Iedzīvotāji par zemu novērtē Latvijas spējas ietekmēt ES lēmumus

Foto: Sergey Vladimirov

PROVIDUS pētījums liecina - tikai 15% iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka ES līmenī tiek ņemtas vērā viņu intereses.

Tas ir mīts, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties ir eiroskeptiski. Salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvijas cilvēki augsti vērtē Eiropas Savienību, un ir optimistiski par tās nākotni. Tomēr iedzīvotāji ļoti skeptiski vērtē Latvijas spējas ietekmēt Eiropas Savienībā pieņemtos lēmumus. Tā secināts pētījumā par sabiedrības noskaņojumu un lēmumu pieņemšanu Latvijas 10 gados Eiropas Savienībā, ko šodien publicēs domnīca PROVIDUS.

Pētījums liecina, ka dziļi eiroskeptiski ir tikai aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju – viņi uzskata, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bijusi kļūda, kas nesusi vairāk slikta nekā laba. Tomēr tikai 15% iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka ES līmenī tiek ņemtas vērā viņu kā pilsoņu intereses. Tas ir daudz zemāks rādītājs nekā Bulgārijā, Čehijā un Polijā, kur arī 2014.gada rudenī tika veikts analoģisks sabiedriskās domas pētījums.

Padziļināta analīze atklāj, ka Latvijas iedzīvotāju skepse par savu pārstāvju darbu Eiropas Savienībā ir nepamatota. Latvijas pārstāvji caurmērā valsts intereses aizstāv tikpat kvalitatīvi, cik citu ES jauno dalībvalstu pārstāvji, turklāt viņu izpratnē par ES darbības niansēm un lēmumu veidošanas prasmēs 10 gadu laikā bijis ievērojams progress.

Pētījuma autore, domnīcas PROVIDUS pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka Latvijas prezidentūra ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē varētu sniegt Latvijas iedzīvotājiem trūkstošo pašapziņu.

Domāju, ka Latvijas iedzīvotājiem raksturīgā skepse mazināsies, redzot, kā pašmāju cilvēki vada Eiropas Savienības svarīgākās lēmējinstitūcijas – Padomes – darbu. Latvijas prezidentūras laikā tiks pieņemti desmitiem, varbūt simtiem lēmumu, kas būs svarīgi ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības turpmākajai attīstībai, un šo lēmumu pieņemšanu būs organizējuši pašmāju cilvēki.

Taču svarīgi šo prezidentūras laikā “iegūto jaudu” nepazaudēt. Tādēļ pētījumā analizētas arī Latvijas interešu aizstāvēšanas vājās puses, piemēram, trūkstošā izpratne par Latvijas ilgtermiņa mērķiem un prioritātēm Eiropas Savienībā, salīdzinoši vājās politiķu un sabiedrības zināšanas par Eiropas Savienību, un arī ne vienmēr spēcīgā Latvijas interešu aizstāvēšanas koordinēšana.

Pētījums tiks prezentēts šodien, plkst. 14:00 viesnīcā Avalon, 13.janvāra ielā 19. Pētījuma prezentācijai sekos PROVIDUS direktores Daces Akules vadītā diskusija ar ES jautājumu ekspertiem „Diena pēc Latvijas prezidentūras ES Padomē. Kurp tālāk?”. Pēc pasākuma pētījuma teksts būs pieejams sabiedriskās politikas portālā Providus.lv

Plašāka informācija: Iveta Kažoka, domnīcas PROVIDUS pētniece, iveta.kazoka@providus.lv, 26729871