Esam atvēruši jaunu tematu – patērētāja kliedziens, kas ir vieta, kur rakstīt gan pozitīvus, gan ne tik pozitīvus kliedzienus pēc piedzīvotā veikalos, bankās, kafejnīcās un visur citur, kur patērējam.

Jaunajam tematam par godu padalīšos savos pēdējos divos piedzīvojumos. Viens ir pozitīvs, otrs – ne tik ļoti pozitīvs.

Pozitīvais: Eko virtuve Rūpniecības ielā

Pusdienošana šeit allaž ir pozitīvs piedzīvojums ne tikai tāpēc, ka iespējams garšīgi un veselīgi paēst ēdienus ar raksturiņu (nav tradicionālā latviešu virtuve), bet arī tāpēc, ka atrašanās Eko virtuvē ir garantija lieliskai apkalpošanai! Vienmēr ar smaidu, “labdien”, “lūdzu” un “paldies” un “labu apetīti”! Un, protams, ka arī Eko virtuves pastāvīgie apmeklētāji ir tikpat laipni. Ir atvainošanās, ja kāds kādam nejauši uzgrūžas virsū vai uzkāpj uz kājas. Ir durvju paturēšana un citas laipnības. Gluži kā atrašanās uz pieklājības salas!

Negatīvais: divu patērētāju saziņa Supernetto Valdemāra ielā

Šis stāsts ir par divu patērētāju (es un kāda kundze) saziņu, kur veikalam īpaši liela loma nebija, ja vien mēs nepieņemam, ka Supernetto varētu būt savs tipiskais pircējs, kas ir mazāk turīgs par, piemēram, Stockmann pircēju, un ka Supernetto tipiskais pircējs varētu būt salīdzinoši zemāk izglītots un ne tik pieklājīgs kā Stockmann pircējs (necenšos ielikt visus Supernetto pircējos kādā kategorijā, jo tur novēroti arī ļoti pieklājīgi cilvēki). Tātad, piedzīvojums 1.janvāra pēcpusdienā. Stāvu pie kases, aiz manis rindā piestājas kundze, aiz viņas vairs neviens nestāv. Bet viņa uzliek savus pirkumus uz letes, uzgrūžas man virsū un turpina virzīties uz priekšu – tā, it kā manis tur nebūtu. Man savukārt priekšā stāv cits pircējs, pret kuru es joprojām vēlos ieturēt normālu distanci tā kā paspēju vien paiet sāņus, lai skatītos kā kundze ir gandrīz jau gatava man iet garām, kamēr mani pirkumi, protams, stāv godīgi rindā pirms kundzes pirkumiem. Turpinu tiešās runas formā, cik nu atceros:

Es: “Es atvainojos, bet vai es Jums liekos tukšs gaiss?”

Kundze: “Jā! Esat – ja neprotat savai precei iet līdz! … Vai arī es esmu tukšs gaiss, ja Jūs neredzat, ka es te nāku! Vai arī – trešais variants – Jūs esat Indijas aizsargājamais dzīvnieks, kas ierakstīts sarkanajā grāmatā… Jūs ziniet, kas ir Indijas aizsargājamais dzīvnieks?!”

Es: “Laimīgu Jums jauno gadu. Jūs jau izteicāties, pietiks!”

Kundze: “Jums arī laimīgu jauno gadu! Indijas aizsargājamais dzīvnieks ir zilā govs!”
No pazemojuma un šoka biju uz raudiena robežas, bet saņēmos un Supernetto pārdevējai tik un tā pateicu “labdien” un “paldies”, bet uz tādiem svešvārdiem Supernetto pārdevējas reti reaģē, arī 1.janvārī nē.