Publicējam 2001.gada pavasarī veiktās Jaunpilsoņu aptaujas datus, kas liecina par naturalizēto iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem. Šie dati ir daļa no Naturalizācijas pārvaldes pasūtītā, ES PHARE programmas finansētā un Baltijas Datu nama veiktā pētījuma, kura ietvaros aptaujāti 404 iedzīvotāji, kas Latvijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā laikā no 1995.gada līdz 2001.gadam. Pētījuma mērķis bija noskaidrot jaunpilsoņu attieksmi prêt valsti, latviešu valodu, pilsonības iegūšanas procesu un pilsonības iegūšanas ietekmi uz ikdienas dzīvi.
Pētījumā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, kas Latvijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā laikā no 1995.gada līdz 2001.gadam. Kopējais izlases lielums ir 404 respondenti. Kā aptaujas metode izmantotas tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
Aptaujas laiks: 2001. gada 20.marts – 10.aprīlis.
Projekta vadītāja: Dr. soc. Brigita Zepa.Jaunpilsoņu vidū ir lielāka interese par politiku nekā vidēji valstī: divas trešdaļas no viņiem vairāk vai mazāk interesējas par politiku (no nepilsoņiem – 47%, no pilsoņiem – 60%).
Nedaudz biežāk kā vidēji Latvijas pilsoņi (62%) jaunpilsoņi ir piedalījušies 2001. gada martā notikušajās pašvaldību vēlēšanās (72%). Katrs otrais savu piedalīšanos vēlēšanās motivējis kā sava pilsoņa pienākuma pildīšanu, katrs ceturtais vēlējies nobalsot par partiju, kas viņam patīk, bet katrs septītais ir paudis vēlēšanos atbalstīt kādu noteiktu kandidātu.
Vispopulārākās jaunpilsoņu vidū ir apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, par kuru ir balsojis katrs ceturtais (26%) no jaunpilsoņiem, kā arī Latvijas Sociāldemokrātu apvienība, par kuru balsojis katrs astotais (13%). Par Savienību “Latvijas ceļš” balsojuši 8%, bet pārējās partijas retāk saņēmušas jaunpilsoņu atbalstu. Tomēr jāuzsver, ka katrs piektais nav vēlējies sniegt atbildi uz šo jautājumu un nav nosaucis partiju, par kuru balsojis pašvaldību vēlēšanās.
Tie, kas pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, visbiežāk to skaidro ar pieraksta trūkumu (24%), aizņemtību (22%), nespēju izšķirties, par kuru partiju balsot (20%).
Arī Saeimas vēlēšanās jaunpilsoņu atbalstu visbiežāk gūtu Apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (30%), kā arī Latvijas Sociāldemokrātu apvienība (16%), Savienība “Latvijas ceļš” (7%), bet pārējās partijas uz jaunpilsoņu atbalstu varētu cerēt daudz mazāk. Tomēr nav mazsvarīgi, ka daļa jaunpilsoņu balsotu par Latvijas Zemnieku savienību (3%), Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK (3%), Tautas partiju (3%). Arī tas, ka daudzi jaunpilsoņi kā otru izvēli (ja tāda būtu iespējama) minējuši gan Apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, gan sociāldemokrātus, kā arī “Latvijas ceļu” un TB/ LNNK, liecina, ka jaunpilsoņu politiskā izvēle ir visai daudzveidīga, tā aptver gan labējos, gan kreisos politiskos spēkus.
1. zīm. Jaunpilsoņu izvēle pašvaldību vēlēšanās
Par kuru partiju Jūs balsojāt pašvaldības vēlēšanās?
(% no jaunpilsoņiem, kas piedalījās pašvaldību vēlēšanās, n=289)
Baltijas Sociālo Zinātņu institūts
2. zīm. Jaunpilsoņu politiskā izvēle Saeimas vēlēšanās
Par kuru partiju Jūs balsotu, ja Saeimas vēlēšanas notiktu šodien?
(% no visiem jaunpilsoņiem, n=404)
Baltijas Sociālo Zinātņu institūts