Integrācijas politika: Kas no tās iegūst? (MIPEX 2015)

Foto: valdosilasol

Pētījums ietver visaptverošu analīzi par integrācijas rezultātiem, politiku un ieguvējiem visās ES dalībvalstīs, Austrālijā, Kanādā, Islandē, Japānā, Jaunzēlandē, Norvēģijā, Dienvidkorejā, Šveicē, Turcijā un ASV.

Laikā, kad migrācijas jautājumi ir īpaši aktuāli, tiek izlaists ceturtais projekta izdevums, kura pētniecību vadīja Barselonas Starptautisko Attiecību Centrs (Barcelona Centre for International Affairs) un Migrācijas politikas grupa (Migration Policy Group).

Jaunajā pētījumā “Integrācijas politika: Kas no tās iegūst (MIPEX 2015)” tiek analizēta valdības rīcība imigrantu integrācijas atbalstam. Ziņojums fokusējas uz to, vai integrācijas politika ir efektīva praksē un kas no tās iegūst. Daži no svarīgākajiem pētījuma rezultātiem:

• darba tirgus integrācija uzlabojas, bet augsti izglītoti imigranti saskaras ar vairāk šķēršļiem un daudzi nevar piekļūt efektīvām apmācībām un atbalstam, kas tiem vajadzīgs;

• pieaugošais imigrantu bērnu skaits nosaka nepieciešamību pēc labāka tieši viņiem mērķēta atbalsta un vispārīgām izglītības sistēmas reformām, lai paātrinātu progresu pirmās un otrās paaudzes iebraucēju vidū;

• būtiski “robi” parādās imigrantu iespējās piekļūt veselības aprūpei;

• aptuveni 10 miljoni ne-ES pilsoņu pieaugušā vecumā dzīvo ES ar ierobežotām iespējām iesaistīties sabiedrības dzīvē, kamēr tikai dažas valstis atbalsta iebraucēju iesaisti caur konsultatīvajām padomēm un tiešo finansējumu;

• lielākā daļa imigrantu jau ilgi dzīvo izvēlētajā valstī, taču tas, vai viņi skaitās kā patstāvīgi rezidenti ar vienlīdzīgām tiesībām, ir atkarīgs no attiecīgās valsts politikas;

• skaidrs ceļš uz naturalizāciju var iedrošināt šos ilglaicīgos iebraucējus kļūt par pilsoņiem un veicināt integrāciju;

• lielākā daļa valstu ir piedzīvojušas progresu pret-diskriminācijas likumu ziņā, bet tā kā šie likumi ir jauni un par to ievērošanu ir atbildīgas vājas uzraugošās iestādes, liela daļa cilvēku, kas pieredz diskrimināciju, par to neziņo varas institūcijām un nepārzina savas tiesības.

Latvijai ir zemākais indeksa vērtējums starp visām ES dalībvalstīm – šeit iebraucējiem ir daudz vairāk šķēršļu nekā iespēju, būtībā bez jebkāda īpaši mērķēta atbalsta.

Kopš 2010.gada Latvija ir ieguvusi tikai vienu papildus punktu pateicoties tam, ka Pilsonības likums atļāva iegūt duālo pilsonību bēgļiem un atsevišķu valstu pārstāvjiem.

Integrācijas politika Latvijā ir improvizēta un balstās ES fondu projektos, un diemžēl sasniedz tikai nelielu daļu iebraucēju un tikai daļu viņu dzīves būtisko sfēru.

Visi Latvijas rezultāti pieejami šeit: http://www.mipex.eu/latvia

Migrantu integrācijas politikas indekss (MIPEX) ir vispilnīgākais, uzticamākais un visvairāk lietotais avots, lai salīdzinātu, ko valdības dara migrantu integrācijas atbalsta jomā Eiropā un pasaulē. 144 politikas indikatori tika izveidoti, lai ļautu daudzdimensionāli atspoguļot migrantu iespējas iesaistīties sabiedrībā.

Par godu jaunāko datu iznākšanai, PROVIDUS 19.jūnijā organizēja konferenci, kurā tika apspriesti Latvijas rezultāti, kā arī imigrantu pieredze.

Diskusijā atklājas, ka daudzi Latvijas jaunpienācēji labprāt vēlētos integrēties Latvijas sabiedrībā un aktīvi mācās latviešu valodu, taču nav droši par savu ilgtermiņa nākotni Latvijā.

Pat ļoti lojālam Latvijas jaunpienācējam ir grūtības iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju un ar laiku kļūt par Latvijas pilsoni – tādēļ talantīgākie un spējīgākie migranti, visticamāk, uz dzīvi apmetīsies nevis Latvijā, bet citās Eiropas Savienības valstīs, kur jūtas vairāk gaidīti.

Atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm, Latvijas politiskie līderi nav iesaistījušies cīņā par spējīgāko citu valstu prātu piesaistīšanu Latvijai, kā arī Latvijas sabiedrībai maz skaidrojuši atšķirības starp bēgļiem, ekonomiskajiem migrantiem un nelegālajiem imigrantiem. Līdz ar to cilvēkam, kas apsver iespēju pārcelties uz dzīvi Latvijā, būs jārēķinās ar to, ka iekļaušanās vietējā sabiedrībā būs problemātiska. Nelielais Latvijas jaunpienācēju skaits un izcelsmes valstu fragmentētība izskaidro to, kādēļ Latvijā pagaidām nav izveidojušās spēcīgas nevalstiskās organizācijas, kas varētu runāt migrantu vārdā.

Līdzīgas diskusijas tiek organizētas visā Eiropā, ASV, Kanādā, Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā, kā arī tiešsaistē, lai palīdzētu veidot ieteikumus nacionālo politiku uzlabošanai. Sekojiet līdzi šiem un jauniem rezultātiem līdz ar jaunu valstu un jaunu pētījumu pievienošanu MIPEX: www.mipex.eu!