Foto: Elene Lagaria
Neviens no Saeimas frakciju līderiem neiestājās pret grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredz pāreju uz atklātu amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu amatā, iecelšanu, atbrīvošanu no amata un atlaišanu no amata. Tomēr ir kāds būtisks škērslis – nepamatota politiķu vilcināšanās. Kāpēc un vai nav gaidāms kāds īpaši jūtīgs un slēpjams balsojums?
Andrejs Judins, Jānis Maizītis un Valdis Zatlers – visus vieno kāda kopīga pieredze. Viņi visi reiz devušis uz Saeimas balsojumu ar pārliecību, ka tikai pāris minūtes šķir viņus no Augstākās tiesas tiesneša, ģenerālprokurora un Valsts prezidenta, kā arī Saeimas priekšsēdētāja amatiem. Tomēr visus trīs sagaidīja smaga vilšanās. Tagad, Valdis Zatlers, kurš piedzīvojis vairākus “dunčus mugurā”, ir apņēmības pilns aizklāto balsojumu urnas iznīcināt uz neatgriešanos.
Politiskās virtuves vērotāji atzīst, ka šis ir ļoti nozīmīgs laiks. Domājams, ka pavisam drīzs 11. Saeima piedzīvos “tiesisikuma” eksāmenu – balsojums par KNAB priekšnieka amata kandidātu. Īpaši atlasīta ekspertu grupa par visatbilstošāko kandidātu ir atzinusi Jaroslavu Streļčenoku. Jāuzsver, ka tieši ekspertu virzīti kandidāti visbiežāk piedzīvojuši noraidījumu. Aptaujājot visus Saeimas frakciju līderus, neviens neiestājās pret grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Tas paredz pāreju uz atklātu amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu amatā, iecelšanu, atbrīvošanu no amata un atlaišanu no amata. Tomēr ir kāds būtisks škērslis – nepamatota politiķu vilcināšanās. Iespējams, ka aizklātā balsojuma aizsegā vēl jāatrisina kādi būtiski jautājumi. Un, kas var būt jūtīgāks jautājums, par KNAB priekšnieku?!
ZATLERA REFORMU PARTIJA
Viskaismīgāk novembra sākumā ideju par atklātajiem balsojumiem aizstāvēja zatlerieši (ZRP). Jāatzīst, ka ka Juridiskā komisija jau bija piekritusi pārņemt 10. Saeimas mantojumu. Šis fakts liek aizdomāties, vai ātri pārņemtā iniciatīva nav ar vienu vienīgu mērķi – uzlabot dramatiski kritušos partijas reitingus. Valdis Zatlers gan uzsvēr – te nav populisma. Tā ir vēlme uzlabot Saeimas prestižu, jo “būtībā Latvija esot aizkavējusies pagātnē, jo daudzās demokrātiskās valstīs aizklātie balsojumi neeksistē.”
SASKAŅAS CENTRS
Pilnīgi pretējās domās ir lielākās Saeimas frakcijas (SC) līderis Jānis Urbanovičs. Atklāti balsojumi ir veids kā valdošā koalīcija grib uzlabot savas pozīcijas sabiedrības acīs. Urbanovičš: „Mēs uzskatām, ka tā ir liela muļķība. Populisms šajā Saeimā ir pieaudzis līdz fantastiskiem apmēriem – līdz kosmiskiem līmeņiem. Mēs vienkārši pārtaucām cīnīties pret to.” Lai arī Saskaņas centrs uzskata, ka atklātie balsojumi liegs deputātiem balsot pēc sirdsapziņas, izrādās, ka vienlaikus saskaņieši ar vieglu roku ir gatavi atteikties no savām nospraustajām pozīcijām. SC deputāti ir gatavi balsot par atklātajem balsojumiem, lai galu galā visi saprastu, ka atklāti ievēlēt augstas amatpersonas ir liela kļūda. Jāatzīst, ka šādas “rotaļas” neizpratni radījušas vairumam deputātu Saeimā. Saskaņiešu kritiskie argumenit 3. novembra debatēs[ 1 ] pret atklātajiem balsojumiem nekādi nesasaucās ar viņu vienprātīgo atbalstu pēc tam.[ 2 ] Pēc politikas vērotāju viedokļa, tas, ka Saskaņas Centrs tik viegli pārmetās no viena viedokļa uz citu, pierādā, ka partijas deputāti to vairāk uztver kā spēli.
VL-TB/LNNK
Līdz šim visprognozējamākais politiskais spēks – Nacionālā Apvienība arī šoreiz sev raksturīgajā mierā norāda, ka ir atbalstījuši šos grozījumus un atbalstīs arī turpmāk. Raivis Dzintars nenoliedz, ka šiem grozījumiem ir arī savi mīnusi. Lai mazinātu plaisu starp varu un iedzīvotājiem, atklātie balsojumi esot vitāli svarīgi pašreizējā situācijā. „Ir viens apstāklis, kas tieši šobrīd liek mums atbalstīt atklātos balsojumus. Proti, sabiedrība redz, ka deputāti melo. Pastāv balsojumi, kuros ir redzams, ka ir bijuši meli un nevar pierādīt, kurš tas ir bijis. Rezultātā cieš visi, gan tie, kas ir melojuši, gan tie, kas nav melojuši”
VIENOTĪBA
Par atklāto balsojumu iniciatīvas veterāniem varētu nosaukt “Vienotību”. Jau šā gada februārī Saeimā tika virzītie grozījumi, tomēr tie atbalstu neguva. Vasarā atkārtotais mēģinājums izdevās tikai daļēji. Valsts prezidents, šos grozijumus, tā teikt, iesaldēja jeb neļāva izmantot šos grozījumus kā platformu aģitācijas kampaņai. “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra – “ja Latvijas politiskā kultūra neveidojās tādās tradīcijās kā senās demokrātijās, ka nedrīkst melot, mums ir nepieciešami atklātie balsojumi.”
ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA
Arī Zaļo un Zemnieku savienība bija to politisko spēku pulkā, kuri asi kritizēja iecerētos grozījumus. Tomēr, nu, esot savas domas mainījuši. Augusts Brigmanis ir sapratis – ja aizklātie balsojumi tiešām ir lielākā Latvijas tiesiskuma problēma, un atklātie balsojumi veicinās sabiedrības uzticību, viņš var arī atklāti balsot par amatpersonām. Viņam nav ko slēpt. Arī to, ka balsojis pret Judinu un Maizīti, viņš neesot slēpis. „Kāpēc jāieciklējās? Nē un nedarīt? Ja sabiedrība vēlas, ka mums ir citādāk nekā demokrātiskās valstīs, lai tā arī būtu.”
Politikas pētniece Iveta Kažoka uzsver, ka šie grozījumi ir absolūti nepieciešami, jo aizklāto balsojumu princips Latvijā nedarbojas kā tāds. Vai nu frakcija, vai sponsori, vai kādas trešās personas zina par ko balsos deputāts. Ar garu degunu tiek atstāts tikai vēlētājs. „Vienīgie, kas nezina, vienīgie kuriem balsojumu rezultāti ir aizklāti, tie ir vēlētāji. Un, tāpēc, man šķiet, ka Latvijā vajadzētu no aizklātiem balsojumiem atteikties.” Ja balsojums būtu rīt, un Saeimas frakciju līderi nav maldinājuši, mēs atvadītos no aizklātajiem balsojumiem. Lai gan prognozes ir iepriecinošas, I. Kažoka tās vērtē piesardzīgi. Atbalsts, it kā, ir pausts, tomēr nevar nepamanīt to, ka Saeima vilcinās. Teorētiski grozījumus varētu pieņemt 2 līdz 3 nedēļu laikā. Saeima grozījumus ir pieņēmusi pirmajā lasījumā, tomēr ir noteikts neizprotami garš laiks priekšlikumu iesniegšanai. Tas liekas vēl vairāk nepieņemami, jo iecerētie grozījumi jau esot sīki un smalki izskatiti 10. Saeimā. „Deputāti, maigi sakot, nekur nesteidzas” uzsver Kažoka. Ja par KNAB priekšnieka kandidātu vēl būs jābalso aizklāti, tad mēs redzēsim, vai laika vilkšana ir bijusi tikai sagadīšanās, vai tomēr – apzināts aprēķins. Pētniece gan atgādina, ka tieši dīvainie aizklātie balsojumi veicināja sabiedrības neuzticību parlamentam. Ja negaidot, aizklātajā balsojumā, tiks noraidīts ekspertu izvirzīts KNAB priekšnieka kandidāts – Jaroslavs Streļčenoks, tas šoreiz var neatgriezeniski iedragāt Saeimas tēlu sabiedrības acīs.