Raksts

Kā varēs dzīvot, strādāt vai mācīties citās ES valstīs?


Datums:
12. augusts, 2003


Autori

Providus


Foto: Foto - G.Dieziņš © AFI

Kuras valstis gatavas uzņemt strādniekus no Latvijas jau no pirmās pievienošanās dienas, kā iestāšanās ES uzlabos darba meklētāju iespējas un kas jāņem vērā, ja vēlies pārcelties uz dzīvi kādā ES dalībvalstī – par to šajā rakstā.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas pilsoņi automātiski kļūs arī par ES pilsoņiem un varēs izmantot brīvas pārvietošanās tiesību ES dalībvalstu teritorijā. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņi varēs doties darba meklējumos uz jebkuru no ES dalībvalstīm un veikt sev piemērotu darbu uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Šie vienlīdzīgie noteikumi paredz diskriminācijas aizliegumu pēc pilsonības, vienlīdzīgu atalgojumu, sociālo drošību utt.. Līdz ar to arī šo personu ģimenes locekļiem būs atvieglotas iespējas doties dzīvot uz attiecīgo dalībvalsti. Šādas “vienlīdzīgas” tiesības nebūs Latvijas nepilsoņiem (izņemot sociālās drošības tiesības), kuri varēs doties strādāt uz kādu no ES dalībvalstīm uz tādiem nosacījumiem, kādi ir spēkā šobrīd.

Brīvas pārvietošanās tiesības Latvijas un citu “jauno” kandidātvalstu pilsoņiem (izņemot Kipru un daļēji arī Maltu) tomēr sākotnēji tiks ierobežotas. Pievienošanās ES līgumā noteikts, ka maksimālais iespējamais pārejas periods brīvai darbaspēka kustībai var būt līdz septiņiem gadiem. Noteiktos gadījumos šis pārejas periods, kas ierobežo jauno dalībvalstu pilsoņu apmešanos kādā no vecajām dalībvalstīm var tikt saīsināts līdz pat diviem gadiem no pievienošanās dienas. Ir maz ticams, ka Latvijai šis pārejas periods pret kādu no vecajām dalībvalstīm varētu saglabāties visus septiņus gadus, jo, vadoties no Pievienošanās līgumā iekļautā, šie jautājumi var tikt regulēti samērā elastīgi un pieeja katrai jaunajai dalībvalstij var būt individuāla.

Šobrīd piecas vecās dalībvalstis ir deklarējušas, ka Latvijas pilsoņiem to darba tirgus būs atvērts jau no pievienošanās dienas. Tās ir Dānija, Zviedrija, Nīderlande, Lielbritānija un Īrija. Savukārt Spānija, Itālija un Luksemburga vēl nav pieņēmušas galīgo lēmumu. Ne Pievienošanās ES līgumā, ne kā citādi nav noteikts, kādā veidā un kad šādi lēmumi ir jāpieņem. Proti, no Latvijas pievienošanās dienas ES brīvas darbaspēka kustības ierobežojumi būs spēkā visās pašreizējās dalībvalstīs un tiks atcelti tikai tad, ja kāda dalībvalsts savā nacionālajā tiesību sistēmā iestrādās attiecīgus noteikumus. Tas var notikt jebkurā laikā, arī, piemēram, mēnesi pēc Latvijas pievienošanās ES. Tātad, ja valsts nepieņem nekādus lēmumus, tad ierobežojumi ir spēkā. Šāda situācija būs divu gadu pārejas perioda laikā pēc jauno dalībvalstu pievienošanās, bet pēc šī termiņa beigām ierobežojumi turpināsies vienīgi tad, ja pašreizējās dalībvalstis paziņos Eiropas Komisijai, ka vēlas tos turpināt.

Attiecībā uz jaunajām ES dalībvalstīm ierobežojumi brīvai personu kustībai principā nebūs, kaut gan atsevišķos gadījumos Latvijai attiecībā pret jaunajām dalībvalstīm (un otrādi) būs tiesības tādus noteikt.

Laikā, kamēr tiek piemēroti brīvas personu kustības ierobežojumi, Vācija un Austrija ir tiesīgas noteikt arī atsevišķu pakalpojumu ierobežojumus konkrētās jomās, piemēram, būvniecībā[1]. Visiem brīvas personu kustības ierobežojumiem, kā arī attiecīgo pakalpojumu sniegšanas ierobežojumiem Latvija būs tiesīga noteikt tādus pat ierobežojumus pret attiecīgo dalībvalstu pilsoņiem. Piemēram, ja Vācija nosaka pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus Latvijas pilsoņiem kādā konkrētā jomā, tad Latvija varēs noteikt tādus pat ierobežojumus attiecībā pret Vācijas pilsoņiem.

Lai atvieglotu darba meklēšanas iespējas ES teritorijā, visas ES dalībvalstis jau šobrīd un pēc iestāšanās ES – arī Latvija – būs saslēgtas vienotā tīklā (EURES tīkls), kurā ir apkopota informācijas par visām vakancēm ES, kā arī informācija darba meklētājiem par darba un dzīves apstākļiem attiecīgajā dalībvalstī[2]. Šajā tīklā darba devēji varēs par brīvu ērti ievietot, bet potenciāli darbinieki – atrast sev nepieciešamo informāciju, tādējādi ievērojami paātrinot vakances aizpildīšanas procesu. Informācija par EURES būs pieejama Internetā, bet tiem cilvēkiem Latvijā, kuriem nav pieejas Internetam, palīdzēs īpaši EURES konsultanti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs[3]. Jautājums par to, kas ievietos darba devēja sludinājumu internetā, nav vēl izlemts, jo tas ir dalībvalsts iekšējā lieta.

Latvijas pilsoņi kā dzīvesvietu varēs izvēlēties citu ES dalībvalsti (tajā pat laikā neesot nodarbināti) tikai tādā gadījumā, ja viņiem būs pietiekami līdzekļi sevis uzturēšanai, un, ja viņi nekļūs par apgrūtinājumu attiecīgās dalībvalsts sociālās drošības sistēmai. Tas, vai cilvēka līdzekļi ir pietiekami, ir atkarīgs no katras dalībvalsts nacionālajiem noteikumiem, kā rezultātā katrs gadījums būs individuāls. Šī noteikuma būtība ir tā, lai cilvēki nepārvietotos uz kādu dalībvalsti tikai tādēļ, ka tur ir lielāki kādi sociālie vai citādi pabalsti. Līdz ar to ir skaidrs, ka jābūt kādam pastāvīgam ienākumu avotam, kas attiecīgajā dalībvalstī jāuzrāda un tas nevarētu, piemēram, būt kāds tur pastāvošais “nabadzības” pabalsts. Pēc precīzākas informācijas var jautāt NVA filiālēs, kā arī atrast EURES tīkla mājas lapā.

Latvijas pilsoņiem – studentiem pavērsies plašākas iespējas studēt ārvalstīs uz tādiem pašiem noteikumiem, kā šo valstu pilsoņiem. Piemēram, ja līdz šim kādā augstskolā mācību maksa atšķīrās Latvijas pilsoņiem un ES dalībvalstu pilsoņiem, tad, iestājoties ES, Latvijas pilsoņiem mācību maksa nebūs augstāka, un viņi varēs saņemt arī attiecīgas stipendijas un citus pabalstus.

Prognozējams, ka līdz ar iestāšanos ES varētu aizplūst daļa no kvalificēta darbaspēka saistībā ar ievērojamu atalgojuma atšķirību attiecīgajās nozarēs. Tajā pat laikā varētu palielināties konkurence darba tirgū.

_________________

*Jorens Aizsils ir līdzautors izdevumam “Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums (izvilkums) un komentāri”, kas Lailas Medin un Māra Brizgo zinātniskajā redakcijā nācis klajā 2003. gada 29.augustā.

[1] Izsmeļošs saraksts ar šīm jomām atrodams pievienošanās līguma VIII pielikuma 13.punktā.

[2] EURES mājas lapa

[3] Plašāka informācija Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā


Izglītības zelta atslēdziņa


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!