Foto: bertuz
Lai veicinātu nacionālo minoritāšu līdzdalību, Guntis Ulmanis nodibina Tautību konsultatīvo padomi. Lai arī tā iecerēta kā efektīvs minoritāšu tiešās līdzdalības mehānisms, tomēr padomes ietekme uz nacionālo minoritāšu politikas veidošanas procesu ir visai niecīga.
1996. gadā nodibina Valsts prezidenta Tautību konsultatīvo padomi, kuras uzdevums – veicināt minoritāšu līdzdalību sociālo, politisko un kultūras problēmu risināšanā. Šis ir iecerēts kā efektīvs minoritāšu tiešās līdzdalības mehānisms, taču pārvēršas par politisko partiju ideoloģijas sludināšanas vietu, jo vairāki padomes locekļi ir Saeimas deputāti. Turklāt prezidentam nav noteikts pienākums aizstāvēt padomes viedokli Saeimā vai Ministru kabinetā un popularizēt to ar masu saziņas līdzekļu starpniecību. Padome ne vienu reizi netiek sasaukta, kamēr Vaira Vīķe – Freiberga ir valsts prezidente, taču formāli padomes darbību neaptur un vairākus gadus tiek spriests par tās reorganizāciju.[ 1 ]
2008. gada 22. decembrī toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers atjauno Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbību ar mērķi sekmēt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem, kā arī sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanā.[ 2 ] Par konsultatīvās padomes priekšsēdētāju ieceļ bijušo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju Romualdu Ražuku. Padomē pārstāvētas 16 mazākumtautību organizācijas.
Padome turpina darboties arī patlaban, Andra Bērziņa prezidentūras laikā. Viņš padomi atjauno 2011. gada 22. augustā. Par Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētāju iecelts Latvijas Azerbaidžānu kultūras centra padomes priekšsēdētāju, Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktoru Romanu Alijevu.[ 3 ] Padomē pārstāvētas 14 mazākumtautību organizācijas.