Foto: crabchick
1998. gadā sākas darbs pie integrācijas pamatprincipu valsts politikas izstrādes. Pēc plašām diskusijām sabiedrībā un atsevišķu politisko spēku centieniem programmas pieņemšanu kavēt, 2001. gadā valdība apstiprina Sabiedrības integrācijas programmu. Integrācijas politikas īstenošanai pirmo reizi paredz valsts budžeta finansējumu.
No 1998. līdz 1999. gadam tiek izstrādāta valsts programmas koncepcija “Sabiedrības integrācija Latvijā”. 1999. gada martā koncepciju nodod sabiedriskajai apspriešanai. Par spīti plašām diskusijām un atšķirīgiem viedokļiem sabiedrībā un politisko spēku vidū, 2000. gada 18. jūlijā Ministru kabinets apstiprina valsts programmas īso variantu un nosaka, ka par programmas koordinēšanu atbildīga ir Tieslietu ministrija.
2001. gada 6. februārī valdība apstiprina Valsts programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā”,[ 1 ] kurā noteikts, ka sabiedrības integrācija nozīmē indivīdu un grupu savstarpēju saprašanos un sadarbību kopīgā valstī. Sabiedrības integrācijas pamats ir lojalitāte pret Latvijas valsti, apziņa, ka ikviena indivīda nākotne un personīgā labklājība ir cieši saistīta ar Latvijas valsts nākotni, tās stabilitāti un drošību. Tās pamats ir gatavība labprātīgi pieņemt latviešu valodu kā valsts valodu, cieņa pret latviešu un Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodu un kultūru. Integrācijas mērķis ir izveidot demokrātisku, saliedētu pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz kopīgām pamatvērtībām. Viena no šīm pamatvērtībām ir neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts. Integrācijas uzdevums ir palīdzēt Latvijas valstij uzticīgiem un lojāliem iedzīvotājiem izprast savas perspektīvas Latvijā, panākt, lai visi Latvijas iedzīvotāji apzinās, ka mums ir vajadzīga kopīga valsts, ka tikai kopīgi spēsim celt labklājības un drošības līmeni, ka ikviens cilvēks ar savām zināšanām, uzņēmību un labo gribu ir vajadzīgs Latvijas sabiedrības attīstībai. Programmas galīgais variants tapa kā politiskā kompromisa rezultāts. Lai dokuments būtu pieņemams visiem politiskajiem spēkiem, vienā dokumentā apvieno gan sarežģītos un strīdīgos etniskos jautājumus – pilsonību, valodu un izglītību, gan sociālo un reģionālo integrāciju. Programma ir spēkā līdz pat 2011. gada oktobrim, kad to aizstāj jaunās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam.