Foto: N. Mežiņš
Nepietiekamā fizisko personu ienākumu kontrole Latvijā pašlaik ir aktuāla divu būtisku problēmu dēļ. Pirmkārt, valsts kasei garām aiziet milzīgas nodokļos nenomaksātas summas – pēc atsevišķu ekonomistu aprēķiniem gadā tie ir vairāk nekā 680 miljoni latu. Otrkārt, ir apgrūtināta cīņa pret korumpētām valsts amatpersonām, jo tām ir iespēja savus nelikumīgos ienākumus un īpašumus reģistrēt uz citu personu vārda.
Kas ir problēma?
Latvijas galvenajam nodokļu administratoram – Valsts ieņēmumu dienestam (VID) – nav konkrētu aprēķinu, cik daudz naudas aiziet garām valsts budžetam nenomaksāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa veidā. VID vienīgi norāda uz ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, kas dažādos pētījumos svārstās no 15% līdz 40% no iekšzemes kopprodukta.
Ekonomisti, salīdzinot oficiālos ieņēmumus un faktiskos tēriņus, kas atspoguļojas citos statistikas datos, ir aprēķinājuši, ka 2003.gadā uzņēmumi “aploksnēs” Latvijas iedzīvotājiem izmaksāja 840 miljonus latu – tas ir tikai 2,5 reizes mazāk nekā valsts gada budžets. Tas nozīmē, ka minētajā gadā nodokļos netika iekasēti 686 miljoni latu. Salīdzinājumam – 2003.gadā ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) valstī bija gandrīz uz pusi mazāki – 367 miljoni latu.
Visvairāk no IIN neiekasēšanas cieš pašvaldības, kurām aiziet 73% šī nodokļa, kā arī veselības aprūpe, kura līdz 2005.gadam saņēma pārējo IIN daļu (tagad to pārskaita vienkārši valsts pamatbudžetā).
No aplokšņu algām cieš arī pensijas – nenomaksāts sociālais nodoklis nozīmē gan to, ka valstij ir mazāk naudas pensiju izmaksai pašlaik, gan to, ka pašreizējie nodokļa maksātāji vecumdienās saņems mazāku pensiju, jo no šī nodokļa lieluma būs tieši atkarīga viņu pensija.
Savukārt no korupcijas apkarošanas viedokļa lielākā problēma saistās ar nespēju pierādīt valsts amatpersonu nelikumīgos ienākumus. Pašu valsts amatpersonu kontrole ir salīdzinoši stingrāka – tām kopš 1995.gada ir pienākums deklarēt ienākumus un īpašumus. Tomēr amatpersonas savus ienākumus vai mantu nereti pārreģistrē uz radinieku vārda, un šeit pārbaudes ķēdīte aptrūkst, jo patlaban jebkurš var atsaukties uz agrāk gūtiem ienākumiem, piemēram, pagātnē audzētām tulpēm vai tamlīdzīgi. Tā kā iedzīvotājiem nav jādeklarē ienākumi un viņiem arī nav pienākuma glabāt visus ienākumus attaisnojošus dokumentus, pierādīt nelikumību nav iespējams. Šī pati problēma apgrūtina arī VID iespējas pārbaudīt jebkuru privātpersonu, par kuru ir aizdomas, ka tā guvusi nelikumīgus vai pat noziedzīgus līdzekļus (no narkotikām, kontrabandas).
Kāpēc nevar izkontrolēt ienākumus?
VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par galvenajiem vājās kontroles iemesliem uzskata likumdošanas trūkumus un nepietiekamos abu institūciju resursus. Kā galvenie likumu trūkumi tiek atzīti šādi:
1) VID nav tiesību pārbaudīt un piemērot nodokļu uzrēķinu par laiku, kas senāks par trīs gadiem;
2) Iedzīvotājiem nav pienākuma saglabāt visus ienākumus attaisnojošus dokumentus;
3) Nepietiekama ir skaidrās naudas darījumu un uzkrājumu deklarēšana;
4) Pārāk mazi ir sodi par atklātajiem pārkāpumiem;
5) Trūkst legālās prezumpcijas nodokļu lietās – fiziskai personai nav pienākuma pierādīt ienākumu likumību.
KNAB kā vēl vienu trūkumu min to, ka joprojām nav ieviestas Rietumu valstīs izplatītās ikgadējās iedzīvotāju ienākumu deklarācijas, kas radītu atskaites punktu ienākumu kontrolei.
Savukārt nepietiekamos administratīvos resursus ienākumu kontrolei raksturo fakts, ka no aptuveni 5000 VID darbinieku tikai 240 ir nodokļu auditori, kuru pienākumos ietilpst arī juridisko personu kontrole. KNAB valsts amatpersonu ienākumus pārbauda mazāk par 20 darbiniekiem, kuriem ir arī citas funkcijas.
No VID resursiem 80% tiek veltīti PVN kontrolei, kas ļauj secināt, ka iedzīvotāju maksātie nodokļi nav VID prioritāte. VID šo resursu sadali skaidro ar lielo PVN masu un faktu, ka PVN atmaksas iespēja bieži tiek izmantota naudas izkrāpšanai no budžeta.
Sava nozīme vājajā iedzīvotāju ienākumu kontrolē ir faktam, ka lielākā daļa IIN tiek pārskaitīta pašvaldībām, līdz ar to valdībai nav tik lielas intereses to iekasēt. Šim apgalvojumam pretī gan runā fakts, ka daļa šī nodokļa ieplūda “jūtīgajā” veselības budžetā. Pašvaldību savienība gan atzīst, ka pašvaldību spiediens IIN iekasēšanā nav pietiekami liels. Tomēr arī pašvaldību pilnvaras nav pietiekamas – lai gan skaitās, ka Rīga, Liepāja un Ventspils pati iekasē IIN, pašvaldībām vienalga jāgriežas VID, ja tās pamana neatbilstības, jo pašvaldībai nav tiesību pašai strādāt ar IIN maksātāju.
Neefektīva ir arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes kārtība. Valsts amatpersonu deklarācijas pašlaik tiek iesniegtas VID, kas veic to kvantitatīvo kontroli. Deklarāciju pārbaudi pēc būtības sāk KNAB un, atklājot neatbilstības, lūdz VID sākt nodokļu auditu, jo KNAB šādu tiesību nav. VID, savukārt, nodokļu auditēšanai izmanto nevis valsts amatpersonas deklarāciju (to izmantot šiem mērķiem VID neesot tiesīgs), bet prasa aizpildīt vēl vienu deklarāciju – tā dēvēto papildu deklarāciju, ko VID var prasīt aizpildīt jebkuram iedzīvotājam, ja ir aizdomas par nelikumīgiem ienākumiem. KNAB uzskata, ka šī procesa rezultivitāte ir maza. Pirmkārt, VID pēc izvērtēšanas nereti auditu atsaka. Otrkārt, papildu deklarācijā amatpersona uzrāda iztrūkstošo summu, par to saņem nelielu sodu, un ar to viss beidzas.
Lai gan VID un KNAB par būtisku instrumentu ienākumu kontroles uzlabošanai uzskata pierādījumu nastas pārnešanu uz fizisko personu, pašlaik faktiski netiek izmantots interešu konfliktu novēršanas likuma 29.pants, kas šo principu attiecībā uz valsts amatpersonām paredz jau tagad. VID to nepiemēro, jo uzskata, ka uz viņu darbības jomu tas neattiecas. Savukārt KNAB mēģinājumi to piemērot apstājas pie tā, ka ienākumu mērīšanai nav atskaites punkta, līdz ar to nav iespējams pierādīt, ka amatpersonas nosauktie ienākumu avoti nav tiesiski.
Visbeidzot, vēl viens skaidrojums valdības negribīgajiem soļiem iedzīvotāju ienākumu kontrolē ir partiju finansēšana – ja valstī būtu stingra fizisko personu ienākumu kontrole, partijām būtu grūtāk tikt pie finansējuma, kas nereti nāk no nelikumīgiem avotiem.
Kas paveikts līdz šim?
Nepietiekamā iedzīvotāju ienākumu kontrole Latvijas politikā nav jaunatklājums. Jau kopš 90.gadu sākuma ir zināmi arī galvenie likumu “robi”. Visbiežāk šajā laikā runāts par tā sauktajām nulles deklarācijām – vienreizēju visu iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšanu. Pirmoreiz šāds likumprojekts izstrādāts Augstākajā Padomē 1993.gadā, pēc tam bijuši vēl divi likumprojekti, kuri politiķu atbalstu tā arī nav guvuši. 1994. un 1995.gadā gan visiem Latvijas iedzīvotājiem bija jāiesniedz ikgadējās ienākumu deklarācijas. Pēc VID informācijas, daļa tās neiesniedza vispār, daļai visās ailītēs bijušas “svītriņas”. Deklarāciju apstrāde prasījusi lielus resursus, taču atdeves nav bijis nekādas. Valdība uz to reaģēja, nevis deklarēšanas sistēmu nostiprinot, bet atceļot.
Tas ir ļāvis izskanēt šaubām par politiskās un administratīvās varas patiesu ieinteresētību apkarot korupciju situācijā, kad valstī vēl nav pabeigtas būtiskas reformas un privatizācija – procesi, kas rada iespējas piekļūt valsts vai pašvaldību īpašumiem.
Pašmāju un ārvalstu spiediena ietekmē tomēr ir izdevies panākt, ka notiek valsts amatpersonu ienākumu un īpašumu deklarēšana un kontrole.
Cīņa pret aplokšņu algām kā valdības prioritāte pirmoreiz parādījās Eināra Repšes valdības laikā 2003.gadā. Kaut tiešie nodokļu ieņēmumi no “pieķertajām” aploksnēm togad tika lēsti tikai 680 tūkstošu latu apjomā, VID regulāri ziņoja par konkrētos uzņēmumos atklātām aplokšņu algām, un kampaņas rezultātā gada laikā ieņēmumi no IIN pieauga par 13,2%, no sociālā nodokļa – par 6,3%. Patlaban šī kampaņa nav manāma, kaut VID apgalvo, ka darbs nav mazinājies.
Iespējamie risinājumi
Risinājumu variantus ieskicē KNAB šogad izstrādātajā koncepcijā par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu. Koncepcija piedāvā trīs variantus.
I. Paplašināt nodokļu administrācijas pilnvaras ienākumu kontrolē.
Galvenie ieteikumi likumdošanai:
1) dot tiesības VID veikt nodokļu pārbaudi un uzrēķinu 5 gadu laikā pēc nodokļu nomaksas;
2) pierādījumu nastas pārnešana uz fiziskām personām nodokļu tiesībās;
3) paplašināt pašreizējās deklarācijās sniedzamo ziņu apjomu un VID tiesības to kontrolē;
4) ieviest skaidrās nauda deklarēšanu uz robežām;
5) noteikt lielākus sodus.
Plusi:
+ nav nepieciešami lieli līdzekļi šī risinājuma īstenošanai,
+ apgrūtinātu iespēju norādīt nenoskaidrojamus ienākumu izcelsmes avotus.
Mīnusi:
– deklarēšanas pienākumam pakļauto personu loks būtiski nepalielinās, tāpēc joprojām nebūs iespējams gūt plašu informāciju par Latvijas iedzīvotāju lielākās daļas ienākumiem un īpašumiem;
– joprojām nav atskaites punkta iedzīvotāju ienākumu kontrolei, līdz ar to neatrisināts paliek jautājums par iespējām pierādīt par 5 gadiem senākā pagātnē gūtu ienākumu nelikumību.
Šo variantu atbalsta VID.
II. Obligāta ikgadējās deklarēšanas ieviešana
Līdztekus iepriekš minētajām likumu izmaiņām, paredzēts, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri gūst ienākumus, ir pienākums ik gadu iesniegt ienākumu deklarāciju. Lai to atvieglotu, VID katrai personai nosūtītu deklarāciju, kurā būtu apkopoti visi VID un citu valsts institūciju rīcībā esošie dati par personas ienākumiem un īpašumiem. Nepieciešamības gadījumā persona to precizē, ja izmaiņas nav nepieciešamas – tikai paraksta un nosūta VID.
Plusi:
+ Līdztekus iepriekšējā variantā minētajiem, tiktu radīts atskaites punkts un sniegta turpmāka informācija par visu Latvijas iedzīvotāju mantiskā stāvokļa izmaiņām. Tas atvieglotu ienākumu kontroli un padarītu neiespējamu ienākumu slēpšanu uz citu vārda.
Mīnusi:
– Deklarāciju administrēšana izmaksā dārgi. Pēc pašreizējiem aprēķiniem – kopā ar pirmā varianta pasākumiem tie ir 6,8 miljoni latu.
– Deklarēšanu iedzīvotāji varētu izmantot, lai legalizētu agrākos prettiesiskos ienākumus vai arī nākotnē plānotos nelikumīgos ienākumus. Taču, piemērojot šādu argumentu, ienākumu uzskaiti un efektīvu kontroli nekad nevarēs sākt, kas būtu lielāks ļaunums nekā iespēja, ka daži līdz ar deklarācijām ienākumus legalizēs. Bez tam jāšaubās, ka cilvēki riskēs, ja zinās, ka deklarācijas vismaz izlases kārtībā pārbaudīs un par nepatiesu informāciju draud sods.
Šo variantu par labāko uzskata KNAB, taču tā dārdzības dēļ iesaka sākt ar trešo variantu (skat. tālāk).
III. Obligāta ikgadējās deklarēšanas ieviešana iedzīvotājiem ar noteiktu ienākumu līmeni
Salīdzinot ar 2.variantu, samazināts iedzīvotāju loks, kas iesniedz deklarācijas. Pamatā tie būtu cilvēki ar vismaz 10 000 latu ienākumiem vai 5000 latu uzkrājumiem, vai arī dažādiem īpašumiem, kas atbilst minētajām summām. Ja cilvēks deklarāciju neiesniedz, tad tiek pieņemts, ka viņam nav tik lielu līdzekļu vai īpašumu.
Plusi:
+ Līdztekus pirmajā variantā minētajiem, tiktu radīts atskaites punkts un sniegta turpmāka informācija par Latvijas iedzīvotāju lielas daļas mantiskā stāvokļa izmaiņām. Tas atvieglotu ienākumu kontroli un padarītu arī neiespējamu ienākumu slēpšanu uz citu personu vārda.
+ Iespējams ieviest pienācīgu deklarēšanas sistēmu bez pārlieku lieliem ieguldījumiem. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, tie būtu 3 miljoni latu.
Mīnusi:
– uz populārāku vajadzību fona politiķi varētu vilcināties izbrīvēt 3 miljonus latu šāda jauna pienākuma ieviešanai vēlētājiem. Tā gan nav liela summa, ja pieņem, ka pēc tam valsts budžetu varētu papildināt par simtiem miljonu.
Šo variantu kā reālāko atbalsta KNAB. VID uzskata, ka apmierinošu kontroli var panākt, veicot 1.variantā minētās likumu izmaiņas, un ir pret jebkādu papildu ikgadējo deklarāciju ieviešanu, salīdzinot to ar makulatūras glabāšanu.
Politiskais atbalsts deklarāciju ieviešanai patlaban ir neskaidrs. Tikai viena Saeimas partija – valdības koalīcijā esošais Jaunais laiks – ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt deklarāciju ieviešanu personām ar noteiktu ienākumu līmeni, proti, koncepcijas 3.variantu. Pārējās Saeimā pārstāvētās partijas par šo jautājumu nav lēmušas, taču to līderi – gan nosaucot dažādus nosacījumus, izsakās par deklarāciju ieviešanu. Vienīgās partijas, kas nepauž atbalstu deklarācijām, ir Latvijas Pirmā partija un par VID atbildīgā finanšu ministra un premjera pārstāvētā Tautas partija, kura gan norāda, ka tas nav galīgais viedoklis.
KNAB koncepciju patlaban izskata iesaistītās valsts institūcijas, un vēl nav zināms, kad to apspriedīs valdībā.
Politikas kopsavilkums sagatavots atbilstoši situācijai 2005.gada martā.
Izmantotie avoti:
Koncepcijas „Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu” projekts;
Intervija ar VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietnieci Ināru Pētersoni;
Intervija ar KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku;
Intervija ar Latvijas pašvaldību savienības ekonomikas padomnieku Aleksandru Lielmežu;
Intervija ar Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieci Andu Putniņu;
Ekonomistu apvienības 2010 ekonomista Roberta Remesa aprēķini par „aplokšu algām”.
Saeimā pārstāvēto partiju viedokli pauda Linda Mūrniece (Jaunais laiks), Oskars Spurdziņš un Arno Pjatkins (Tautas partija), Juris Lujāns (LPP), Augusts Brigmanis (ZZS), Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Jānis Urbanovičs (TSP), Jakovs Pliners (PCTVL).