Foto: Littlehampton

Domnīcas PROVIDUS vadošās pētnieces Agneses Frīdenbergas 7.decembra pasākuma prezentācija par domnīcas PROVIDU veiktās būvspeciālistu aptaujas rezultātiem.

Kāpēc šī diskusija un prezentācija?

Kopš notika traģēdija Zolitūdē, sabrūkot lielveikala jumta konstrukcijām, kur dzīvību zaudēja 54 cilvēki, domnīca PROVIDUS katru gadu vērtē vai atbildīgās institūcijas un iestādes veikušas visus priekšdarbus, lai traģēdija vairāk neatkārtotos.

Gadu pēc traģēdijas secinājām, ka

lielāko daļu uzdevumu institūcijas ir uzsākušas pildīt, tai skaitā, lai kontrolētu būvju drošību un plānotu plašāku sabiedrības izglītošanu par rīcību krīzes situācijās. (…) Tomēr vēl daudz darāmā, lai nodrošinātu būvniecības kvalitāti, tai skaitā, pārskatot valsts un pašvaldību iepirkumu kritērijus, kas liek izvēlēties zemākās cenas piedāvājumu. Tāpat būtu jāvērtē iespējas uz laiku no dalības publiskajos iepirkumos izslēgt uzņēmumus, par kuru reputāciju un spēju nodrošināt kvalitatīvu būvniecību pastāv šaubas.

Turpmāk:

• 2015 “pēdējā gada laikā pilnībā pabeigts darbs vienīgi pie diviem uzdevumiem – uzlabotas sabiedrības līdzdalības iespējas būvniecībā, kā arī uzlabota kvalifikācijas kontrole būvniecības speciālistiem”.
• 2016 un 2017 “joprojām reformas nepieciešamas mērķtiecīgākā nozares iekšējā kontrolē, bažas rada arī nepietiekami saskaņota rīcība”.
• Tālāk secinājām “valstī trūkst vīzijas par būvniecības nozares attīstību, nodrošinot drošu un kvalitatīvu būvniecības procesu, pieaugot vai samazinoties būvniecības apjomiem, pieaug būvdarbu kvalitātes risks”.
• 2020.gadā – “valstī nav apkopoti dati par ēku tehnisko stāvokli, tātad nav iespējams noteikt problēmas mērogu un vajadzību apjomu, tika secināts, ka nereti ēku īpašnieki ilgstoši nav ieguldījuši gandrīz nekādus līdzekļus ēku pārbūvē, kas tādejādi ir radījuši riskus ēku ekspluatācijas drošībai”

2021.gads – aptauja.

Metodoloģija:

• Aptaujas anketas tika izsūtītas vairāk kā 1500 adresātiem (BIS dati). Tika saņemtas 66 aizpildītas anketas, kur 36 respondenti norādīja, ka pārstāv uzņēmumu, kas darbojas būvdarbu vadīšanā, 18 respondenti – arhitektu praksi, 6 respondenti – būvuzraudzību, 1 – būvprojektu ekspertīzi, 5 respondenti jomu neprecizēja.
• Aptauja nav uzskatāma par reprezentatīvu viedokļu apkopojumu, jo atsaucība no respondentiem nebija liela, tās rezultāti rada pamatu diskusijai, jo liecina par tendencēm kā būvspeciālisti vērtē būvniecības procesa kvalitāti un valsts paveikto – vai ir mazināti riski, lai līdzīga traģēdija nevarētu atkārtoties arī nākotnē.

2021.gada secinājums:

Lai gan liela daļa respondentu norādījuši, ka risks līdzīgai traģēdijai atkārties ir mazinājies, taču nozīmīga daļa jeb gandrīz trešā daļa respondentu norāda, ka risks nav mainījies.

Būvprojektu kvalitātes vērtējums – labs

Būvprojektu ekspertīzes kvalitāte – laba

Vairākums  respondentu pozitīvi vērtē  būvprojekta ekspertīžu kvalitāti piekrītot vai drīzāk piekrītot apgalvojumam, ka būvprojekta ekspertīze ir veikta profesionāli un sniedz kvalitatīvo izvērtējumu par projektēto nozīmīgo būvkonstrukciju noturību, pārbaudot slodžu un konstrukciju aprēķinus.

Būvdarbu veikšanas kvalitāte – problemātiska

Respondentu atbildes liecina, ka būvdarbu veicēju profesionālā sagatavotība ir atbilstošā līmenī, taču ir konstatējamas problēmas ar kvalificēta darba spēku piesaisti.

Apkopojot informāciju par būvprojektiem, būvprojektu ekspertīzēm un būvdarbiem:

• • Būvprojektu kvalitāte tiek vērtēta labi, taču tiek norādīts uz publiskā iepirkuma problēmu
  • Būvprojektu ekspertīžu kvalitāte tiek vērtēta labi, taču norāda uz formālismu
  • Būvdarbu veicēji zina kā būvēt, taču ir problēmas ar darba spēku + tiek norādīts uz publiskā iepirkuma problēmu

Identificētās problēmas:

• • darba spēka trūkums;
  • kvalificēta darba spēka jeb speciālistu trūkums;
  • nereti ģenerāluzņēmējs, taupot līdzekļus izvēlas mazkvalificētu, lētu darba spēku.

Valsts institūciju spēja identificēt/novērst:

aptaujas dati rāda, ka dalībnieki negatīvi vērtē valsts izveidoto uzraugošo institūciju spējas aktīvi iesaistoties un preventīvi novērst nedrošas būvniecības riskus.

Būvvaldes un BVKB darba novērtējums:

Būvvaldes ‘plusi’:

• • vairākums uzskata, ka Būvvaldēs strādājošie ir zinoši un pārzina tiesisko regulējumu
  • aptuveni puse uzskata, ka Būvvaldes darbinieki sniedz atbildes pēc būtības.

Būvvaldes ‘mīnusi’:

• • vairākums uzskata, ka Būvvaldēs strādājošie ir zinoši un pārzina tiesisko regulējumu
  • aptuveni puse uzskata, ka Būvvaldes darbinieki sniedz atbildes pēc būtības.

BVKB darba novērtējums:

• • darbība tiek vērtēta pozitīvi

Kopsavelkot par BVKB un būvvalžu problēmām:

• • kontrolējošās iestādes neveic būvdarbu kontroli, bet pārbauda dokumentus;
  • kontrolējošās iestādes reti apmeklē būvobjektu būvdarbu laikā.

Būvspeciālistu minētie izaicinājumi:

• 1. jāizbeidz prakse, kad būvdarbi (un ar to saistītie procesi), tiek iepirkti par zemāko ceno;
  2. jānodrošina, ka būvdarbus veic kvalificēts darba spēks;
  3. jāstiprina kontrolējošo iestāžu spējas un kapacitāte;
  4. jāpilnveido tiesiskais regulējums.

Zināšanai:

• • 2021.gadā (03.12.2021) Būvdarbu iepirkumi izsludināti par summu EUR 1 554 115 083
  • 22% no visiem iepirkumiem (kopumā) bija kā saimnieciski izdevīgākais, kur 78.3% cena bija kā galvenais izvēles kritērijs.

Prezentācija sagatavota projekta “Interešu aizstāvība demokrātijas un pārvaldes kvalitātes spēcināšanai” ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tās saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. 

Diskusija par būvspeciālistu aptaujas rezultātu apkopojumu