Raksts

Kādi bija latviešu un cittautiešu argumenti par vai pret Latviju ES?


Datums:
20. aprīlis, 2004


Autori

Ivars Austers


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Pieņemot lēmumu par savu viedokli referendumā Latvijas pilsoņi, atkarībā no savas etniskās piederības, ir izmantojuši atšķirīgus argumentus.Viens virziens, kurā iespējams meklēt dažus pieņēmumus par šīm etniskajām atšķirībām, ir referendumā izdarītās izvēles saistība ar informētību un aktivitāti informācijas vākšanā.

Sabiedrības aptaujas datu analīze rāda, ka pieņemot lēmumu referendumā balsot par vai pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā, Latvijas pilsoņi, atkarībā no savas etniskās piederības, ir izmantojuši atšķirīgus argumentus. Šī raksta galvenais mērķis ir piedāvāt vienkāršu teorētisku modeli, kurš ļautu saprast dažādu tautību Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju viedokļu un priekšstatu atšķirības. Lai apgalvojumi nebūtu vien teorētiskas spekulācijas, tie balstīti uz 2003.gada oktobrī veiktās Latvijas Faktu aptaujas “Sabiedrības attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā” datiem[1].

Rakstā vispirms aplūkošu Latvijas vēlētāju argumentus, kas pašuprāt referendumā lika balsot “par” vai “pret”, tad jautājumu loku, kas saistīts ar informācijas meklēšanu par ES, un visbeidzot – secinājumus par to, vai novērojamas sistemātiskas atšķirības vēlētāju viedoklī par savām zināšanām un interesi par ES.

Lai saprastu, kādi bija iespējamie argumenti, kas varēja ietekmēt referenduma balsojumu, izmantoju atbildes uz jautājumiem par to, kādi argumenti[2] lika balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem balsot “par” vai “pret” (svarīgi piebilst, ka aptauja notika pēc referenduma par Latvijas iestāšanos ES). Lai noskaidrotu, kāda ir šo argumentu struktūra, izmantoju novietošanas vairākdimensiju telpā (multidimensional scaling) matemātiskās statistikas analītisko metodi. Tā ļauj novietot katru no atsevišķajiem elementiem (šajā gadījumā – katru no aptaujas respondentiem piedāvātajiem argumentiem) vairākdimensiju (šajā gadījumā – divu) telpā. Attālumi starp punktiem norāda, cik liela ir iespēja, ka respondents ir minējis vairākus argumentus. Jo biežāk atsevišķi argumenti minēti vienlaikus, jo tuvāk tie attēloti divdimensiju attēlā. Interpretējot šo „argumentu karti”, iespējams izdarīt secinājumu, kādi argumenti „iet roku rokā” brīdī, kad jāatbild uz jautājumu „Kas bija jūsu izvēles pamatā, pieņemot lēmumu referendumā?” (skat. 1. – 4. attēlus).

Attēli ļauj arī spriest par argumentu stiprumu – tie, kuri attēlā atrodas nomaļus no grupējumiem, ir pietiekami spēcīgi, lai cilvēkiem pietiktu ar vienu argumentu, izdarot izvēli referendumā. Turpretī, jo vairāk argumentu apvienots grupējumā, jo tos būtu jāuzskata par vājākiem, balsojuma pamatojumam, tie der vienīgi pa vairākiem kopā. Kritisks lasītājs varētu apgalvot, ka būtu svarīgi ņemt vērā arī to, cik bieži kāds no argumentiem ir ticis nosaukts kā svarīgs. Tas tika ņemts vērā analizējot datus, un turpmākajā izklāstā runāšu tikai par argumentiem, kuriem ir augsts relatīvais lietojuma biežums (minēti vismaz 7 % no visām atbildēm). Pirmajā un ceturtajā attēlā redzams (skat. apvilktos argumentus), ka gan latviešiem, gan citu tautību pārstāvjiem kā spēcīgi argumenti pieņemot lēmumu balsot “par” kalpojuši “Latvijai nav citas iespējas (nevar pastāvēt viena pati)”, “Iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi” un “Paplašināsies izglītības, studiju iespējas”. Taču novērojama arī atšķirība – tikai latviešiem, kuri balsoja “par”, kā spēcīgs arguments bija “Iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants.”

Aplūkojot 2. un 3. attēlu, kur attēlotas “pret” argumentu savstarpējās attiecības, varam novērot, ka gan latviešiem, gan citu tautību pārstāvjiem spēcīgi argumenti bija “Iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai” un “Iestāšanās ES Latvijai finansiāli izmaksās pārāk dārgi”. Atšķirības novērojamas pārējos spēcīgajos argumentos – latvieši minējuši arī “Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti”, bet citu tautību respondentiem spēcīgie “pret” argumenti bija arī “Latvija politiski, ekonomiski, juridiski vēl nav gatava iestāties ES”, “Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi” un “Iestājoties ES, Latvijā palielināsies bezdarba līmenis”.

Svarīgākais secinājums, kas izriet no aprakstītajiem rezultātiem – pieņemot lēmumu par savu viedokli referendumā Latvijas pilsoņi, atkarībā no savas etniskās piederības, ir izmantojuši atšķirīgus argumentus. Uzreiz skaidrības labad jāpiebilst, ka runa ir par tendenci. Tas nenozīmē, ka, piemēram, katram latvietim, kurš piedalījās referendumā, kā spēcīgākie bija tieši šie minētie argumenti – rezultāti parāda to, ka etniskajam faktoram bija saistība ar argumentiem, kas palīdzēja izvēlēties balsojumā. Lielāks spēcīgo argumentu skaits “par” balsojumā bija pieejams latviešiem, kamēr “pret” balsojumā vairāk spēcīgo argumentu bija cittautiešiem. Viens virziens, kurā iespējams meklēt dažus pieņēmumus par šīm etniskajām atšķirībām, ir referendumā izdarītās izvēles saistība ar informētību un aktivitāti informācijas vākšanā.

Izmantojot jau minētās aptaujas datus, tika iegūti 1. un 2. grafikā redzamie rezultāti par respondentu viedokļiem saistībā ar informācijas pieejamību un vērtējumu savai aktivitātei informācijas meklēšanā. Pirmajā grafikā skaidri nolasāmas divas tendences (abas statistiski nozīmīgas) – “pret” balsotājiem piemīt tendence uzskatīt, ka pirms referenduma informācija bija pieejama mazākā mērā, nekā domā “par” viedokļa paudēji referendumā. Otra tendence – nelatvieši (gan “par”, gan “pret” balsotāji), salīdzinājumā ar latviešiem, uzskata, ka informācija bija mazāk pieejama. Svarīgi atzīmēt, ka visi grafikā attēlotie aritmētiskie vidējie ir virs vērtējuma skalas (tika izmantota 5 punktu skala) viduspunkta, kas nozīmē, ka pat visskeptiskākie informācijas pieejamības vērtētāji tomēr ir tendēti uzskatīt, ka informācija ir bijusi pieejama.

Otrajā grafikā redzams, ka “par” balsotāji kopumā sevi vērtē kā aktīvākus informācijas par ES meklētājus (atšķirība statistiski nozīmīga), pie tam nav novērojamas nekādas atšķirības starp etniskajām grupām. “Pret” balsotāji kopumā savu aktivitāti vērtē kā zemāku, un šī tendence ir izteiktāka nelatviešiem.

Kā interpretēt visu iepriekš minēto? Viena iespēja (un tā ir teorētiska spekulācija) ir izmantot sociālās psiholoģijas teorijā lietoto kognitīvās noslēgtības jēdzienu – tas ir termins, ar kuru raksturo cilvēku aktivitāti informācijas meklēšanā, arī dažādu argumentu un faktu salīdzināšanā. Cilvēka domāšana ir atvērta, kamēr viņš/-a meklē, domā un analizē, tas ir, cilvēkam nav izveidojies stabils un grūti maināms viedoklis. Savukārt kognitīvās noslēgtības stāvokli, raksturo relatīvi pabeigts un stabils viedoklis, cilvēks ir it kā aizslēdzis savu prātu. Tas nenozīmē, ka viņš/-a ir pilnībā kognitīvi neaktīvs, ka nenotiktu nekas, ko var dēvēt par domāšanu – cilvēks meklē un analizē informāciju, tomēr šīs izziņas aktivitātes vairāk ir vērstas formulētā viedokļa stiprināšanas virzienā. Mūsu gadījumā, tas acīmredzot nozīmē, ka cilvēkiem, kuri referendumā balsoja “pret”, attieksme pret Latvijas iestāšanos ES bija stabilāka un mazākā mērā ietekmējama, turklāt “par”/”pret” viedoklis korelēja ar etnisko piederību.

1. attēls. Latviešu, kuri balsoja PAR, argumentu struktūra

1=Iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā
2=Veicinās Latvijas ekoloģiskās situācijas uzlabošanos
3=Iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants
4=Latvijai nav citas iespējas (nevar pastāvēt viena pati)
5=Iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi
6=Paplašināsies sakari kultūras sfērā
7=Paplašināsies izglītības, studiju iespējas
8=Uzlabosies sociālās aizsardzības līmenis
9=Latvijas precēm būs plašāks noieta tirgus
10=Tiks ātrāk sakārtota Latvijas likumdošana
11=Būs plašāks preču piedāvājums
12=Pieaugs iespējas strādāt ārzemēs
13=Iestāšanās ES nodrošinās iekļauš. vienotās valūtas sistēmā
14=Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas
15=Būs plašākas tūrisma, ceļošanas iespējas
16=ES īstenotā minoritāšu tiesību aizsardzība veicinās ātrāku sabiedrības integrāciju
17=Nodrošinās kopēju cīņu pret noziedzību, korupciju
18=Nodrošinās ātrāku Latvijas iestāšanos NATO

2. attēls. Latviešu, kuri balsoja PRET, argumentu struktūra

1=Iestāšanās ES palielinās birokrātiju Latvijā
2=Iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai
3=ES nebūs Latvijas drošības garants
4=Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti
5=Iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum
6=Iestāšanās ES Latvijai finansiāli izmaksās pārāk dārgi
7=Latvijā pieaugs noziedzība
8=ES līdzinās bijušai PSRS
9=Iestāšanās ES ir drauds vietējai rūpniecībai
10=Eiropas Savienība uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm
11=Latvija polititiski., ekonomiski, juridiski vēl nav gatava iestāties ES
12=ES ir drauds latviešu nacionālajai identitātei, kultūrai
13=Trūkst informācijas par ES
14=Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi
15=Iestājoties ES, Latvijā palielināsies bezdarba līmenis
16=Būs jāatsakās no nacionālās valūtas (lata)
17=Uzspiestu nepieņemamu sabiedrības integrāciju Latvijā
18=Latvijā palielināsies imigrantu skaits

3. attēls. Citu tautību pārstāvju, kuri balsoja PRET, argumentu

1=Iestāšanās ES palielinās birokrātiju Latvijā
2=Iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai
3=ES nebūs Latvijas drošības garants
4=Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti
5=Iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum
6=Iestāšanās ES Latvijai finansiāli izmaksās pārāk dārgi
7=Latvijā pieaugs noziedzība
8=ES līdzinās bijušai PSRS
9=Iestāšanās ES ir drauds vietējai rūpniecībai
10=Eiropas Savienība uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm
11=Latvija polititiski., ekonomiski, juridiski vēl nav gatava iestāties ES
12=ES ir drauds latviešu nacionālajai identitātei, kultūrai
13=Trūkst informācijas par ES
14=Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi
15=Iestājoties ES, Latvijā palielināsies bezdarba līmenis
16=Būs jāatsakās no nacionālās valūtas (lata)
17=Uzspiestu nepieņemamu sabiedrības integrāciju Latvijā
18=Latvijā palielināsies imigrantu skaits

4. attēls. Citu tautību pārstāvju, kuri balsoja PAR, argumentu struktūra

1=Iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā
2=Veicinās Latvijas ekoloģiskās situācijas uzlabošanos
3=Iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants
4=Latvijai nav citas iespējas (nevar pastāvēt viena pati)
5=Iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi
6=Paplašināsies sakari kultūras sfērā
7=Paplašināsies izglītības, studiju iespējas
8=Uzlabosies sociālās aizsardzības līmenis
9=Latvijas precēm būs plašāks noieta tirgus
10=Tiks ātrāk sakārtota Latvijas likumdošana
11=Būs plašāks preču piedāvājums
12=Pieaugs iespējas strādāt ārzemēs
13=Iestāšanās ES nodrošinās iekļauš. vienotās valūtas sistēmā
14=Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas
15=Būs plašākas tūrisma, ceļošanas iespējas
16=ES īstenotā minoritāšu tiesību aizsardzība veicinās ātrāku sabiedrības integrāciju
17=Nodrošinās kopēju cīņu pret noziedzību, korupciju
18=Nodrošinās ātrāku Latvijas iestāšanos NATO

1. grafiks. Informācijas pieejamības vērtējuma aritmētiskie vidējie 5 ballu skalā

Kā Jūs balsojāt referendumā par Latvijas dalību ES?

2. grafiks. Aktivitātes informācijas meklēšanā vērtējuma aritmētiskie vidējie 5 ballu skalā.

Kā Jūs balsojāt referendumā par Latvijas dalību ES?

_______________

[1] Jāuzsver, ka netika izmantota Latvijas Faktu gatavotā aptauju atskaite, bet autors veica aptaujas datu analīzi šī raksta vajadzībām.

[2] Aptaujas respondnetiem tika piedāvāti 2 saraksti ar iespējamiem PAR un PRET argumentiem, kas katrs sastāvēja no 18 apgalvojumiem.


Ekspertu seminārs “Etniskā plaisa referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā – cēloņi un risinājumi”

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!