Materiālu kopums par sociāli atbildīgiem iepirkumiem: Latvijas situācijas izvērtējums, citu ES valstu ziņojumi par sociāli atbildīgu iepirkumu ieviešanas praksi un tiesko regulējumu, kā arī prezentācijas no konferences “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”

2014.gadā tika pieņemta Publisko iepirkumu direktīva, kuras ietvaros nolemts, ka dalībvalstīm publiskais iepirkums turpmāk būtu jāizmanto, lai iepirktu ne tikai lētākās bet labākās preces un pakalpojumus, tai skaitā, piemērojot dažas sociālās klauzulas – kā piemēra, vai grāmatas ir iespiestas uz papīra, kas ir otrreizēji pārstrādāts vai kas ir iegūts no ilgtspējīgiem kokmateriāliem, izmaksas, kas saistītas ar papildu sekām videi, vai arī tas, vai attiecībā uz personām, kurām ir uzdota līguma izpilde, ir sekmēta neaizsargātu personu vai neaizsargātu grupu locekļu sociālā integrācija, un citas. Tāpat Direktīva paredz iespēju sociālajiem uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu, piemēram, bezdarbnieku, mazaizsargātu minoritāšu locekļu vai citādā ziņā sociāli atstumtu grupu, sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju, piedalīties publiskajos iepirkumos īpašā procedūrā – Priviliģētajos iepirkumos.

Tāpat Direktīva paredz iespēju sociālajiem uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu, piemēram, bezdarbnieku, mazaizsargātu minoritāšu locekļu vai citādā ziņā sociāli atstumtu grupu, sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju, piedalīties publiskajos iepirkumos īpašā procedūrā – Priviliģētajos iepirkumos.

Ar Latvijas situācijas izvērtējumu vari iepazīties šeitpdf

Lai apzinātu kā Direktīvas prasības ir pārņemtas nacionālā likumdošanā un praksē, tika īstenots projekts “Buying for social impact” (“Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums”). Projekta ietvaros ir apzināta 15 Eiropas Savienības dalībvalstu (Horvātijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Īrijas, Latvijas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Zviedrijas) praksi un pieredze, īstenojot sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus.

Kopš 2018.gada 1.aprīļa spēkā ir “Sociālā uzņēmuma likums”, kurš ļauj veidot uzņēmumus, kuri ar biznesa metodēm rod ilgtspējīgu risinājumu kādai nozīmīgai, sabiedrībā aktuālai problēmai, kuru neviens cits nerisinās.

Ziņojuma sagatavošanas laikā tika konstatēts, ka Latvijā ir apmēram 70 sociālie uzņēmumi, kuri nodrošina ēdināšanas pakalpojumus, ražo palīgierīces noteiktām personu grupām, rada darba vietas īpašām personu grupām, sniedz sociālos pakalpojumus un darbojas izglītības jomā. Diemžēl neviens no publiskajiem iepirkumiem nav īstenots, piemērojot sociālās klauzulas un/vai dota iespēja sociālajiem uzņēmumiem iegūt iespēju noslēgt Priviliģēto līgumu.

Kā to atzina Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja, publisko iepirkumu veicēju nepietiekamas zināšanas par sociālo kritēriju izmantošanas iespējām un sagaidāmo ieguvumu kavē šādu publisko iepirkumu izsludināšanu un īstenošanu praksē.

Ar projekta ietvaros sagatavotajiem valstu ziņojumiem par Direktīvas ieviešanas praksi ir iespēja iepazīties šeit.

Ar projekta ietvaros sagatavotajiem valstu ziņojumiem par Direktīvas pārņemšanu tiesiskajā regulējumā ir iespēja iepazīties šeit.

Ar prezentācijām no konferences “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā” (notika 2019.gada 2.oktobrī, Rīgā), iespējams iepazīties šeit.

Ar Agneses Frīdenbergas sagatavoto prezentāciju var iepazīties šeit (prezentācijapdf).

Ziņojumu par Latviju sagatavoja: PROVIDUS eksperte Agnese Frīdenberga (nacionālais eksperts par sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu un tiesisko regulējumu, Zvērināta advokāte Kristīne Gaigule – Šāvēja (nacionālais eksperts par publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu)