Foto: Shereen M
Līdz ar patvēruma meklētāju ierašanos Eiropā, dažās ES dalībvalstīs pastāvošās integrācijas programmas ir nokļuvušas zem lupas – vai tās strādā, cik labi tās strādā, cik drīz tās strādā, vai tās novērš nedrošību, un tamlīdzīgi. Savukārt tajās dalībvalstīs, kur līdz šim šādām mērķtiecīgām integrācijas programmām netika pievērsta īpaša uzmanība, arī Latvijā, centrālais jautājums bija „Ar ko sākt?”.
Viens no noderīgākajiem rīkiem gan politikas veidotājiem, gan pētniekiem ir īpaši izstrādāti integrācijas indeksi jeb indikatoru apkopojumi, kas ļauj apzināties integrācijas daudzškautņainību, apkopot valstu labo praksi un pieredzi, kā arī identificēt pastāvošos izaicinājumus.
Viens no visaptverošākajiem un arī populārākajiem indeksiem ir MIPEX jeb Migrantu integrācijas politikas indekss, kura ietvaros tiek vērtētas migrantu integrācijas politikas 38 valstīs, apskatot 167 indikatorus astoņās politikas jomās. MIPEX uzdevums ir atspoguļot migrantu līdzdalības iespējas uzņemošajās sabiedrībās, piedāvājot salīdzinošu perspektīvu ar punktu palīdzību. Piemēram, MIPEX 2015.gadā norādīja, ka „Latvijai ir zemākais indeksa vērtējums starp visām ES dalībvalstīm – šeit iebraucējiem ir daudz vairāk šķēršļu nekā iespēju, būtībā bez jebkāda īpaši mērķēta atbalsta”.[ 1 ] Papildus, gan Eiropas Padome, gan OECD ir izstrādājuši savu integrācijas politikas izvērtēšanas instrumentu, kā arī pastāv indeksi, kas vērsti uz specifisku integrācijas dimensiju, piemēram, multikulturālisma politikas indekss, kuru izstrādājis Vils Kimlika (Will Kymlicka).
Indeksi, kas vērsti tieši uz bēgļu integrācijas politikas un procesu izvērtējumi, izstrādāti salīdzinoši nesen. Migration Policy Group sadarbībā ar ANO Bēgļu aģentūras Centrāleiropas biroju izstrādāja īpašu bēgļu integrācijas izvērtējuma rīku (Integration Evaluation Tool jeb Refugee Integration Tool)[ 2 ], kura ietvaros tika apkopota informācija par bēgļu integrāciju un veikts tās izvērtējums četrās Centrāleiropas valstīs – Bulgārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā, apskatot tādas integrācijas dimensijas kā izglītība, nodarbinātība, dzīvesvietas nodrošinājums un ģimeņu atkalapvienošana.
Bēgļu integrācijas rīka metodoloģija nu tiek izmantota cita, plašāka indeksa ietvaros projektā National Integration Evaluation Mechanism (NIEM),[ 3 ] kurā patvēruma meklētāju uzņemšana un bēgļu integrācija tiek izvērtēta 15 ES dalībvalstīs, apskatot 13 politikas jomas. Turklāt, NIEM ir īpašs ne tikai ar ļoti konkrēto mērķa grupu vai pētniecības metodēm, bet arī ar to, ka tiek uzsvērta visu iesaistīto pušu līdzdalība dažādo indikatoru izvērtēšanā, rekomendāciju definēšanā un politikas izstrādē. Ir būtiski iesaistīt ne tikai politikas veidotājus un valsts iestādes, bet arī nevalstiskās organizācijas, nozaru pārstāvjus (darba devējus, skolotājus, medicīnas personālu) un pašus patvēruma meklētājus un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu.
Uz ko norāda šāda pieeja? Pirmkārt, indikatoru aptvertās integrācijas politikas dimensijas apliecina, ka integrācija ir ne tikai divvirzienu process, mijiedarbojoties jauniebraucējiem un uzņemošajai sabiedrībai, bet arī horizontāli ļoti plašs process, iekļaujot visdažādākās jomas un ikdienas dzīves epizodes. Otrkārt, patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu nav integrācijas politikas objekti, bet arī tās veidotāji. Šāda mērķēta integrācijas izvērtējuma ieviešana ļauj ne tikai apskatīt īpašas politikas dimensijas, bet arī ļauj mērķauditorijai būt daļai no politikas veidošanas procesa, kas jau sākotnēji veicina iekļaušanos un līdzdalību uzņemošajā sabiedrībā. Visbeidzot, treškārt, šāda pieeja uzsver, ka integrāciju nav iespējams pilnvērtīgi izmērīt bez dialoga starp visām iesaistītajām pusēm, balstoties vien uz statistikas datiem un politikas dokumentos rakstīto.