Partiju programmas pirms 10.Saeimas vēlēšanām vērtē Dace Akule
Par emigrācijas apturēšanu un emigrantu atgriešanos min tikai deklaratīvas frāzes, nepasakot veidus, kā to panākt. Saka, ka emigrācija un zems dzimstības līmenis rada „tautas izzušanas draudus”, tāpēc sola strādāt, lai katrā ģimenē būtu vismaz divi bērni. Nav ne vārda par migrāciju vai imigrantu integrāciju, bet iespējams nojaust, ka attieksme pret imigrantiem un viņu integrāciju, visticamāk, būs pozitīva, jo partija šogad balsoja par atvieglojumiem uzturēšanās atļauju piešķiršanai. Partija deklarē — „visi Latvijas iedzīvotāji, kas šeit ir dzimuši vai apmetušies uz dzīvi padomju laikā, ir piederīgi Latvijai, un ir mūsu vērtība.” Konkrētākas idejas, piemēram, par attiecību uzturēšanu ar emigrējušajiem latviešiem, SC nesniedz.
Apvienībai pietiek drosmes tēlot mūžīgos opozicionārus, paziņojot, ka „politiskās sistēmas vienaldzība pret cilvēku vajadzībām, ko papildinājusi ekonomiskā krīze, radīja nepieredzētu cilvēku bēgšanu no valsts”, it kā PLL sastāvā esošās TP un LPP/LC nav bijušas pie varas, kad šī politiskā sistēma un ekonomiskā krīze tika veidota. Bet programmā nav citas idejas, kā veicināt emigrējušo atgriešanos, kā vien atbalsts dubultpilsonībai. Īpaši izceļ ārstu un medmāsu aizplūšanu no Latvijas, solot nodrošināt viņiem pievilcīgu darba vidi, bet nepaskaidro, kāda būs šī pievilcīgā darba vide un uz kā rēķina tā tiks veidota — vai tās atkal būs moderni aprīkotas slimnīcas, kuras valsts nespēj uzturēt?
PLL ir pret masveidīgi ievestu mazkvalificētu darbaspēku, taču atbalsta kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu jomās, kur trūkst vietējo resursu. Īpaši izceļ augstāko izglītību un sola veicināt, lai Latvijas augstskolās studētu vairāk ārzemju studentu un lai tur pasniegtu vairāk ārvalstu mācībspēku, tajā skaitā — caur mācību programmām ES valstu valodās. Sola arī atvieglot procedūru ārzemju studentiem vīzu un uzturēšanās atļauju iegūšanai.
PLL programmā rodama viena būtiska pretruna. Tiek solīts „būtiski pastiprināt ārzemnieku uzturēšanās un pārvietošanās kontroli”, bet tajā pašā apvienība saka, ka „brīvi izvēlēties savus dzīves ceļus un censties nodrošināt labu dzīvi sev un saviem tuvākajiem — tās ir labas tiesības.” Šis piemērs ļoti labi parāda daudzu latviešu dubultmorāli — kad mēs izmantojam savas cilvēktiesības meklēt labāku dzīvi citur, tad viss ir labi, bet, ja kāds brauc pie mums, tas gan ir jākontrolē! Pastiprināta ārzemnieku uzturēšanās un pārvietošanās kontrole arī konceptuāli ir pretrunā ar jaunajiem atvieglotajiem noteikumiem uzturēšanās atļauju piešķiršanai, ko virzīja TP un LPP/LC.
Par imigrantu integrāciju PLL nesaka gandrīz neko, vien to, ka jāveicina „dažādo Latvijas sabiedrības etnisko, reliģisko, sociālo grupu starpkultūru dialogs, to aktīva un atbildīga iesaistīšanās Latvijas kultūras dzīves norisēs, kultūras resursu izmantošanas iespējas mazākumtautībām.”
Dabu sasaista ar lauku atdzimšanu, solot atbalstu vietējiem produktiem un aicinot patērētājus izvēlēties vietējo produkciju. Šī pieeja var dot arī pozitīvu vides efektu, samazinot produktu transportu, taču banānus Latvijā audzēt, protams, nebūtu videi draudzīgi. Nepārliecinoši izklausās piedāvātie risinājumi, kā tiks risināts konflikts starp lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, ko apvienība sola veicināt, un vides aizsardzību. Lai nepieļautu vides piesārņojumu, tiek solīts ar motivējošu instrumentu palīdzību “ieviest prasības izmantot lauku videi draudzīgas tehnoloģijas transportā, rūpniecībā, lauksaimniecībā un citās jomās”. Tajā pašā laikā apvienība solās privātās intereses stādīt augstāk par publiskajām, nepieļaujot “pārspīlējumus aizsargājamo teritoriju politikā un nepamatotus apgrūtinājumus jebkādai saimnieciskai darbībai tajās”. Te laikam domāts konflikts starp dabas aizsardzības un Rīgas brīvostas attīstības interesēm. Apvienība arī iestājas pret Daugavas-Dņepras kanāla projektu.
Viena no programmām, kas vismaz piemin galvenos ar emigrāciju un imigrāciju saistītos jautājumus, lai arī daudzviet nedod konkrētus risinājumus. Vienotība uzskata, ka ārpolitikas dienestam ir jāstiprina emigrējušo pilsoņu saites ar Latviju un jāveicina viņu atgriešanās dzimtenē. Tāpat ir jāveido un jānostiprina globāls latviešu tīkls — sadarbojoties ar pasaules latviešu organizācijām, jāīsteno „pasaulē izkaisīto latviešu atbalsta programmas, lai saglabātu Latvijas pilsoņu un latviešu identitāti”. Apvienība vienīgā konkrēti izskaidro atbalstu dubultpilsonībai — Latvijas pilsoņiem dos tiesības uz ES un NATO dalībvalstu dubultpilsonību.
Arī Vienotība par īpašu emigrācijas riskiem pakļautu grupu uzskata ārstus un medicīnas māsas. Sola viņus „saglabāt” Latvijā, „ieviešot skaidrību par pārmaiņām Latvijas veselības sistēmā”.
Attiecībā uz darbaspēka attīstību programmā pareizi konstatēts, ka „vienīgi strauja darba ražīguma kāpināšana ir tas, kas spēj šo situāciju mainīt, lai pārvarētu ekonomiskās krīzes sekas un kompensētu zemās dzimstības un emigrācijas radīto darba roku trūkumu, kas Latvijā dažās jomās jūtams jau tagad, bet nākotnē kļūs vēl skaudrāks”. Taču diemžēl tālāk par fakta konstatāciju apvienība neiet un savu attieksmi pret darbaspēka ievešanu programmā nepauž.
Sola ieviest mūsdienīgas latviešu valodas apguves metodes, bet nemin, kas mācīsies latviešu valodu pēc šīm jaunajām metodēm, tāpēc var tikai cerēt, ka runa ir arī par ārzemniekiem. Cerīgi izklausās arī apvienības teiktais par sabiedrības integrāciju: „Latvija būs vāja un sašķelta, ja liela daļa sabiedrības nejutīsies piederīga Latvijai, tās politiskajai nācijai, tāpēc mums ir nepieņemama izslēdzoša, agresīva retorika pret Latvijas mazākumtautībām un to pārstāvjiem. Latvijas nacionālajai valstij un latviskajai kultūrtelpai ir jābūt atvērtai un aicinošai katram, kas tajā grib integrēties.” Atkal — atliek cerēt, ka šie paši principi attiecas uz imigrantu integrāciju, ne tikai Latvijas mazākumtautībām vai krieviski runājošo sabiedrību.
ZZS mērķis ir Latvijas tautas garīgā un materiālā labklājība. Taču programma pamatā koncentrējas uz materiālo labklājību. Laikam krīzes iespaidā un sekojot socioloģisko aptauju rezultātiem par to, kas cilvēkiem aktuāls, šoreiz ZZS programmā ir ļoti maz par vides lietām. Tikai trīs punkti: pirmkārt, Latvija — zaļākā valsts pasaulē; otrkārt, Latvija — brīva no ģenētiski modificētiem organismiem un kodolenerģijas; treškārt, apvienība sola atbalstīt atjaunojamo enerģiju (ar nodokļu atlaidēm) un videi draudzīgu transportu.
Nav pārsteigums, ka nacionālistiskais bloks arī piemin visus ar emigrāciju un imigrāciju saistītos jautājumus. Sola vairāk rūpēties par emigrējušajiem — apgādāt ar informāciju no dzimtenes, tādejādi stiprinot latvisko identitāti, kā arī nodrošināt labus konsulāros pakalpojumus. Apvienība vienīgā pievēršas problemātikai ar statistikas datu ieguvi par aizbraukušajiem un sola veikt pētījumus par emigrējušo atgriešanās noteikumiem. Programmā nav nekas konkrēti minēts, kāda veida dubultpilsonību VL!-TB/LNNK atbalstīs. Sola strādāt, lai pēc iespējas vairāk emigrējušo atgrieztos, tajā pašā laikā vēloties panākt nelojālu cittautiešu aizbraukšanu.
Īsajā programmā VL!-TB/LNNK sola atcelt Imigrācijas likumā noteiktos atvieglojumus „viltus investoriem”, kā arī „bezdarba apstākļos stingri ierobežot trešo valstu pilsoņu imigrāciju”. Garajā programmā šai tēzei seko paskaidrojums, ka runa ir par ārvalstu darbaspēku, nevis imigrācijas ierobežošanu cilvēkiem, kas, piemēram, šeit brauc studēt vai pievienojas ģimenei. VL!-TB/LNNK sola „nepieļaut viesstrādniekus no bijušās PSRS (..) kā arī no zemēm ar kardināli atšķirīgu vērtību izpratni un uzvedību”. Ja apvienība tiks ievēlēta parlamentā, mums atliks gaidīt konkrētos likuma grozījumu projektus, lai redzētu, kā tā izvairīsies no apsūdzībām diskriminācijā uz personas izcelsmes vai valodas pamata.
VL!-TB/LNNK ir pret darbaspēka piesaisti no bijušās PSRS, „lai neuzturētu krievu valodas pašpietiekamību uz valsts valodas rēķina, kā arī no zemēm ar kardināli atšķirīgu vērtību izpratni un uzvedību”. Īsajā programmā arī sola atcelt jaunākos grozījumus Imigrācijas likumā, kas atvieglo uzturēšanās atļauju saņemšanu noteiktām ārzemnieku grupām, kuras VL!-TBLNNK raksturo kā „viltus investorus”.
Apvienība sola veicināt „nelatviešu latviskošanos un pārkrievoto mazākumtautību atgriešanos savas kultūras vidē, sadarbībā ar attiecīgām valstīm atbalstot baltkrievu, ukraiņu, poļu, ebreju un citu mazākumtautību izglītības un kultūras biedrību darbu.” Bažas par krievu valodas lietošanas izplatīšanos pamato arī apvienības kategorisko nostāju pret viesstrādniekiem no bijušās PSRS. Taču tā vietā, lai motivētu arī krievvalodīgos imigrantus mācīties latviešu valodu un nebiedētu viņus ar asimilāciju, VL!-TB/LNNK priekšroku dod imigrācijas apturēšanai tieši no tām valstīm, kas pēdējos gados ir palīdzējusi risināt darbaspēka trūkuma problēmas.