Foto: E. Rudzītis
Lai cik kompetenta būtu KNAB vadība un lieli biroja resursi, efektīvam darbam būs nepieciešama konsekventa valsts amatpersonu interešu konfliktu novēršana un iespēja aizdomu gadījumā noskaidrot fizisko personu mantas izcelsmi. Likumi šajā ziņā ir ar robiem.
Latvijas valdības īstenotajā korupcijas novēršanas politikā šogad vislielāko uzmanību izpelnījusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veidošana. “Valstu grupas pret korupciju – GRECO”
Gan Latvijas sabiedrībā, gan ārvalstīs, kuras satraucas par korupcijas situāciju Latvijā, ir zināma cerība, ka resursu un korupcijas apkarošanas pienākumu koncentrēšana vienā institūcijā novedīs pie uzlabojumiem šī ļaunuma novēršanā.
Biroja veidošana sabiedrības uzmanību ir novērsusi no agrāk visvairāk apspriestajiem pretkorupcijas instrumentiem, piemēram, interešu konfliktu ierobežojumiem un sākumdeklarēšanas, kas savulaik uzskatīta par gandrīz panaceju pret korupciju, tad asi kritizēta un tagad likumprojekta veidā piebremzēta Saeimā. Šie jautājumi ir analizēti nule publicētajā pētījumā Korupcijas novēršanas politika Latvijā: problēmas un izredzes.
Lai cik kompetenta būtu KNAB vadība un lai cik lieli būtu biroja rīcībā esošie resursi, efektīvai korupcijas novēršanai un apkarošanai būs nepieciešama konsekventa interešu konfliktu novēršana valsts amatpersonu darbībā un iespēja noskaidrot fizisko personu mantas izcelsmi gadījumos, kad būs aizdomas par korupciju.
Šogad pieņemtais interešu konflikta novēršanas likums vismaz daļēji atkārto sava priekšteča trūkumu, kura piemērošanā lielāka uzmanība tika veltīta amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanai, nevis interešu konflikta novēršanai. Šī nepilnība ir redzama, piemēram, likuma pantā, kas nosaka: “Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.” Tātad kritērijs, saskaņā ar kuru amatpersonai ir vai nav atļauts ieņemt citu amatu, nav interešu konflikta esamība, bet gan specifisku ierobežojumu pastāvēšana. Ar to likumdevējs it kā prezumējis, ka likumā uzskaitītie ierobežojumi adekvāti aptver visus nozīmīgākos interešu konflikta veidus.
Interešu konfliktiem vajadzētu būt nepieņemamiem visos valsts un pašvaldību līmeņos neatkarīgi no iespējamiem “robiem” vienā vai otrā likumā. Vienlaikus amatpersonas iespējami mazāk vajadzētu pakļaut tādiem ierobežojumiem, kuri nevar izraisīt interešu konfliktu. Piemēram, interešu konflikta likuma 7.pants, acīmredzot, neļautu Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīram ieņemt pat reliģiskās draudzes kasiera amatu. Patiesībā šīs visai drakoniskās normas vietā pietiktu, ja amatu apvienošanu aizliegtu tikai tad, ja amatpersonas konkrētā darbība tieši ietekmētu tās sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas intereses, kurā šī amatpersona darbojas. Būtu svarīgi, lai strīdīgos gadījumos interešu konflikta esamību izvērtētu specializēta un kompetenta iestāde, kura turklāt rūpētos, lai interešu konflikta ierobežošana notiktu vienādi visos līdzīgos gadījumos, nevienu nediskriminējot vai nenostādot nepamatoti izdevīgā stāvoklī. Loģiski, ka šis uzdevums būtu jāveic KNAB lietpratējiem.
Savukārt sākumdeklarēšanas veiksmīga īstenošana, saskaņā ar patlaban Saeimā iesniegto Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojektu, šķiet gandrīz neiespējama. Visu iedzīvotāju īpašuma
(virs noteiktas vērtības) vienreizēja fiksēšana prasītu milzu līdzekļus. Turklāt, ja pasākums ar pirmo reizi neizdotos (deklarācijas neiesniegtu daudzi, kuriem tas jādara, deklarācijas masveidā būtu aizpildītas nepilnīgi vai kāds būtisks mantas uzkrāšanas veids deklarācijas formā būtu vienkārši aizmirsts), neko nevarētu uzlabot, jo atkārtota deklarēšana nav plānota. Sākot Korupcijas novēršanas likuma piemērošanu, pat trešdaļa Saeimas deputātu un puse ministru nebija jēguši amatpersonu deklarācijas aizpildīt pareizi.
Tomēr aizdomās turamu personu īpašuma izcelsmes noskaidrošana lieti palīdzētu gan korupcijas, gan citu noziegumu izmeklētājiem. Latvijas valdībai būtu nopietni jāizvērtē, vai ar valsts rīcībā esošajiem resursiem iespējams fiksēt visu iedzīvotāju īpašumus un ienākumus. Ja tas ir iespējams, tad jāveic plaši un potenciāli nepopulāri pasākumi nodokļu sistēmas ietvaros. Turklāt ir jāatmet ilūzijas, ka ar deklarēšanas palīdzību noskaidrosim 90. gados nelikumīgi iegūtas mantas izcelsmi.
_______________________
* GRECO ir Eiropas padomes ietvaros izveidota valstu grupa, kas vienojusies par kopīgiem korupcijas novēršanas principiem un veic savstarpēju uzraudzību pār to, kā dalībvalstis šos principus īsteno.
Korupcijas novēršanas politika Latvijā: problēmas un izredzes