Raksts

Dubultmorāle


Datums:
26. jūlijs, 2009


Autori

Dace Akule


Pirms dažām dienām Latvijas Avīzes pēdējā lapā pamanīju interesantu materiālu zem sadaļas Lasītāju balsis ar nosaukumu „Imigrācija jāierobežo”. Profesionālas intereses vadīta, iepazinos ar visiem 11 lasītāju viedokļiem, lai secinātu, ka tiešām – kā arī atzīts materiāla ievadā – neviens no Latvijas Avīzes apzvanītājiem lasītājiem nav izteicis atbalstu imigrantu skaita pieaugumam Latvijā.

Tas, ka Latvijas sabiedriskā doma par imigrāciju ir ļoti negatīva, nav nekāds jaunums. Pēc svaigākajiem pieejamiem SKDS datiem no 2009.gada novembra, 65% aptaujāto iespējamu imigrantu skaita pieaugumu Latvijā vērtējuši kā pilnīgi nepieņemamu (avots: R.Ķīļa prezentācija konferencē „Inclusion Unaffordable? The Uncertain Fate of Integration Policies and the Demonisation of Minorities and Migrants in Central and Eastern Europe”, 2009.gada 16.-17.novembrī, Rīgā). Taču sabiedriskās domas aptauju rezultātos nevar redzēt daudzveidīgos viedokļus par to, kas tad ir šīs attieksmes pamatā. To skaidri ilustrē minētā Latvijas Avīzes publikācija. Protams, tiek minētas zināmās bažas par „latviskas Latvijas pastāvēšanu”, kā arī stereotipi, kas radušies padomju laiku migrācijas politikas rezultātā, piemēram, ka imigrantiem tikšot izdalīti dzīvokļi, bet latvieši „atkal paliks bešā”, kā arī stereotipi par imigrantiem, kas „pārtiek no sociālajiem pabalstiem, zog, pārdod narkotikas, ir iesaistīti organizētajā noziedzībā”.

Bet vēl interesantāki ir ierosinājumi, ko aptaujātie darītu, ja viņiem būtu teikšana par lietu kārtību Latvijā. Tātad:

Imigrantiem būtu jāmaksā uz pusi mazāka alga nekā latviešiem, savukārt, uzņēmējiem, kas nodarbina imigrantus, jāmaksā lielāki nodokļi.
Latvijā iebraukt ļautu tikai tiem imigrantiem, kam draud nāves briesmas savā zemē.
Imigrantiem būtu jābūt lojāliem pret Latvijas valsti, un viena no lojalitātes izpausmēm esot Latvijas sēru dienu atzīmēšana.
Latvijā būtu jāpieņem likums, ka visiem imigrantiem obligāti latviešu valoda jāiemācās viena gada laikā.

Interesanta aina. Mums, protams, visiem ir tiesības uz saviem viedokļiem, bet interesanti – ko šie cilvēki būtu atbildējuši, ja Latvijas Avīze viņiem būtu pavaicājusi, vai viņu ģimenē vai paziņu lokā ir kāds, kas ir emigrējis, un vai viņi gribētu, ka šādas prasības tiktu attiecinātas uz šiem emigrantiem – simboliskajiem latviešiem Īrijā? Ja Latvijas iedzīvotāji varētu ārvalstī dzīvot tikai tad, ja pierādītu, ka viņiem Latvijā draud nāves briesmas. Ja emigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem maksātu uz pusi mazāku algu. Ja emigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem kā obligāta prasība būtu lojalitāte pret jauno mītnes zemi, pie kā piedienas vietējo sēru dienu atzīmēšana, utt.

Ja Latvijas Avīze šādu jautājumu būtu uzdevusi, man ir aizdomas, ka aptaujātajiem būtu jākoriģē savi uzskati, vai arī jāatzīst sava dubultmorāle. Mēs gribam, ka pret emigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, Īrijā ir jāizturas kā pret karaļiem, kā pret vienlīdzīgiem sabiedrības locekļiem. Tikmēr šeit, Latvijā, mēs pret imigrantiem gribam izturēties sliktāk.

Vēl interesantāk būtu šiem lasītājiem uzdot arī jautājumu – kas nākotnē finansēs Latvijas izglītības, veselības aprūpes, sociālo pabalstu sistēmu, jeb citiem vārdiem – kas maksās pensijas? Vai Latvijas Avīzes lasītāji ir ar mieru maksāt lielākus nodokļus, lai finansētu visu to, ko mēs sagaidām no valsts, kad valstī dzīvo arvien mazāk iedzīvotāju-nodokļu maksātāju?

Ceru, ka kādu no šiem jautājumiem Latvijas Avīze varētu uzdot nākamajos „Lasītāju balsis” materiālos. Es ar lielu interesi iepazītos ar rezultātu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!