Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze atšķiras attiecībā uz tiesu nolēmumu publicēšanu internetā un tiesu nolēmumu anonimizāciju. Dažām valstīm ir skaidra, izvērsta un specializēta anonimizācijas tiesību politika un tiesiskais regulējums katrā lietu kategorijā, savukārt citām valstīm ir tikai vispārīgas vadlīnijas vai arī regulējuma nav.

Pārskatu iespējams skatīt un lejupielādet šeitpdf.

No Latvijas Republikas Satversmes 92.panta un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta, kurš paredz tiesas nolēmuma pasludināšanu publiski, neizriet valsts pienākums tiesas nolēmumus publicēt internetā. Šāds pienākums nav atrodams arī citās starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību normās. Tomēr ar tiesu nolēmumu publicēšanu internetā tiek īstenotas būtiskas tiesiskas un sociālas vērtības – atklātība, caurspīdīgums un atvērto datu (open data) pieejamība.

Satversmes 96.pants un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants paredz tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkādu savu datu aizsardzību.

Līdz ar to valstij ir rīcības brīvība lemšanā par tiesas nolēmumu publicēšanu internetā, atrodot samērīgu līdzsvaru starp tiesu informācijas pieejamību un privātās dzīves neaizskaramību.

Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze atšķiras attiecībā uz tiesu nolēmumu publicēšanu internetā un tiesu nolēmumu anonimizāciju. Dažām valstīm ir skaidra, izvērsta un specializēta anonimizācijas tiesību politika un tiesiskais regulējums katrā lietu kategorijā, savukārt citām valstīm ir tikai vispārīgas vadlīnijas vai arī regulējuma nav.

Šī pārskata mērķis ir apkopot vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi attiecībā uz tiesu nolēmumu anonimizēšanas praksi, tajā skaitā apskatot gan dalībvalstis, kur tiesu nolēmumi tiek pilnībā anonimizēti, gan dalībvalstis, kur tiesu nolēmumi tiek anonimizēti tikai daļēji. Papildus šajā pārskatā tiks sniegts arī autora vērtējums par dažādām valstu praksēm un to piemērošanas izaicinājumiem.

Šis pārskats ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pārskata saturu atbild Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.