Raksts

Kas maksā, tas pasūta mūziku


Datums:
06. marts, 2002


Autori

Providus


Foto: AFI

Sabiedriskās raidorganizācijas ir atbildīgas par kvalitātes līmeņa uzturēšanu elektronisko mediju tirgū, neļaujot auditorijas gaumei aprobežoties tikai ar izklaidējošiem raidījumiem. Būtiskais jautājums – kam un cik par to jāmaksā?

Pēdējā laika diskusijas par Latvijas Televīzijas finansēšanas problēmām, kā arī par dažu raidījumu komercializēšanos ir spilgts piemērs tam, ka pastāv cieša saistība starp sabiedriskās raidorganizācijas finansējumu un piedāvāto programmu saturu. Šajā rakstā tiks aplūkoti pamatprincipi, kuri jāievēro, izstrādājot sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas modeļus.

Sabiedrisko raidorganizāciju loma demokrātiskā sabiedrībā

Šķiet pašsaprotami, ka sabiedrisko raidorganizāciju mērķis ir kalpot sabiedrības interesēm. Daudz grūtāk ir definēt, kādu jautājumu kopums veido sabiedrības intereses elektronisko mediju jomā. Eiropas mediju institūta publicētajā dokumentu krājumā Sabiedriskās raidorganizācijas pārejas periodā tiek uzsvērts, ka pārejas sabiedrībās sabiedrisko televīzijas kanālu un radiostaciju uzdevums ir nodrošināt plurālismu, veicināt izglītību, valodas un kultūras saglabāšanu un nacionālās identitātes veidošanu. Sabiedriskās raidorganizācijas ir atbildīgas par kvalitātes līmeņa uzturēšanu elektronisko mediju tirgū, neļaujot auditorijas gaumei aprobežoties ar vajadzību tikai pēc izklaidējošiem raidījumiem.

Ideāla finansēšanas modeļa pamatprincipi

Sabiedrisko raidorganizāciju veiksmīgas ilgtermiņa darbības svarīgākais priekšnoteikums ir atbilstoša finansēšanas modeļa izvēle. Tai jābūt balstītai uz trim it kā pašsaprotamiem pamatprincipiem.

Pirmkārt, sabiedriskajām raidorganizācijām piešķirtajam finansējumam ir jābūt pietiekamam, lai tās varētu īstenot savus uzdevumus, vienlaicīgi veidojot nopietnu konkurenci komerciālajām raidorganizācijām. Amerikāņu konsultāciju kompānijas McKinsey&Company Lielbritānijas sabiedriskās raidorganizācijas BBC vajadzībām sagatavotajā Pārskatā par pasaules sabiedriskajām raidorganizācijām ir uzsvērts, ka pastāv cieša saistība starp sabiedriskajām raidorganizācijām piešķirto budžeta apjomu un spēju saglabāt pietiekamu auditorijas daļu, lai ietekmētu elektronisko mediju tirgu.

Otrkārt, sabiedrisko raidorganizāciju finansējumam ir jābūt neatkarīgam no valdības un cita veida ietekmes. Ja netiek ievērots šis princips, sabiedriskās raidorganizācijas nespēj kļūt par informācijas apmaiņas forumu, kurā var brīvi paust idejas, komentārus un kritiku. Papildus tam pētnieki ir novērojuši, ka izvēlētajam finansējuma veidam ir būtiska ietekme uz auditorijas attieksmi pret raidorganizācijas veidotajām programmām. Ja raidorganizācija lielāko finansējuma daļu saņem no tiešajām budžeta dotācijām, tad skatītajiem rodas pamats apšaubīt, cik objektīvi un ticami tiek atspoguļota valdības darbība. Savukārt, jo lielāka ir raidorganizācijas atkarība no reklāmas un sponsorēšanas ienākumiem, jo lielāks ir komercializēšanās risks. Programmu saturā parādās izklaidējošas masu programmas, mazāk tiek veidoti sarežģīti, pretrunīgi un eksperimentāli raidījumi, kas ievēro atsevišķu vecuma grupu un minoritāšu intereses.

Treškārt, piešķirtajam finansējumam jābūt paredzamam un stabili garantētam vairāku gadu garumā, lai raidorganizācija varētu droši plānot savu darbību un investīciju stratēģiju. Pasaules praksē sabiedriskās raidorganizācijas tiek finansētas vai nu tikai no sabiedriskiem ienākumiem (valsts budžeta dotācijas un abonentmaksas), vai, izmantojot t.s. jaukto finansējumu, kur sabiedriskie ienākumi tiek papildināti ar komerciālajiem ienākumiem no reklāmas, sponsorējumiem un citas komercdarbības. Reklāmas ienākumi ir salīdzinoši nepastāvīgi, jo tos ietekmē reklāmas tirgus svārstības un konkurences radītais spiediens. Ienākumi no tiešajām valdības dotācijām arī ir nepastāvīgi, jo ir iespējams budžeta samazinājums ekonomikas lejupslīdes gadījumā. Ienākumi no abonentmaksām ir salīdzinoši stabilāki un paredzamāki par citām finansējuma metodēm un nodrošina papildus saiti starp sabiedriskajām raidorganizācijām un auditoriju.

Jaukta tipa finansējums

Eiropas raidorganizāciju apvienības sagatavotā Pētījuma par sabiedrisko raidorganizāciju finansējumu autori uzsver, ka jaukta finansējuma modelī vislielākā mērā tiek ievēroti iepriekš minētie pamatprincipi. Pirmkārt, vairumā valstu viena veida ienākumi, piemēram, ienākumi no abonentmaksām, nespēj nodrošināt nepieciešamo ienākumu apjomu, lai sabiedriskās raidorganizācijas pildītu savu misiju. Otrkārt, paļaušanās uz vienu finansējuma avotu rada draudus raidorganizācijas neatkarībai. Treškārt, dažādu avotu veiksmīga kombinācija palielina atsevišķu modeļu priekšrocības un samazina trūkumus. Ceturtkārt, jauktu finansējuma modeli ir vieglāk piemērot strauji mainīgajai elektronisko mediju videi, kur atsevišķi finansējuma avoti var samazināties, kamēr citi attīstās un parādās jaunas finansēšanas iespējas.

1999.gadā Nacionālā radio un televīzijas padome izstrādāja abonentmaksu ieviešanas projektu, kurš paredz nodrošināt Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio nepieciešamo finansējumu, naudas līdzekļus iegūstot no abonentmaksām, kā arī saglabājot valsts budžeta finansējumu un ieņēmumus no reklāmām. Neskatoties uz projekta trūkumiem, kurus būtu nepieciešams analizēt atsevišķā komentārā, ir apsveicami, ka tajā tiek ņemtas vērā jaukta tipa finansējuma priekšrocības.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!