Foto: AFI

Jautājums uzdots partijām, kuras ir pārstāvētas Rīgas domē un kuras saskaņā ar janvārī veiktajām sabiedriskās domas aptaujām Rīgā atbalsta vismaz 5% vēlētāju

Atbild PCTVL priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Jurijs Petropavlovskis:

Jaunie priekšvēlēšanu kampaņu finansējuma normatīvi mums ir izdevīgi, jo mūsu budžets katrā gadījumā būs krietni mazāks par tiem, bet citām lielām partijām vairs nav parastā milzīgā pārākuma.

Atbild partijas “Jaunais Laiks” mēra kandidāts Aivars Aksenoks:

Esam gandarīti, ka likuma grozījumi ir sasnieguši mērķi un partijas priekšvēlēšanu izdevumiem tērē daudz mazāk līdzekļu. Līdz ar to netiek nodarīti nevajadzīgi zaudējumi Latvijas ekonomikai un izpaliek publiskais farss, kas ir padarījis partijas smieklīgas un rada cilvēkos neuzticību politiķiem kopumā.

Partijas Jaunais Laiks galvenais līdzeklis vēlētāju uzrunāšanai visās vēlēšanās ir bijusi tiešā komunikācija, tāpēc priekšvēlēšanu kampaņā ļoti daudz tiekamies ar cilvēkiem, stāstām par saviem principiem un programmu. Atļautā finansējuma ietvaros tiks izmantota arī reklāma televīzijā, presē, kā arī vides reklāma. Bez tam partijai Jaunais laiks ir noturīgs atbalstītāju loks, kas partiju vērtē pēc tās darba rezultāta, nevis tikai pēc reklāmas aktivitātēm.

Atbild LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs:

Jaunie partiju finansēšanas nosacījumi būtiski ietekmē vēlēšanu kampaņas stratēģijas un taktikas izvēli. Par galveno kļūst tiešā kontaktēšanās ar vēlētāju, ievērojami samazinot plašsaziņas līdzekļu izmantošanu. Partijām jācenšas iesaistīt kampaņā maksimāli daudz partijas biedru tiešajiem kontaktiem. Tādējādi rodas priekšrocības daudzskaitliskām partijām. Iespējami lielāku sarakstu skaitu iesniegšana ļauj izmantot lielākus līdzekļus.

Jaunās sistēmas trūkums ir tāds, ka kampaņas kļūst neizteiksmīgas, maz pamanāmas, un vēlētājam tādējādi trūkst informācijas, lai izvēlētos, par ko balsot. Divas nedēļas pirms vēlēšanām vairāk kā 40% vēlētāju Rīgā nav izvēlējušies, par ko balsot.

Atbild TP Rīgas priekšvēlēšanu kampaņas sabiedrisko attiecību koordinators Mārtiņš Kaprāns:

Jaunie partiju finansēšanas nosacījumi, protams, mudina meklēt citādākas komunikācijas formas un kanālus ar vēlētājiem. Taču nevar teikt, ka šī komunikācija ir kaut kas unikāls un nebijis. TP jau pirms iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām uzsvēra tiešās komunikācijas nozīmi saskarsmē ar vēlētāju. Šajās vēlēšanās TP ir pārorientējusi priekšvēlēšanu kampaņas akcentus, un deputātu kandidāti klātienē bieži tiekas ar vēlētājiem. Turklāt TP kampaņas saturs ir pretmets līdzšinējai Latvijas pašvaldību vēlēšanu klišejai, ka īstās vēlēšanas notiek tikai Rīgā.

Taču jāteic, ka līdzšinējie dažādu ekspertu viedokļi par iespējām Latvijas politiskajā komunikācijā iedibināt „aci-pret-aci” tikšanās un interaktīvas diskusijas (kas bija viens no mērķiem partiju priekšvēlēšanu izdevumu samazināšanā) ar vēlētājiem ir bijuši pārspīlēti. Ir naivi domāt, ka ne no šā ne no tā, administratīvā kārtā sabiedrībā radīsies prasība pēc tiešās komunikācijas. Ja sabiedrībā nepastāv brīvprātīgu publisku diskusiju prakse, kas Latvijā pirms katrām vēlēšanām ir novērojams, tad partijas centieni to iedzīvināt nereti atduras pret vēlētāju neizpratni. Protams, partijai ir pirmajai jāsper solis pretī vēlētājam, taču tas pats ir jādara arī vēlētājam. Ja nenotiek šī abpusējā tuvināšanās, tad rezultāts nav nekāds iepriecinošais.

Atbild Tautas saskaņas partija:

Jaunie partiju finansēšanas noteikumi būtiski neietekmē mūsu priekšvēlēšanu kampaņu. Mums nekad nav bijis daudz naudas, tās nav arī tagad, līdz ar to izdevumu limiti netiks pārsniegti. Pamatā mēs tērējam līdzekļus reklāmas laukumu apmaksai laikrakstos un reklāmas raidlaika apmaksai radio un televīzijā, kā arī vizuālās reklāmas rēķinu apmaksai. Par iedzīvotāju atbalstu kampaņā mums nekas nav jāmaksā. Jaunums mūsu priekšvēlēšanu taktikā – uzsvars tiek likts uz iniciatīvām un akcijām, kas satur informatīvu raksturu un var nonākt presē. Par to masu informācijas līdzekļi apmaksu neprasa.

Atbild TB/LNNK mēra kandidāts Jānis Birks:

Mūsuprāt šie nosacījumi ir korekti un samērā līdzvērtīgā pozīcijā nostāda ikvienu partiju. Cita lieta – likumdošanas nepilnību dēļ diemžēl ik pa brīdim redzam mēģinājumus šos ierobežojumus pārkāpt. Piemēram, kādam kreiso spēku politiķim piedaloties avīzes reklāmā, rīkojot no socioloģijas viedokļa nekorektas vēlētāju aptaujas, izsūtot reklāmas materiālus ar nosacījumu, ka apmaksa jāveic saņēmējam, izmantojot tā brīža administratīvos resursus un statusu un tamlīdzīgi.

Ierobežojumi reklāmas izdevumiem mudina politiķus daudz aktīvāk komunicēt ar vēlētājiem klātienē. Jautājumi, ko, pateicoties savām profesionālajām zināšanām, ir gatavi risināt mūsu saraksta deputātu kandidāti, ir būtiski daudziem cilvēkiem. Līdz ar to komunikācija noris precīzās mērķauditorijās un ikvienam mūsu saraksta deputāta kandidātam ir plašs atbalstītāju loks.

Atbild “Latvijas ceļš”:

LC vadībā savulaik tika sagatavoti un pieņemti gan KNAB, gan partiju finansēšanu ierobežojošie likumi. LC attieksme pret tiem ir nemainīgi pozitīva un pašlaik “uz savas ādas” varam izbaudīt to darbību. Situācijā, kad iespējamo ziedotāju motivācija ir samazinājusies, tieši šie ierobežojumi ļauj arī “ne-pozīcijā” esošai partijai paust viedokli un nepazust masīvu kampaņu radītajā tvanā. Protams, ka minētie finansu ierobežojumi liek meklēt jaunas metodes, kā uzrunāt vēlētājus. LC ir atteicies, piemēram, no savu kandidātu fotogrāfiju izvietošanas vides reklāmās, galveno uzsvaru liekot uz tiešiem kontaktiem ar vēlētājiem.

Atbild Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs un Rīgas mēra kandidāts Juris Lujāns:

Latvijas Pirmā partija uz pašvaldību vēlēšanām izdos summu (aptuveni 141 tūkstoti latu), kādu atļauj tērēt Partiju finansēšanas likuma nosacījumi – 20 santīmi uz vienu vēlētāju pašvaldībās, kurās LPP kandidē vēlēšanās. Kopumā minētie ierobežojumi problēmas nerada, taču, tā kā pamatā pieturamies pie principa, ka konkrētajā pašvaldībā vēlēšanās drīkst iztērēt naudas summu, kas atbilst 20 santīmiem uz vienu vēlētāju attiecīgajā pašvaldībā, grūtāk iekļauties tēriņos ir lielās pašvaldībās ar salīdzinoši nelielu vēlētāju skaitu. Piemēram, Jūrmalā atbilstoši CVK datiem iepriekšējās vēlēšanās bija aptuveni 18 tūkstoši vēlētāju, tātad Jūrmalā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst iztērēt 3600 latus.

No otras puses, pateicoties ierobežojumiem, ir aktivizējusies LPP Jauniešu organizācija, kas veiksmīgi īstenojusi divas akcijas – “Mēs stāvam par pirmo”, iegūstot tiesības LPP pirmajai iesniegt sarakstu Rīgas Pilsētas vēlēšanu komisijā Rīgas domes vēlēšanām, kā arī turpina akciju “Ar otu pret naidu”, kuras ietvaros kopā ar sabiedrībā populāriem mūziķiem un māksliniekiem tiek likvidēti uzraksti uz namu sienām, kas ir ne tikai neestētiski, bet atklāti aicina uz vardarbību un uzkurina starpnacionālu naidu. Mazliet sarūgtina gan masu mediju nievājoša attieksme pret šādām akcijām, jo rodas jautājums – ja partija nedrīkst tērēt līdzekļus reklāmai, bet mediji atsakās atspoguļot partijas programmu, prioritātes un LPP līdz šim paveikto – “māmiņu algas”, lēto aviokompāniju ienākšanu Latvijā, pasta nozares sakārošanu, tūristu skaita pieaugumu par 50% 2004.gadā, Uzturlīdzekļu garantiju fonda izveidošanu pabalstiem alimentu nemaksātāju bērniem, bērnu skaita samazināšanos bērnu namos divas reizes divos gados, nodokļu samazināšanu, kas rezultātā radījusi nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā, un tikko arī iespējas attīstīt prāmju satiksmi ar Stokholmu – kā gan citādi lai vērš sabiedrības uzmanību uz partijas darbu, kā vien ar akcijām, kas raksturo partijas programmas pamatnostādnes vai kuru ietvaros rodas iespēja par tām runāt. Jo LPP kā centriski konservatīva un pozitīvi orientēta partija atšķirībā no kreisi un labēji radikālajiem spēkiem nevar cerēt uz starpnacionāla naida izraisītu atbalstu, vai arī nodarboties ar neproduktīvu kritiku, ko par priekšvēlēšanu taktikas vadmotīvu ir izvēlējušās vairums partiju.