas piedāvāt un aizstāvēt priekšlikumus pretkorupcijas politikas robu novēršanai, kas līdz šim veicinājuši korupcijas uzplaukumu. Te gribētos īpaši izcelt KNAB iniciatīvu jēgpilnas fizisko personu ienākumu kontroles sistēmas ieviešanai un biroja izstrādāto valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likumprojektu. Pēdējais varētu vismaz daļēji uzlikt iemauktus jomā, kur tiesiskais vakuums aizvien ir tik acīmredzams, ka tas nevarētu nebūt aizpildīts ar korupciju.

Lielais jautājums, kas daudziem saistās ar KNAB, ir šāds – vai korumpantu ķeršanā jeb korupcijas apkarošanā birojs strādājis labi vai slikti? Kailie fakti vēsta, ka pēdējo pāris gadu laikā KNAB centienu rezultātā atklāto korupcijas gadījumu raksturs mainījies. Agrāk aizturētās amatpersonas parasti bija grēkojušas par dažiem desmitiem latu vien, bet tagad KNAB pārskati uzrāda ne vienu vien krimināllietu, kur iesaistītās summas sasniedz vairākus desmitus tūkstošu un arī pieķertās amatpersonas nav vairs tikai no zemākā līmeņa. Vairums šo lietu gan vēl ir tikai ceļā uz tiesu, un atliek vien gaidīt, vai un kādi tajās būs spriedumi.

Tomēr skaidrs, ka ne KNAB, ne kāda cita tiesībsargājošā iestāde nav spējusi atklāt tos miljonus vērtos korumpētos darījumus, kas droši vien Latvijā mēdz notikt un ko varētu uzskatīt par mūsu valsts drošības galveno apdraudējumu. Tā kā korupcijas apkarotāju darbs objektīvu iemeslu dēļ ir pakļauts diezgan lielai slepenībai, no malas nevar pateikt precīzu iemeslu, kāpēc miljonu lietu izmeklēšana Latvijā vedas tik grūti. Tomēr jāatceras, ka ilgākā termiņā tieši spēja atklāt vislielākā mēroga afēras un tiesā pierādīt iesaistīto personu vainu būs kritērijs tam, vai cīņa pret korupciju, t.sk. KNAB darbs, bijis efektīvs.

Austris Kalniņš
Latvijas Tirgotāju asociācija

No sākuma bija izbrīns, ka tiek veidota jauna policejiska iestāde, kas dublēs Valsts policijas sastāvā darbojošos Ekonomikas policiju vai Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā esošo Finanšu policiju. Savulaik šaubījāmies, kāpēc jāveido Finanšu policija – vai tāpēc, ka ārzemēs tā ir? Vispār no valsts naudas ekonomēšanas viedokļa šādas vairākas dublējošas iestādes uzturēt nav lietderīgi, tā ir pārmērīga valsts budžeta līdzekļu atšķaidīšana jeb sadrumstalošana.

Taču no cita skatu punkta raugoties, uzskaitītās represīvās iestādes, konkurējot savā starpā ar operatīvo informāciju un resursiem, viena otru uzrauga, kaut daļēji, tomēr mazinot korumpēšanās risku to darbiniekiem, un varbūt tas nāk par labu augstākajām valsts interesēm.

Par KNAB darbu un atdevi grūti spriest, jo to nevar izmērīt ne kilogramos, ne litros. Operatīvo dienestu darbu mēdz vērtēt pēc iereģistrēto un atklāto noziegumu skaita, it sevišķi, ja ir sakars ar latento noziedzību. Atklāto noziegumu skaitu var attiecināt uz vienu darbinieku. Var salīdzināt attiecīgi finansējumu katram operatīvajam dienestam un spriest par atdevi. Tālāk var jau analizēt, cik cilvēku reāli ir notiesāti, kādi sodi piespriesti, cik naudas atgūts valsts kasē.

KNAB ir krimināllietas visās nozarēs, arī tajās, par ko sabiedrība satraucas visvairāk. Bet vēl ir tā saucamais profilaktiskais darbs kā partiju finansējuma kontrole, pretkorupcijas propaganda, ko vēl grūtāk ir izmērīt.

Šo visu apsvērumu dēļ man grūti spriest par atdevi un nozīmi. Viss pieminētais darbs ir darīts, ir rādītāji, bet vai tie ir pietiekami?

Varu pateikt, kas man nepatīk. Tās ir nesaskaņas, intrigas KNAB augstāko vadītāju starpā – starp Alekseju Loskutovu un Jutu Strīķi, un vēl citiem darbiniekiem. Viens vai otrs pēc tam to visu nopludina presei, jo esot demokrātija un sabiedrībai tas esot jāzina. Manuprāt, par represīvo iestāžu darbinieku personīgo dzīvi būtu jāzina mazāk nekā par aktieru dzīvi. Tomēr kaut kādam kolektīvismam un saliedētībai tāda tipa iestādē jābūt, ne jau padomjlaika lozungu līmenī, citādi arī pašiem darbiniekiem sliktāka jušana pildīt savus tiešos pienākumus. It kā tagad KNAB vadītāji būtu viens pie otra pierīvējušies, jo kompromatu noplūde vairs nav tā jūtama.

Nobeigumā varu teikt, ka kopumā KNAB izveide ir attaisnojusies, ir darba rezultāti un jānovēl attīstībai turpināties.

Leonards Pāvils, nedēļraksta „Jurista Vārds” atbildīgais redaktors

Šauj uz visām pusēm

Strādājot Tieslietu ministrijā, man bija iespēja vērot, kā no Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta trīs cilvēku sastāvā tika izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kur pašlaik strādā 120 darbinieku.

KNAB pirmie trīs gadi galvenokārt saistās ar biroja vadības nestabilitāti. Šķiet, tikai pēdējā pusgadā vērojamas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Nestabilitāte KNAB vadībā, domājams, negatīvi ietekmēja arī mikroklimatu biroja darbinieku vidū. Vismaz ārēji liekas, ka beidzot birojs var strādāt ar pilnu atdevi, nešķiežot laiku un spēkus iekšējām nesaskaņām. Mēdz teikt, ka nav ļaunuma bez labuma – KNAB nav problēmu ar atpazīstamību.

Tomēr kopumā vērtējot biroja darbu aizvadītajos trīs gados, jāteic, ka rezultāti ir diezgan pieticīgi. KNAB galvenokārt nodarbojas ar „sīkumiem”. Trīs gados birojs atklājis tikai dažas nozīmīgas lietas un tiesas priekšā stājušās divas trīs iespaidīgas personas. Domāju, ka sabiedrība gaida no KNAB vairāk. Protams, jārēķinās ar resursiem, kas ir biroja rīcībā, tomēr nenoliedzami tie jāvelta korupcijas novēršanai un apkarošanai visaugstākajā līmenī. Nevar šaut uz visām pusēm, cerot trāpīt mērķī.

Pēc būtības korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju var pielīdzināt nelielas ministrijas potenciālam. Resursi vienmēr būs nepietiekami, pat gadījumā, ja biroja pašreizējo 120 darbinieku skaitu palielinātu līdz 150. Ko lai šai sakarā saka Tieslietu ministrijas vadība, ja tur atalgojums ir daudz niecīgāks nekā KNAB. Turklāt labākie speciālisti, likumprojektu izstrādātāji, nodaļu un departamentu vadītāji pēc KNAB izveidošanas pameta darbu Tieslietu ministrijā un pārgāja darbā uz KNAB labāka atalgojuma dēļ.

Tas ir acīmredzams, ka KNAB veiksmīgi un ar panākumiem šos trīs gadus strādā Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļa. Mazāk zinu par lietderīgu un veiksmīgu starptautisko sadarbību, bet īpaši vēlos izcelt sabiedriskās attiecības – D.Kurpniece, A.Vitenburgs un I.Leimane ir ieguvums birojam. Aizvadītajā laikposmā šī spēcīgā un profesionālā trijotne nav mainījusies, jūtama komanda, kura laikā un vietā pasniedz vēlamo informāciju un amortizē neveiksmes.

Pagaidām KNAB šķiež spēkus visos virzienos, šaujot uz visām pusēm un cerot trāpīt mērķī, tāpēc arī rezultāti ir pieticīgi. Jāizvēlas divi trīs galvenie darba virzieni, tad arī sekos iespaidīgāki rezultāti.

Māris Saukāns
RBS SKALS valdes priekšsēdētājs

Manuprāt, esošajā situācijā vērtēt un norādīt uz kādām kļūdām KNAB darbībā nav adekvāti, jo tas būtu pārāk subjektīvs vērtējums bez faktoloģiska seguma. Biroja reālā darba spēja parādīsies, kad beidzot tiks veikta iedzīvotāju nulles deklarēšana. Tad arī varēs vērtēt, jo būs šis atskaites punkts.
Nenoliedzami, ka tāda organizācija kā KNAB valstij ir nepieciešama. Aizvadītajos gados tā ir darījusi visu, lai parādītu sabiedrībai un politiķiem, ka notiek aktīvs darbs. Iespējams, ka padarītais tiešām ir labākais, ko bija iespējams veikt attiecīgajos apstākļos, taču jebkurš šāds vērtējums būs izteikti subjektīvs. Lai būtu iespējams sakārtot sistēmu, tās dalībniekiem ir jāpieradina pie kārtības. To KNAB cenšas darīt, taču, lai sakārtotu šībrīža dramatisko situāciju, vienīgajai prioritātei ir jābūt nulles deklarācijai. Tas būs globāls solis uz priekšu korupcijas novēršanā, ne vien apkarošanā.

Skaidrīte Lasmane
Ētikas padomes locekle

Daži vērojumi par KNAB darbiniekiem un darbu
Sabiedriskās padomes sēdēs, kuras notiek V.Kalniņa vadībā, regulāri piedalās vadošie KNAB darbinieki. Viņu klātbūtne nav uztverama nedz kā sabiedrisko attiecību diktēta publicitātes vajadzība, nedz kā formāls atskaišu fakts, bet liecina par patiesu ieinteresētību izzināt korupcijas lietas dziļāk un tās mazināt. Demokrātiska dialoga gatavība liecina par atvērtību, nesimulētu un atbildīgu attieksmi pret grūti regulējamām norisēm.
KNAB paplašina savas darbības robežas. Ne tikai krimināli sodāmas darbības, bet arī interešu konflikti un ētikas jautājumi pamazām ienāk uzraudzības laukā. Latvijā pagaidām nav institūta, kas ar šiem jautājumiem nodarbotos tik plaši kā KNAB. Ne tikai korupcija kā rezultāts, bet arī tās novēršana, kurā ar tiesisku regulāciju vien situācija nav maināma, nodarbina iestādes darbiniekus, kuri ir simpātiski ar to, ka nebaidās atzīt savu zināšanu nepilnību jaunajās jomās, bet meklē iespējas paplašināt priekšstatus par ētikas kodeksiem, lobismu un citiem Latvijas pārvaldē mazāk pierastiem jautājumiem.
Galvenokārt, pateicoties darbības paplašināšanai un darbinieku ieinteresētībai, KNAB izvirzījies par vadošo un, jāatzīst, samērā autoritatīvu korupcijas uzraudzības institūtu Latvijā, kuru pamazām sāk respektēt amatpersonas un kuram sāk uzticēties pilsoniskā sabiedrība. Uzticība gan pagaidām trausla, tāpēc tā saglabājama galvenokārt ar rezultātiem – krimināli sodāmas korupcijas atklāšanu, interešu konfliktu un neētiskas rīcības drošāku publiskojumu.

Viesturs Sprūde, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis

Kā mums visiem zināms, korupcija pastāv visā pasaulē un visa pasaule ar to cīnās. Pēc manām domām, korupcija ir kā “vēža slimība”, kas pamazām sagrauj jebkuru veselu organismu. Tāpat korupcija sagrauj jebkuru demokrātisku un tiesisku valsti.

Izteikta korupcija raksturīga jaunattīstības un postsociālisma valstīm.

Latvijai arī nav gājusi secen šī sērga.

KNAB savā darbā pievērsis sabiedrības uzmanību šai nopietnajai problēmai. Tiek veidota sabiedrības attieksme pret šo negatīvo parādību, līdz ar to politiskās un pilsoniskās apziņas pieaugums. Kā piemērs minamas atkārtotās vēlēšanas Rēzeknē sakarā ar balsu pirkšanu. Tāpat ierosinātās lietas sakarā ar iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Neturpināšu uzskaitījumu par KNAB darbu, bet izteikšu viedokli – sabiedrība zina, ka ir institūcija, kas cīnās ar korupciju, līdz ar to saprot, ka tā nav nenovēršams ļaunums, un tas jau ir daudz. Saprotams, ka vēl ir ļoti daudz darāmā darba uzlabošanā un pilnveidošanā.

Domāju, ka sabiedrisko attiecību jomā lielāks akcents liekams uz lietām, kuras KNAB darbības rezultātā ir tiesvedībā, vai lietām, kurās ir sodītas korupcijā iesaistītās personas. Informācija par ierosinātām lietām, kuras pēc tam pārtrauktas pierādījumu trūkumu dēļ vai citu iemeslu dēļ neceļ KNAB prestižu.

Gribētos vēlēt KNAB pilnveidot savu darbu un līdz ar to tiesiskas valsts nostiprināšanu, ar to veicinot harmonisku valsts attīstību, kas respektē visas sabiedrības intereses.

Edgars Korčagins
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektora vietnieks

Latvijas Darba devēju konfederācijas rīcībā nav pietiekami daudz informācijas, lai novērtētu KNAB darbu korupcijas apkarošanā un novēršanā, bet kā pozitīvu aspektu sabiedrības informēšanā un izglītošanā ir jāmin sabiedriskās konsultatīvās padomes izveidošana un pastāvīga jaunu tēmu aktualizēšanu saistībā ar korupciju. Tā ļoti vispusīgas un nozīmīgas bija diskusijas, kas bija veltītas korupcijas jautājumiem veselības aprūpē un tiesu sistēmā.