Foto: R. Traidās

Ātri un kompetenti pieņemti lēmumi – to iedzīvotāji sagaida no pašvaldībām, bet gadījumos, kad ar rezultātu nav apmierināti, var vērsties ne vien Administratīvajā tiesā, bet apstrīdēt lēmumu arī pašā pašvaldībā. Kādā tieši veidā šai apstrīdēšanai jānotiek – par to katrai pašvaldībai jāizlemj līdz 1.septembrim.

Personai ir tiesības apstrīdēt jebkuru iestādes izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas aizskar indivīda tiesiskās intereses. Pirms vērsties tiesā, personai jābūt iespējai lēmumu apstrīdēt iestādes ietvaros. Latvijas pašvaldībām līdz šā gada 1.septembrim ir jāizstrādā kārtība[1], kādā indivīdi varēs apstrīdēt pašvaldības izdotos administratīvos aktus[2]. Šajā rakstā aplūkošu vairākus iespējamos risinājumus, izvērtējot to stiprās puses un trūkumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajā pašvaldības paraugnolikumā ir piedāvāts risinājums – izveidot Administratīvo aktu strīdu komisiju. Sākotnēji tika piedāvāts, ka šo komisiju vadītu domes priekšsēdētājs, tās sastāvā ietilptu izpilddirektors (administrācijas vadītājs), kādas nodaļas vadītājs, pašvaldību policijas priekšnieks un juridiskā dienesta pārstāvis. Priekšlikums nav slikts, tomēr uzskatu, ka šādā sastāvā komisijai nav lietderīgi darboties, jo prakse liecina, ka vienīgais faktiskais darītājs būs jurists un pārējo personu lietderības apsvērumi var gūt virsroku pār tiesiskajiem apsvērumiem. Pēdējā ministrijas piedāvātajā paraugnolikuma variantā komisijas sastāvs nav noteikts, tas atstāts katras pašvaldības ziņā. Kādas ir citas alternatīvas? Apstrīdējumus varētu izskatīt atsevišķas pašvaldības amatpersonas, iespējams veidot vairākām pašvaldībām kopīgu institūciju, vai arī koleģiālu institūciju iestādes ietvaros.

Lai izlemtu, kurš no variantiem ir veiksmīgāks, jāvērtē risinājumu lietderība un atbilstība Administratīvā procesa likumā noteiktajām prasībām. Apstrīdējumu izskatīšanai jānoris iestādes iekšienē, tai jābūt tiesiskai, caurspīdīgai, ātrai, izmaksās ekonomiskai, neatkarīgai un kompetentai (šajā gadījumā domātas spējas izdarīt pareizus lietderības apsvērumus). Izmaksās ekonomisku izskatīšanu nevar nodrošināt, jo apstrīdējumu izskatīšanai ir nepieciešami speciālisti ar augstu tehnisko un juridisko kvalifikāciju. Ja tādi netiek nodrošināti, tad apstrīdēšanas stadija zaudē jēgu, jo nevar novērst iestādes kļūdu un kavē personas tiesību īstenošanu.

Rakstā neaplūkošu situāciju pagastu padomēs, jo mazo pašvaldību problēmas visticamāk būs jārisina, pieaicinot juristus, tos uzklausot un tad pieņemot lēmumus.

Apstrīdēšanas institūcijas – viena amatpersona

Viens no variantiem ir uzticēt izskatīt apstrīdētos lēmumus vai faktisko rīcību vienai pašvaldības amatpersonai. Taču, ņemot vērā faktu, ka pašvaldībās pieņem lēmumus dažādās jomās, piemēram, būvniecība, sociālā palīdzība, palīdzība dzīvokļa jautājumos, īpašumtiesību uz zemi atjaunošana u.c., vienai personai būtu grūti orientēties visos šajos jautājumos un nepieciešamības gadījumā izvērtēt lietderības apsvērumus. Tāpat, gadījumos, kad persona saslimst vai aiziet ikgadējā atvaļinājumā, apstrīdējumu izskatīšana apstājas. Kaut arī šajā variantā ir skaidrs atbildības sadalījums, kompetences līmenis, pastāv ātras izskatīšanas priekšnosacījumi, tomēr nav lietderīgi vienai personai uzticēt izskatīt apstrīdējumus. Šo variantu var piemērot, ja iestādē nosaka vairākas personas, kuras izskata apstrīdējumus, nosakot katrai no šīm amatpersonām konkrētu atbildības jomu.

Apvienotā apstrīdēšanas institūcija

Vienas kompetentas apstrīdēšanas institūcijas izveidošana vairākām pašvaldībām kopā būtu risinājums tiesiskuma nodrošināšanai pašvaldībās, kuru tehniskā un juridiskā kompetence ir nepietiekoša. Priekšrocības šādam veidojumam ir resursu koncentrācija, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu apstrīdējumu izskatīšanu pašvaldībām ar radniecīgām funkcijām un pilnvarām. Šādu institūciju varētu izveidot pie rajona pilsētu domēm, nevis rajona padomēm. Tam pamatā ir divi apsvērumi. Pirmkārt, pilsētu pašvaldībām ir vairāk funkciju, līdz ar to dienestiem ir plašāka pieredze. Otrkārt, parasti šo dienestu darbiniekiem ir augstāks kompetences līmenis.
Tomēr šādai sistēmai ir arī trūkumi, kuru ir vairāk nekā ieguvumu:

Palielināsies tehnisko un juridiskā dienesta vai tā atsevišķu darbinieku noslogotība, kas traucēs pašvaldības ikdienas darbam un mazinās tās administratīvo kapacitāti;
Radīsies neskaidrības, kuras pilsētas budžets atbild par zaudējumiem, ko radījis gala administratīvais akts, it sevišķi gadījumos, kad tam nebūs piekritusi pašvaldība, kura izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu;
Grūti būs izvērtēt lietderības apsvērumus. Katrā administratīvajā teritorijā var būt cita sociālekonomiskā situācija, citas paražas;
Apstrīdējuma izskatīšana būtu dārga un ilga, jo gan iedzīvotāju, gan amatpersonu uzklausīšana un iepazīšanās ar lietas materiāliem būtu jāveic citā administratīvajā teritorijā;
Tiesiski neskaidra ir šīs institūcijas juridiskais statuss, pakļautība, finansēšana, atbildības sadale.

Speciāla institūcija

Vispieņemamākais risinājums būtu izveidot atsevišķu institūciju iestādes ietvaros, kas izvērtēs administrācijas darbības tiesiskumu. Uzskatu, ka šādai institūcijai jābūt pakļautai domei. Apstrīdēšanas institūciju var izveidot kā patstāvīgi darbojošos domes struktūrvienību vai kā ad hoc institūciju, kas sanāk uz konkrēta jautājuma izskatīšanu. Mazākās pašvaldībās institūcijai visdrīzāk būtu jāsanāk tikai uz apstrīdējuma izskatīšanas brīdi un tā būtu jāveido katru reizi no citiem administrācijas darbiniekiem, lai apstrīdējumu neskatītu tās pašas personas, kuru lēmums tiek apstrīdēts. Lielākās pašvaldībās labāks risinājums ir patstāvīgas institūcijas izveide, jo nepieciešams veikt apstrīdējumu uzskaiti un analīzi. Ja administrācija darbojas tiesiski un lietderīgi, tad šādai institūcijai nebūtu liela noslodze un tā varētu veikt metodisko darbu – veidot īsākus un caurspīdīgākus komunikācijas ceļus, rakstot instrukcijas darbiniekiem administratīvā procesa piemērošanā.

Dome

Ja neviens no piedāvātajiem variantiem nešķiet apmierinošs, tad atliek apstrīdējumu izskatīšanu atstāt domes kompetencē. Apstrīdējuma administratīvais akts tiks sagatavots vispārējā kārtībā, saņemot pašvaldības jurista atzinumu, izskatot to Finanšu komitejā un tad virzot uz balsojumu domē. Trūkumi šai izskatīšanas kārtībai ir dažādas izskatīšanas institūcijas, ilga izskatīšana un atbildības dekoncentrācija. Turklāt jāņem vērā, ka domes lemšanas pamatā ir politiski motīvi.

Veidojot apstrīdējumu izskatīšanas institūciju, jāatceras, ka administratīvo aktu izdevēji materiāli atbild par savas darbības tiesiskumu. Lai gan pašlaik vēl nav prakses zaudējumu piedziņai no amatpersonām un vēl nav skaidrs, cik sarežģīts būs amatpersonas vainas pierādīšanas process, atbildības decentralizācija var būt labs apsvērums, lai apstrīdējumu izskatīšanu uzticētu no administrācijas darbiniekiem izveidotai institūcijai.

Nobeigumā jāatzīst, ka iespēja pašā pašvaldībā apstrīdēt administratīvo aktu vai pašvaldības faktisko rīcību ir nepieciešama un noteikti darbosies efektīvi. Šādai kārtībai ir vairāki plusi:

– Iestāde var ātri konstatēt savu kļūdu un laicīgi to novērst. Ja to izdara tiesa, tad parasti jau ir paspēts pieņemt vairākus pēc kļūdaina šablona taisītus administratīvos aktus.

– Pašvaldības darbinieki izglītojas, jo sākotnējā administratīvā akta izdevējs var turpmākajā darbā ņemt vērā argumentus, kas ir izskanējuši apstrīdējuma izskatīšanas procesā.

– Tiek atslogota Administratīvā tiesa.

– Iedzīvotājs ātrāk saņem galarezultātu un kopumā tiek labāk īstenotas viņa intereses, lai pašvaldība ātri un kompetenti izskata viņu interesējošos jautājumus.
____________________________

[1] To nosaka 2005.gada 17.februārī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, konkrēti 24.panta otrās daļas 7.punktā pašvaldībām ir uzlikts pienākums līdz 2005.gada 1.septembrim izstrādāt savu nolikumu, kurā noteikt arī nolikumā noteikt pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību.

[2] Nav tiešas prasības deleģēt izskatīt apstrīdējumus kādai institūcijai. Tas secināms no apstrīdēšanas procedūras prasībām.