Foto: G. Dieziņš

Būvniecības likuma pašreizējā redakcija ne tikai nesasniedz savu tiešo mērķi – padarīt būvniecības procesu efektīvāku, bet arī neatbilst esošajai situācijai un vajadzībām. Lai saņemtu būvatļauju, vēl joprojām jāmēro garš, birokrātisks un dārgs process, kas tādejādi vairo korupcijas risku un palielina nelikumīgās būvniecības apjomus.

Pašreiz spēkā esošais Būvniecības likums tika pieņemts 1995.gada 10.augustā un ir grozīts vismaz septiņas reizes. Labojumi un papildinājumi tika veikti, lai uzlabotu normatīvā akta piemērošanu, kā arī saskaņotu to ar jaunākiem un citiem normatīvajiem aktiem. Būvniecības likuma darbības laikā spēkā stājušies vairāki citi normatīvie akti, kas arī ļoti ietekmējuši (lai gan pastarpināti) būvniecības procesa norisi (proti, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Administratīvā procesa likums u.c.). Taču, apskatoties Būvniecības likuma pašreizējo redakciju, jāsecina, ka tā ne tikai nesasniedz savu tiešo mērķi – padarīt būvniecības procesu efektīvāku, bet arī neatbilst šobrīdējai situācijai un vajadzībām. Lai saņemtu būvatļauju, vēl joprojām jāmēro garš, birokrātisks un dārgs process, kas tādejādi vairo korupcijas risku un palielina nelikumīgās būvniecības apjomus.

Tāpat vienpadsmit Būvniecības likuma spēkā esamības gados augusi sabiedrības pilsoniskā apziņa. Iedzīvotāji arvien aktīvāk aizstāv savas tiesības un pārsūdz prettiesiskās būvatļaujas Administratīvajā tiesā. Administratīvā tiesa pieņēmusi vairāk kā divdesmit nolēmumus lietās par būvniecības procesa tiesiskuma izvērtēšanu, kur nereti zaudētājs ir būvnieks un (vai) pašvaldība. Šobrīd nevienā tiesas nolēmumā netiek runāts par zaudējumu atlīdzību, taču zināmas tendences ir.

“Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” sadarbībā ar “Sabiedrību par atklātību – Delna” 2006.gada 19.maijā rīkoja pirmo ekspertu diskusiju, lai rastu strukturālus risinājumus būvniecības procesā samilzušajām problēmām. Diskusijā piedalījās eksperti no PROVIDUS, Delnas, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta, Valsts Būvinspekcijas, Pasaules dabas fonda, Valmieras pilsētas domes, Līvānu novada domes, Jūrmalas, Rīgas, Valmieras un Līvānu būvvaldēm un citām iestādēm un organizācijām.

Problēmas ar nesakārtotajām tiesību normām

Diskusijas dalībnieki vairākkārtīgi atzīmēja, ka būvniecības procesā pieņemamo lēmumu skaits ir liels un process ir garš un dārgs. Būvniecības process sastāv no vairākām stadijām, un katrā stadijā tiek pieņemts konkrēts lēmumu skaits. Vai tie visi ir administratīvie akti? Vai tikai daži? Gan tiesu nolēmumi, gan juridiskā literatūra nav sniegusi viennozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot būvvalžu darbu. Lai veicinātu ātru un efektīvu valsts pārvaldi, ir jārada vienota izpratne un prakse, pieaicinot gan konsultantus, gan analizējot citu valstu pieredzi. Diemžēl tiesu nolēmumi, kas ir jau spēkā stājušies, rada papildus problēmas tiesību normu piemērotājiem, jo ietver sevī neviennozīmīgus skaidrojumus vai situācijas risinājumus.

Lai risinātu šo problēmu, diskusijā tika secināts, ka nepieciešams skaidri nodalīt specifiskais būvniecības process no vispārējā administratīvā procesa, kā to dara citās Eiropas valstīs (piemēram, Vācijā). Nereti administratīvajā procesā tiek piemērotas normas vai principi, kas neatbilst būvniecības procesa specifiskai dabai, tādejādi padarot būvieceres realizēšanas procesu vēl apgrūtinošāku. Nebūtu pieļaujama arī iespēja visus lēmumus pārsūdzēt tiesā, nepieciešams rast alternatīvu risinājumu, piemēram, piešķirot lielākas kontroles un uzraudzības funkcijas Valsts būvinspekcijai. Svarīgi risināt jautājumu par būvdarbu apturēšanu pēc būvatļaujas pārsūdzēšanas tiesā, paredzot gadījumus, kad būvdarbus tomēr varētu turpināt.

Lai būvniecības process noritētu ātri un gan investors (vai būvieceres realizētājs) spētu realizēt savu projektu atbilstoši iecerētam, gan tuvumā dzīvojošie kaimiņi būtu apmierināti ar būvniecības procesiem, jāspēj nodrošināt sabiedrības līdzdalība būvuzraudzības procesā līdz mirklim, kad uzsākta projekta realizācija (piem., informējot par būvieceri ar būvtāfeles palīdzību). Ņemot vērā šobrīdējo pieredzi, kad var tikt apstrīdēta spēkā stājusies būvatļauja, un faktiski no šī procesa ieguvējs nav neviens (projekts tiek apturēts, bedre jau izrakta), ir jāspēj radīt mehānisms, kas ļautu konstatēt visas pretlikumības un atkāpes no tiesību normām, pirms tiek uzsākti reāli būvdarbi, tātad, pirms būvatļauja stājusies spēkā.

Jāuzlabo un jāprecizē sabiedriskās apspriešanas institūts, lai veicinātu sabiedrības aktīvāku un efektīvāku līdzdalību ar būvniecību saistīto jautājumu risināšanā. Kā atzīmēja diskusijas dalībnieki, sabiedriskās apspriedes tiek rīkotas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, un, piemēram, Rīgā, ik dienu notiek pat vairākas šādas apspriedes. Nereti sabiedriskās apspriedes tiek organizētas tikai formāli vai to organizēšanā aktīvu dalību ņem tikai ieinteresētās personas (piemēram, ar sabiedrisko attiecību firmu palīdzību apvārdojot iedzīvotājus u. tml.), tādejādi diskreditējot sabiedrisko apspriežu lomu un nozīmi.

Iespējamais problēmu risinājums

Iepriekš minētās problēmas grūti atrisināt, grozot šobrīd spēkā esošo normatīvo bāzi, jo tā, kā jau tas tika konstatēts iepriekš, neatbilst šodienas situācijai un vajadzībām. Vispirms jāizstrādā koncepcija, kura paredzēs jaunu normatīvu ietvaru būvniecības nozarei, lai optimizētu Latvijas pilsētu attīstības iespējas ar sabiedrības vajadzībām un interesēm. Koncepciju varētu izstrādāt Ekonomikas ministrijas Būvniecības departaments. Tad, pamatojoties uz šo koncepciju un tajā piedāvātiem risinājumiem, jāizstrādā jauns un reālām vajadzībām atbilstošs būvniecības likums. Ir diezgan skaidrs, ka šis process būs laikietilpīgs, jo jāizvērtē ne tikai visu valsts un pašvaldību institūciju loma un pienākumi būvniecības procesā, bet arī jāanalizē citu valstu pieredze šādas problēmas risināšanā. Taču tikai vispārīga sistēmas sakārtošana dos vēlamo rezultātu.

Paralēli darbam pie jauna normatīva ietvara radīšanas, Ekonomikas ministrijai būtu jānodrošina iespēja būvvaldēs strādājošiem iziet speciālu apmācības kursu gan par administratīvo procesu kā tādu, gan tā specifiskām prasībām un to samērotību ar būvniecības jomas prasībām. Kā to atzīmēja diskusijas dalībnieki, tikai dažās būvvaldēs strādā speciālisti ar juridisko izglītību vai pamatzināšanām Administratīvajā procesā. Savukārt apstrīdēto vai pārsūdzēto būvatļauju skaits strauji pieaug.