Raksts

Jaunās Satversmes izredzes – niecīgas


Datums:
14. novembris, 2001


Autori

Providus


Partiju viedokļi par LSDSP piedāvātajiem Satversmes grozījumiem

Jura Bojāra vadībā izstrādātais Satversmes grozījumu projekts paredz plašas un būtiskas izmaiņas 1922.gada Latvijas konstitūcijā, tajā skaitā grozot parlamenta un prezidenta ievēlēšanas un tiesnešu apstiprināšanas kārtību, varu samēru valstī, iekļaujot pamatlikumā sociālās garantijas, kā arī tautsaimniecības attīstības principus.

Šos grozījumus savā kongresā atbalstījusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kas Saeimas balsojumā vismaz šobrīd paliktu pilnīgā mazākumā, jo Satversmes grozīšanu neatbalsta Tautas partijas, Latvijas ceļa, TB/LNNK un PCTVL frakcijas, kuru viedokļus publicējam portālā. Savukārt Satversmes pieņemšanai tautas nobalsošanā vajadzīga puses visu balsstiesīgo piekrišana – piedāvājam arī pārskatu par Satversmes grozīšanas procedūru un līdzšinējām konstitūcijas izmaiņām.

SATVERSMES GROZĪJUMU PROCEDŪRA

Saskaņā ar Satversmi, tās grozīšanā jāpiedalās vismaz divām trešdaļām Saeimas deputātu un grozījumu pieņemšanai nepieciešamas vismaz divas trešdaļas no klātesošu priekšstāvju balsīm.

Tomēr LSDSP atbalstītie Satversmes grozījumi ir tik būtiski, ka neatkarīgi no Saeimas lēmuma to pieņemšana iespējama vienīgi referendumā, jo tikai tautas nobalsošana var apstiprināt grozījumus Satversmes pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, sestajā un septiņdesmit septītajā pantā, kas tiek mainīti jaunajā projektā.

Lai Satversmes grozījumi tautas nobalsošanā tiktu pieņemti, tiem jāpiekrīt vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem. 7.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgi bija 1 341 942 pilsoņi.

Visai sarežģīts ir arī Satversmes grozījumu ierosināšanas process, ja to nedara Saeimas deputāti, bet gan tauta. Pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu Valsts prezidentam ir tiesīga iesniegt ne mazāk kā 1/10 daļa vēlētāju (1/10 daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem). Ja Saeima šo projektu nepieņem bez satura grozīšanas, tas tiek nodots tautas nobalsošanai. Šo procedūru tiesīgi ierosināt vismaz 10 000 vēlētāju, iesniedzot Centrālajā vēlēšanu komisijā Satversmes grozījumu projektu, par kuru tad 30 dienu laikā tiks vākta minētie 1/10 daļas vēlētāju paraksti. Satversmes grozīšanu šādā veidā pirms 6.Saeimas vēlēšanām rosināja Zemnieku savienība, taču neiesniedza savāktos parakstus CVK.

Satversme līdz šim vispār grozīta piecas reizes. Visplašākās izmaiņas pieņemtas 1998.gadā, kad konstitūciju papildināja ar cilvēka pamattiesību nodaļu. 1997.gadā uz četriem gadiem tika pagarināts Saeimas un prezidenta pilnvaru termiņš, 1996.gadā noteikta Satversmes tiesas pastāvēšana, 1994.gadā balsstiesīgo pilsoņu vecumu pazemināja līdz 18 gadiem, bet 1933.gadā tika mainīti tautas nobalsošanas nosacījumi.

PARTIJU VIEDOKĻI

TP: projekts ir pavirša kompilācija
Arno Pjatkins, Tautas partijas preses sekretārs

Tautas partija neatbalsta Satversmes aizstāšanu ar Jura Bojāra izstrādāto konstitūciju. Šajā projektā pavirši sakompilēti dažādu valstu tiesību sistēmu elementi. Tendence reglamentēt visas sabiedriskās dzīves jomas vērojama tiktāl, ka minēto dokumentu iespējams kvalificēt kā novirzi no demokrātijas. Bažas rada arī projekta autora personiskā ieinteresētība – projektā paredzēts atcelt liegumu ieņemt valstiskus amatus Valsts drošības komitejas štata darbiniekiem.

Proporcionālās un mažoritārās vēlēšanu sistēmas apvienojums pasaulē tiek izmantots, taču nav pamata domāt, ka tas jebkādi palīdzēs uzlabot politiskā procesa kvalitāti mūsu valstī. Tautas partija kā konservatīva partija uzskata, ka visam jaunajam jābūt pārliecinoši labākam kā vecajam. Nav nopietnu argumentu pieņemt, ka jauktā vēlēšanu sistēma būtu labāka par pašreizējo. Nav arī pamata domāt, ka jaunā valdības veidošanas kārtība varētu būt sekmīgāka par esošo.

Tautas vēlēts Valsts prezidents kopumā ir apsverama iespēja, taču to var skatīt tikai sakarībā ar varas dalīšanas maiņu, kas esošajā Satversmē ir veiksmīgi izsvērts princips.

Esošais Satversmē reglamentētais varas dalīšanas princips sekmīgi darbojas. Mēģinājumi to mainīt, ieviešot jaunu institūciju – Valsts padomi, vērtējami kā varas dalīšanas principa deformācija, kas var novest pie varu savstarpējas saplūšanas.

Nav pieņemama arī norma par mandāta zaudēšanu, ja deputāts zaudē saikni ar partiju, jo deputātu ievēl vēlētāji, un tikai vēlētājiem varētu būt tiesības tautas priekšstāvi atsaukt. Taču tā būtu sarežģīta un dārga sistēma – konkrēti identificēt vēlētāju, lai varētu tikai šiem pašiem vēlētājiem dod iespēju sevis ievēlēto deputātu atsaukt. Tas būtu pretrunā ar līdzšinējiem demokrātijas principiem, kas paredz aizklātas parlamenta vēlēšanas.

Piedalīšanās vēlēšanās ir katra pilsoņa individuālā izvēle, tās ir ikviena tiesības, tāpēc mēģinājumi spaidu kārtā nodrošināt laužu dalību vēlēšanās atsauc atmiņā padomju laikus, kad vēlēšanās piedalījās 99% sabiedrības, bet par attiecīgā zīmoga neesību pasē cilvēks tika pakļauts represijām.

Priekšlikums par sociālo garantiju un tautsaimniecības pamatprincipu deklarēšanu ir deklaratīvs un kreisi populistisks. Esošajā Satversmē ir aprakstītas cilvēktiesības, un tas ir mūsdienīgs, eiropeisks risinājums.

Projektā arī tiek piedāvāts politizēt tiesu varu, padarīt tiesnešus par politiskās konjunktūras ķīlniekiem, jo valdošajiem politiķiem būs iespēja ietekmēt tiesnešus pretim solot atkārtotu apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. TP tas nav pieņemami.

LC: projekts ir bedre, kurā paklupt demokrātijai
Arnis Lapiņš, Ministru prezidenta preses sekretārs

Latvijas Republikas Satversme ir ļoti kvalitatīvs juridisks dokuments, kas atbilst demokrātiskas valsts principiem un vajadzībām. Turklāt valdības izveidotā darba grupa sagatavo un iesniegs parlamentam atsevišķus grozījumus, kuri nepieciešami sakarā ar gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā. “Latvijas ceļš” paliek uzticīgs Latvijas Republikas Satversmei, tās burtam un garam.

LC neatbalsta J.Bojāra izstrādāto kārtējo konstitūcijas projektu, kuru sociāldemokrāti gatavojas iesniegt parlamentā. Sociāldemokrātu politiskās iniciatīvas autoram būtu vēlams atcerēties paša partijā atzītas autoritātes – Jāņa Raiņa – brīdinājumu, ka, rakstot jaunas konstitūcijas, mēs stāvam pie jaunas Daugavas rakšanas. J.Bojāra spēkos nav izrakt jaunu Daugavu, un viņš ir tikai izkārpījis bedri, kurā paklupt Latvijas demokrātijai. J.Bojāra izstrādāto konstitūcijas projektu pašlaik LC neuzskata par publiskas analīzes vērtu, jo ne tajā paustās politiskās idejas, ne juridiskā terminoloģija un juridiskais līmenis neatbilst demokrātiskas valsts vajadzībām.

TB par 18.novembra republikas tiesisko pēctecību
Jānis Ķuzulis, TB/LNNK preses sekretārs

Tēvzemei un brīvībai/LNNK neatbalsta jaunas Satversmes nepieciešamību Latvijā, jo ievēro 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesisko pēctecību. Apvienības Saeimas frakcija neatbalstīs LSDSP sagatavoto jaunās Satversmes projektu.

TB/LNNK atbalsta esošajā Satversmē noteikto parlamentārās demokrātijas iekārtu valstī un šobrīd neredz pamatu to mainīt.

TB/LNNK neatbalsta arī sociālo garantiju un tautsaimniecības attīstības principu noteikšanu Satversmē, jo Satversme ir valsts pamatlikums un pilsoņu sociālās garantijas ir regulējamas citos likumos.

TB/LNNK arī atbalsta pašreiz pastāvošo tiesu varas sistēmu.

PCTVL: nelabo to, kas strādā
Jānis Jurkāns, Apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Saeimas frakcijas līderis

Apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija neatbalsta jaunas Satversmes pieņemšanu. Ir taču teiciens – nesāc labot to, kas nav saplīsis. Kamēr Latvijā ir tik liels skaits nepilsoņu, kas nevar piedalīties šā dokumenta apspriešanā, kamēr nav beidzies privatizācijas process un Latvija nav sasniegusi savus lielos ārpolitiskos mērķus, mums pietiek citu problēmu valstī, kuras ir daudz aktuālākas.

Lai Dievs dod Latvijai iestāties Eiropas savienībā ar mūsu pašreizējo konstitūciju un pēc tam, kad būsim stabila sabiedrība, tad varam runāt par mūsu politiskās pārvaldes izmaiņām.

Domāju, ka Satversmes projektā nostiprinātās sociālās garantijas ir tikai politiski, nevis juridiski pamatojami priekšlikumi – populistiskas frāzes, kas mērķētas uz zināmu sabiedrības daļu, tā ir reklāma par brīvu.

Latvijas pašreizējā tiesiskajā vidē tiesnešu apstiprināšana uz mūžu ir nepieņemama, taču neesam gatavi tūlīt piedāvāt citu, pareizāku variantu.


Latvijas Republikas Satversmes teksts

Satversmes grozījumu projekta teksts (2001. gada 27. oktobra versija)


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!