Latvijas Radio un portāla lsm.lv projekta “Partiju šķirotava: šķiro partijas gudri!” anketa izveidota 2018.gada Saeimas vēlēšanām.

Ar projektu iespējams iepazīties LSM mājaslapā.

Projekta “Partiju šķirotavas” autori ir Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers sadarbībā ar domnīcas “Providus” pētnieci Ivetu Kažoku un biedrību “Latvijas Pilsoniskā alianse”. Vienīgais “Partiju šķirotavas” mērķis ir palīdzēt vēlētājiem kompaktā formā iegūt priekšstatu par to, kādas atbildes priekšvēlēšanu laikā partijas sniedz uz politiskas darba kārtības jautājumiem. Rezultātu nedrīkst uztvert kā norādi vai rekomendāciju tam, par kuru sarakstu balsot, un lēmums ir pašu vēlētāju ziņā.

Kā tika veidota “Partiju šķirotava”?

2018.gada maijā dažādu Latvijas sabiedrisko organizāciju pārstāvji tika sapulcināti uz fokusgrupu, lai identificētu tēmas, kurām vajadzētu būt svarīgām Saeimas vēlēšanu laikā. Fokusgrupā piedalījās organizācijas, kuras strādā ar jautājumiem, kas skar sociālos jautājumus, Latvijas reģionu attīstību, pensionāru tiesības, vides jautājumus, lauksaimniecību, korupcijas novēršanu, diasporu, radošās industrijas, pilsonisko sabiedrību u.c.

Diskusijas šajā fokusgrupā radīja pirmo priekšstatu par aktuāliem jautājumiem, kuros Latvijas iedzīvotājiem visvairāk varētu atšķirties pozīcijas. Balstoties uz fokusgrupas rezultātiem, tika izveidota vēlēšanu anketas pirmā versija, kura iekļāva sešu situāciju aprakstus un tiem pakārtotus 78 diskutablus apgalvojumus.

Anketa tika divas reizes testēta: pirmais tests bija par anketā iekļauto situāciju un apgalvojumu saprotamību, otrs – plašākais pilottests – tika organizēts ar mērķi no 78 apgalvojumiem atlasīt tos jautājumus, kuri iekļūs anketas gala versijā. Otrajā pilottestā anketu aizpildīja 379 respondenti, ar “Latvijas Pilsoniskās alianses” un “Facebook” reklāmas palīdzību pilottesta versija sasniedza arī reģionu iedzīvotājus.

Iegūtie dati tika analizēti šādi:

a) Atlasot tos jautājumus, kur respondentu viedokļi bija īpaši atšķirīgi (anketā nav iekļauti apgalvojumi, kuriem piekrīt vai nepiekrīt teju visi Latvijas iedzīvotāji);
b) Atlasītie jautājumi tika sagrupēti vairākās kategorijās (dimensijās), un ar atbilstošu statistikas metožu palīdzību tika pārbaudīts, vai šīs kategorijas (dimensijas) ir jēgpilnas, tas ir, vai tās attiecas uz vienu un to pašu ideju.

Ieguvām sekojošas ideju kategorijas (dimensijas):

1. Lokālais ērtums vai pakalpojumu kvalitāte?
2. Atvērti vai slēgti pasaules daudzveidībai?
3. Tūlītējs izdevīgums vai universālas vērtības?
4. Vairāk vai mazāk Eiropas?
5. Latvijas krievi un krievu valoda: draugs vai bieds?
6. Liberāls vai konservatīvs redzējums?