Raksts

DOKUMENTI. Valdība apstiprina jaunas Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnes


Datums:
17. janvāris, 2012


Autori

Providus


Foto: crabchick

Ņemot vērā to, ka joprojām ir spēkā 2001. gadā apstiprinātā valsts programma „Sabiedrības integrācijas Latvijā”, un apzinoties nepieciešamību pēc jauniem integrācijas politikas uzstādījumiem, 2005. gadā sākās darbs pie jauna dokumenta izstrādes. Tomēr neviens no piedāvātajiem projektiem dažādu politisku un citu apsvērumu dēļ tā arī netiek pieņemts. Visbeidzot 2011. gada oktobrī Ministru kabinets apstiprina Kultūras ministrijas izstrādātās un mazākumtautību un ekspertu vidū pretrunīgi vērtētās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes.

2007. gadā ĪUMSILS sagatavo projektu „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2008-2018”. Dokumentā ir uzsvērta demokrātiskas, iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības nozīme sabiedrības integrācijā, kā arī multikulturālisma ideju nozīme etnisko grupu savstarpējās attiecībās. Tieši multikulturālisma ideju iekļaušana projektā noved pie tā, ka projekta tālāka virzība tiek apturēta. Pret multikulturālismu asi iebilst toreizējā kultūras ministre Helēna Demakova (TP), norādot, ka multikulturālisms ir krasā pretrunā nacionālas valsts idejai.[ 1 ]

2009. gada pavasarī, kad integrācijas jautājumi ir Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārziņā, valsts sekretāru sanāksmē tiek izsludināts projekts „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2010.-2019. gadam”. Par sabiedrības integrācijas politikas mērķi izvirzīta „saliedēta sabiedrība demokrātiskas, nacionālas Latvijas valsts līdzsvarotai attīstībai, veidojot vidi cieņpilnai attieksmei, sadarbībai un vienlīdzības principa ievērošanai”.[ 2 ] Par sabiedrības integrācijas mērķa grupām šajā dokumentā uzskata etniskās minoritātes jeb mazākumtautības, tajā skaitā čigānus (romus), nepilsoņus, iedzīvotājus, kas pakļauti neiecietīgai attieksmei un diskriminācijai, jo sevišķi rasu un etniskajai, kā arī imigrantus un sabiedrību kopumā. Mainoties par sabiedrības integrāciju atbildīgajai ministrijai, programma tā arī netiek pieņemta.

2010. gada rudenī Tieslietu ministrija, apkopojot ministriju, ekspertu un NVO iebildumus un ieteikumus, sagatavo jaunu projektu „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam”. Jaunais projekts saglabā Bērnu ministrijas projektā noteikto sabiedrības integrācijas mērķi un mērķa grupas, vienlaikus nedaudz paplašinot uzskaitījumu, kuras grupas pakļautas neiecietīgai attieksmei un diskriminācijai. Proti, kā integrācijas mērķa grupa noteikti iedzīvotāji, kas pakļauti neiecietīgai attieksmei un diskriminācijai rases un etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, vai seksuālās orientācijas dēļ.[ 3 ] Tomēr līdz ar kārtējo par sabiedrības integrācijas politiku atbildīgo ministriju maiņu dokuments netiek iesniegts izskatīšanai valdībā.

2011. gadā darbu pie jauna projekta „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018. gadam” uzsāk Kultūras ministrija (KM). Augustā KM pamatnostādnes nodod sabiedriskajai apspriešanai, un 11. oktobrī tās apstiprina Ministru kabinets. Pēdējā laikā neviens no līdzīga satura dokumentiem nav izsaucis tik pretrunīgus vērtējumus. Neskaidrais dokumenta tapšanas process, tā izstrādē nenodrošinot dažādu sabiedrības grupu, tajā skaitā mazākumtautību līdzdalību, un pamatnostādnēs iekļautie pretrunīgie politiskie uzstādījumi izsauc asus iebildumus. Par to liecina publiskajā telpā un mazākumtautību pārstāvju un integrācijas jomas ekspertu vidū paustie kritiskie vērtējumi par dokumenta politisko uzstādījumu atsvešinošo un pat aizskarošo efektu.[ 4 ] Kā integrācijas politikas virsmērķis noteikta „stipra, saliedēta Latvijas tauta – nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai”.[ 5 ] Jaunais dokuments kā veiksmīgas integrācijas pamatu nosaka aktīvu pilsonisko sabiedrību, stipru nacionālo identitāti, kuru veido latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa, un saliedētu sociālo atmiņu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!