Foto: R. Traidās

Pašreiz Saeima izskata jaunu Iepirkumu likumprojektu, kurā ir regulēta procedūra tikai iepirkumiem virs 10 000 latiem. Taču tieši mazāku summu iepirkumi notiek visbiežāk un pilnīgs regulējuma trūkums šajā procedūrā var radīt nopietnas problēmas. Tāpēc politika.lv aicināja dažādas organizācijas izteikt viedokli, kādā veidā ir lietderīgi regulēt iepirkuma procedūru par summām zem 10 000 latu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci.

Delna

Delna uzskata, ka ir nepieciešams noteikt galvenās vadlīnijas, kā veicami iepirkumi no 1000 latiem līdz 10 000 latiem. Šai procedūrai jābūt daudz vienkāršākai un elastīgākai kā iepirkumiem virs 10 000 latiem, nosakot tikai iepirkumu galvenos pamatprincipus un uzraudzības kārtību, neradot liekus birokrātiskos šķēršļus. Nepieciešams dot vadlīnijas iepirkumu veicējiem, kādā veidā organizēt procedūru un izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu (ko cenu aptaujas procedūra, piemēram, ne vienmēr garantē). Būtiski paredzēt iespēju konkurentiem apstrīdēt iepirkumu konkursa rezultātus.

Delna ierosināja likumprojektā piešķirt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kartību, kādā veicama iepirkuma procedūra, ja līgumcena ir robežās no 1000 latiem līdz 10000 latiem.

Vienlaikus, Delna vēlas norādīt, ka bez jebkāda regulējuma paliek zemes, eksistējošas būves vai cita nekustamā īpašuma noma. Tas attiecas arī uz telpu nomu valsts pārvaldēm, kur valsts pārvaldes iestādes izlieto ievērojamus valsts līdzekļus, kuru izlietošanā nepieciešams ievērot atklātību un efektīvu iepirkumu procedūru.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

KNAB informē, ka 2006. gada 2. februārī nosūtīja vēstules Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ar biroja priekšlikumiem publisko iepirkumu ar paredzamo līgumcenu līdz 10 000 latiem regulējumam (skatieties zemāk). Lai arī iepriekš birojs bija izteicis priekšlikumus par šāda veida iepirkumu iespējamo regulējumu (nosakot kārtību Ministru kabineta noteikumos vai nosakot zemāku līgumcenas robežu), tomēr tie netika ņemti vērā un uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, kurā tika skatīti priekšlikumi likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” (Reģ. Nr.1422) trešajam lasījumam, biroja pārstāvji netika uzaicināti.

Par likumprojektu „Publisko iepirkumu likums”
(Reģ. Nr.1422) (Dok. Nr.4928 A, 4999, 5223)

Ņemot vērā to, ka, mūsuprāt, likumprojektā „Publisko iepirkumu likums” (turpmāk – likumprojekts) ietvertās normas rada paaugstinātu administratīvās korupcijas risku, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) sniedz šādus priekšlikumus likumprojekta 3.lasījumam:

Birojs uzskata, ka likumprojekta 9.pantā noteiktā līgumcenas robeža, kas nosaka šī likumprojekta piemērošanas nepieciešamību, ir pārāk augsta. Tādēļ, lai novērstu valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un korupcijas risku, būtu nepieciešams noteikt kārtību, kādā pasūtītājs veic iepirkumus līdz 10 000 latiem. Šādu iepirkumu likumības kontrole būtu veicama saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību. Tomēr, ņemot vērā iepirkumu specifiku, būtu nosakāma īpaša lēmuma par līguma slēgšanu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība. Proti, pasūtītāja rīcība būtu apstrīdama un pārsūdzama septiņu dienu laikā pēc sludinājuma par lēmuma par līguma slēgšanu publicēšanas. Turklāt ir nosakāms aizliegums pasūtītājam šajā termiņā slēgt līgumu, jo lēmums par līguma slēgšanu pēc līguma noslēgšanas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir izpildīts (spēku zaudējis) administratīvais akts, kura apstrīdēšana nedod tiesības prasīt līguma laušanu.

Ievērojot minēto, ierosinām likumprojektu papildināt ar jaunu 10.pantu šādā redakcijā:

(1) Informāciju par plānoto iepirkumu ar paredzamo cenu 2000 – 10 000 latu robežās pasūtītājs publicē Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Publikācijā norāda iepirkuma priekšmetu, to raksturojošo informāciju un piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kurš nedrīkst būt mazāks par septiņām dienām no informācijas publicēšanas dienas.

(2) Noteiktajā termiņā iesniegtos piedāvājumus pasūtītājs izvērtē, sastādot izvērtēšanas protokolu, un pieņem lēmumu par līguma slēgšanu ar pretendentu, kura piedāvājums ir visizdevīgākais.

(3) Ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad pieņemts lēmums par līguma slēgšanu, pasūtītājs publicē šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņojumu, norādot iepirkuma priekšmetu, līguma izpildītāju un cenu. Pasūtītājs arī nosūta argumentētu paziņojumu par pieņemto lēmumu pretendentiem, kuri ir iesnieguši piedāvājumus. Līgumu pasūtītājs slēdz, ja lēmums par līguma slēgšanu desmit dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas nav apstrīdēts vai pārsūdzēts.

Latvijas Darba devēju konfederācija, Mārcis Dzelme, Tautsaimniecības un finanšu eksperts

Eiropas Darba devēju un rūpnieku konfederāciju apvienība (UNICE), kuras dalībniece ir Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), piedalās diskusijā par to, vai ES dalībvalstu publisko iepirkumu tirgus atvēršana, kas tika uzskatīta par vienu no centrālajiem 1993. gada vienotā tirgus stratēģijas elementiem, ir notikusi pietiekami veiksmīgi. Ņemot vērā, ka līdzšinējā pieredze rāda, ka absolūtos skaitļos no piešķirtajiem līgumiem aptuveni 95% no visiem publisko darbu, piegādes un pakalpojumu iepirkumiem Eiropā ir bijuši zem ES iepirkumu sliekšņa, šos iepirkumus tiešā veidā ES tiesību normas neregulē. Tas nozīmē, ka ES dalībvalstis minētos 95% iepirkumu regulē individuāli. Vienīgais nosacījums, kas šobrīd jāņem vērā dalībvalstīm, sastādot iepirkumu konkursu noteikumus, ir radīt vispiemērotākos risinājumus atbilstoši valsts administratīvajai struktūrai, kā arī tās tiesiskajām un politiskajām tradīcijām, ievērojot ES iekšējā tirgus pamatprincipus.

UNICE iestājas:

1) pazemināt iepirkumu slieksni Direktīvā, lai sekmētu konkurenci, atverot publisko iepirkumu tirgu, un nodrošināt ES mehānismu plašāku pielietojamu;
2) nodrošināt maksimāli vienkāršus noteikumus zem noteiktā sliekšņa;
3) uzlabot valsts uzraudzību pār iepirkumu iestādēm;
4) nodrošināt, ka neatkarīgās prāvas pārkāpumu gadījumos var veikt uzņēmēju organizācijas;
5) paredzēt sankcijas gadījumos, kad iepirkumu iestādes pieļauj pārkāpumus;
6) uzlabot iepirkumu iestāžu darbinieku apmācību.

Par godīgu konkurenci:

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci un palielinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, piedaloties iepirkumu procedūrās, LDDK aicina Latvijā iedzīvināt Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stratēģiju, lai iedrošinātu mazos un vidējos uzņēmējus piedalīties konkursos, formējot grupas. Radīt vidi, lai būtu iespējams piegādi nodrošināt ne tikai vienam uzņēmumam, bet vairākiem MVU kopīgi. Cik vien iespējams mazināt un vienkāršot atbilstības prasības uzņēmumiem, lai tie varētu piedalītos iepirkumu konkursos. Atlasot piedāvājumus, izvērtēt to finansiālo informāciju, kuru MVU var reālo sniegt, tā vietā, lai uzstātu uz audita pārskatiem vairāku gadu garumā, mazinot jaunu uzņēmumu iespēju piedalīties iepirkumos.

Lai konkurence darbotos efektīvi, ir nepieciešams, ka visi ieinteresētie piegādātāji var savlaicīgi saņemt informāciju par pasūtījumiem, tikai tā var tikt nodrošināta uzņēmēju efektīva piekļuve tirgum. Lai MVU varētu piedalīties piedāvājumu līgumos, svarīgi ir, lai tas savlaicīgi zinātu par iespēju iesniegt piedāvājumu. Iepirkuma organizētājam iepriekš būtu jānorāda arī aptuvenā cena. Jābūt skaidri zināmiem atlases kritērijiem, aizliedzot neproporcionālus kritērijus, kā arī tādus kritērijus, kuriem atbilst tikai kāds viens konkrēts uzņēmums, kas faktiski norāda, ka pasūtījums ir sagatavots konkrētam uzņēmumam.

LDDK, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, iestājas par sociāli atbildīgu uzņēmēju atbalstu, priekšroku iepirkumos dodot uzņēmumiem, kuros ir kolektīvie līgumi un kuriem nav nodokļu parādu.

Iepirkumu uzraudzības birojs, Ēriks Mežalis, Metodoloģijas departamenta Normatīvo aktu un Eiropas lietu daļas vecākais eksperts – jurists

Likumprojektā “Publisko iepirkumu likums” (turpmāk – Likumprojekts) ir paredzēts, ka tajā paredzētās iepirkuma procedūras ir piemērojamas, ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir vismaz 10 000 Ls. Šādas nostādnes pamatā ir vairāki argumenti: 1. Likumprojektā atšķirībā no pašreiz spēkā esošā likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” ir iekļauti vairāki efektīvi mehānismi, kas nodrošina godīgu konkurenci un iepirkuma efektivitāti arī tad, ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir mazāka par 10 000 Ls, piemēram, iepirkumu centralizācijas iespējas. Ir arī paredzēts, ka darbosies elektroniskais katalogs.

2. Iepirkuma procedūru veikšana gadījumos, kad paredzamā līgumcena ir maza, bieži vien ir nesamērīga – administratīvās izmaksas, kas rodas, veicot iepirkuma procedūru, ir daudzkārt lielākas par ekonomisko ieguvumu iepirkuma procedūras rezultātā. Jānorāda arī, ka maza apjoma līgumi bieži potenciālajiem pretendentiem neliekas pievilcīgi (it sevišķi, ja tie ir saistīti arī ar papildu izmaksām, piemēram, izdevumiem par preču transportēšanu), un tad veidojas situācija, ka pasūtītājam ir pienākums organizēt iepirkuma procedūru, lai arī ir iepriekš zināms, ka tā nesasniegs savu mērķi – netiks saņemti izdevīgi piedāvājumi. Efektīvs šādas situācijas risinājums ir iepirkumu centralizācija (sk. 1. punktu).

3. Ir notikusi daļēja iepirkuma procedūru reforma, cenu aptauju padarot par atklātu un brīvu konkurenci nodrošinošu procedūru. Līdz ar to reālu iepirkuma procedūru piemērošanas robeža būvdarbu līgumu gadījumos ir pazemināta no 50 000 Ls līdz 10 000 Ls.

4. Publiskā iepirkuma sfēru regulējošo normatīvo aktu pamatuzdevums ir nodrošināt efektīvu pasūtītāja vajadzību nodrošināšanu un no Eiropas Savienības un nacionālo tiesību aspekta – vienlīdzības, atklātības, samērīguma, brīvas konkurences un savstarpējas atzīšanas principu nodrošināšanu publiskajā iepirkumā. Direktīvā 2004/18/EK, kurā paredzētās prasības ir pārņemtas Publisko iepirkumu likumā, ir noteiktas daudz augstākas obligātās iepirkuma procedūru piemērošanas līgumcenu robežas, nekā Publisko iepirkumu likumā. Cīņa ar korupciju nav tikai un vienīgi publiskā iepirkuma sfēru regulējošo normatīvo aktu funkcija – ja citādi nav iespējams nodrošināt publisko institūciju darbinieku rīcību sabiedrības, nevis personīgās interesēs, to, uzliekot pienākumu veikt iepirkuma procedūras arī ”zem” 10 000 Ls, diezin vai varēs paveikt arī ar Publisko iepirkumu likuma palīdzību.

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Iepirkumu uzraudzības birojs uzskata, ka gadījumos, kad iepirkuma paredzamā līgumcena ir mazāka par 10 000 Ls, nav nepieciešams iepirkuma veicējiem uzlikt pienākumu veikt noteiktas iepirkuma procedūras. Pašreiz likumprojektā ir paredzēts pienākums publicēt paziņojumu par paredzamo iepirkumu, ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir mazāka par 10 000 Ls. Iespējams, ka ir lietderīgi paredzēt pienākumu informāciju par šādiem iepirkumiem padarīt atklātu, taču tādā gadījumā ir jāizvērtē un jāgūst skaidrība par vairākiem visnotaļ būtiskiem jautājumiem – par pasūtītāja tiesībām vai pienākumiem izskatīt visus piedāvājumus, kas iesniegti, atbildot uz šādu publikāciju; par pasūtītāja lēmumu pārsūdzību (jāņem vērā, ka lēmumu pārsūdzība saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, nevis Publisko iepirkumu likumu reāli aizkavētu iepirkuma līgumu slēgšanu uz 1 – 5 gadiem, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmo daļu lēmuma pārsūdzība aptur tā spēkā esamību) un resursu tērēšanas efektivitāti publikāciju nodrošināšanai. Ja šie jautājumi tiek noskaidroti, ir iespējams nodrošināt atklātības ievērošanu iepirkumos “zem” 10 000 Ls arī saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā paredzētajiem nosacījumiem.