Raksts

Dodiet ceļu sievietēm!


Datums:
11. novembris, 2003


Autori

Providus


Lemjot par Eiropas Parlamenta vēlēšanu kārtību, jāpieņem normas, kas garantētu abu dzimumu līdzvērtīgu pārstāvniecību sarakstos un noteiktu, ka abu dzimumu kandidāti listēs jāsarindo pamīšus.

Līdz ar Latvijas iestāšanos ES, Latvijas politisko dzīvi papildinās vēl vienas vēlēšanas – jau nākamā gada jūnijā Latvijas pilsoņi varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ko mēs sagaidīsim no EP deputātu kandidātiem? Vai to, ka kandidātiem jāzina angļu un franču valoda, jābūt iepriekšējai parlamentārā darba pieredzei, jābūt kompetentiem par ES politikām, institūcijām un vēsturi? Lai pārbaudītu šīs lietas, vēlēšanas nebūt nebūtu jāorganizē. Atliktu vienīgi ieskatīties deputātu kandidātu CV, noorganizēt valodu testus, izvēlēties tos deviņus viszinošākos un profesionālākos un – uz Briseli prom.

Tomēr pārstāvnieciskās demokrātijas, kas tiek īstenota caur visaptverošām vēlēšanām, apstākļos vara ne vienmēr nonāk profesionāļu, bet gan tādu partiju un personu rokās, kas reprezentē konkrētas idejas, vērtības, nostājas. Sabiedrība savus pārstāvjus izvēlas nevis viņu kvalifikācijas, bet gan aizstāvēto ideju, pausto vērtību un morālās stājas dēļ. Piemēram, mēs balsojam par Jāni no Zaļo partijas nevis tāpēc, ka viņš pēc izglītības ir zobārsts un divus gadus pētījis bebru populāciju Ziemeļvidzemē, bet gan tāpēc, ka viņš ir ‘zaļš’.

Demokrātiskā sabiedrībā valda vērtības. Vēlēšanu dienā mēs parasti izvēlamies starp vairākām vērtību sistēmām (ne vienmēr savstarpēji izslēdzošām), kuras reprezentē partijas un deputātu kandidāti. Multikulturālisms – nacionālisms, nauda – cilvēks, Izraēla – Palestīna, federālisms – starpvaldību Eiropa, labējais – sociķis, naftinieks – zaļais, sirmgalvis – jaunietis, ASV ārpolitikas piekritējs – pacifists, ārvalstu kapitāla aizstāvis – antiglobālists, vīrietis – sieviete. Latvijā līdz šim nacionālajās un pašvaldību vēlēšanās ar tik plašu vērtību klāstu neesam sastapušies, bet šīs būs tikai dažas no tām izvēlēm, kas mums būs jāizdara nu jau kā ES pilsoņiem.

Tās nevaldības organizācijas, kas par savu mērķi uzstādījušas dzimumu līdzvērtības veicināšanu Latvijā, jau vairāk kā pusgadu pirms EP vēlēšanām vēlas pievērst uzmanību jautājumam par sieviešu pārstāvniecību politikā. Tas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, par kuru, gatavojoties nākamā gada EP vēlēšanām, oktobrī Briselē savā ikgadējā ģenerālajā asamblejā sprieda Eiropas Sieviešu lobijs. Lai arī Latvijā pagaidām šī tēma vēl ir gluži jauna, Eiropas Savienībā kopumā un it īpaši Skandināvijas valstīs par vienādām tiesībām un iespējām starp vīriešiem un sievietēm diskutēts jau kopš 1960.tajiem gadiem. Gatavojoties EP vēlēšanu likuma pieņemšanai un pašām vēlēšanām nākamā gada jūnijā, Eiropas Sieviešu lobija Latvijas NVO koalīcija (kuru pārstāv Resursu centrs sievietēm MARTA) uzstāj, ka arī Latvijā tāpat kā daudzās citās ES valstīs ir jāievieš veicinoši noteikumi, kas palielinātu politikā iesaistīto sieviešu skaitu un ka vēlētājiem ir jādod iespēja vēlēšanu dienā balsot par sievieti.

Kāpēc jābalso par sievieti?

Vieni teiks, ka Latvijā sieviešu dalība politikā jau nav nekāda problēma. Prezidentes, Saeimas priekšsēdētājas, Ārlietu, Kultūras, Labklājības, Veselības ministru amatus ieņem sievietes, arī citos ministru amatos kādu laiku ir bijušas sievietes. 8. Saeimā ir 21% sieviešu pārstāvniecība. Šie rādītāji ir labi, bet nepietiekoši. Tas, uz ko mums vajadzētu tiekties ir 50% pārstāvniecība katram dzimumam, jo tas atbilstu dabiskajam cilvēku rases sadalījumam dzimumos (statistika liecina, ka Latvijā sieviešu pat ir vairāk nekā vīriešu).

Tomēr sieviešu pārstāvniecība politikā ir ne tikai skaitļu jautājums, bet gan daudz vairāk – tas ir jautājums par mūsu demokrātiskās sabiedrības kvalitāti. Jau 1869.gadā viens no liberālās demokrātijas ideju pamatlicējiem Džons Stjuarts Mills savā darbā „Sieviešu pakļaušana” (Subjection of Women) pauž tam laikam radikālu apgalvojumu, ka tikai pilnīga vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm visās juridiskajās, politiskajās un sabiedriskajās institūcijās var radīt atbilstošus apstākļus cilvēces brīvībai un demokrātiskajam dzīves veidam[1]. Vai tas vēl joprojām skan radikāli?

Pirmais un galvenais iemesls, kāpēc ir jābalso par sievieti, ir nepieciešamība mūsu sabiedrībā veicināt demokrātisko vērtību nostiprināšanos. Balsojot par sievieti, es izvēlos to vērtību sistēmu, kas pauž – patiesa demokrātija ir tāda, kurā starp abiem dzimumiem ir vienlīdzīgs varas un ietekmes sadalījums. Neviens nav dominējošais, neviens nav pakļautais. Nevienam no dzimumiem nav dabiski būt politikā un nevienam – dabiski nebūt politikā. Nevienam indivīdam tikai sava dzimuma dēļ nepiemīt pašsaprotama inteliģence un gudrība, un nevienam indivīdam nav tikai sava dzimuma dēļ sevi dubulti jāpierāda, lai citi tevī ieklausītos. Abi dzimumi ir līdzvērtīgi.

Saistībā ar sieviešu iesaistīšanos politikā var minēt vēl daudzus pozitīvus aspektus. Šeit pieminēšu vēl tikai divus. Pirmkārt, sieviešu iesaistīšanās jebkurā profesijā un darba sfērā veicina valsts ekonomisko izaugsmi un tautas attīstību kopumā. Nevienam darbspējas vecuma cilvēkam nevajadzētu savu potenciālu novirzīt tikai mājas sfērai, tādējādi patiesībā nometot zemē visu izglītībai veltīto laiku un izšķērdējot tai veltītos resursus, bet gan pielietot savas spējas un talantus jēgpilni un mērķtiecīgi. Tāpat, ja sieviete nestrādā algotu darbu un par viņu netiek veiktas sociālās iemaksas, viņa sevi pakļauj nabadzības riskam vecumdienās, ko speciālisti sauc par nabadzības feminizāciju.

Un, otrkārt, sieviešu iesaistīšanās politikā kaut mazliet palielina varbūtību, ka beidzot politikas darba kārtībā varētu tikt pievērsta uzmanība arī tādām problēmām kā bērnu pabalsti, tiešā un netiešā diskriminācija darba tirgū, seksuālā uzmākšanās, vardarbība pret sievieti, nevienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm par vienādu darbu, alimentu piedziņa u.c. svarīgiem, bet līdz šim ignorētiem jautājumiem. Tomēr es nebūt neuzskatu, ka sievietēm politiķēm būtu jānodarbojas tikai ar šo jautājumu risināšanu.

Kā veicināt dzimumu līdztiesību?

Tuvākajā laikā Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums tiks izskatīts Saeimā, kur savu viedokli par jauno vēlēšanu likumu varēs paust arī jaunizveidotā Dzimumu līdztiesības apakškomisija. Eiropas Sieviešu lobijs un centrs MARTA cer uz apakškomisijas, visas Saeimas un sabiedrības atbalstu īpašu pasākumu veikšanai, lai panāktu, ka visu partiju, kas piedalīsies EP vēlēšanās, sarakstos būtu līdzvērtīga abu dzimumu pārstāvniecība. Tas nozīmē, ka vīriešu nedrīkstēs būt vairāk jeb sieviešu – mazāk kā puse no visa kandidātu saraksta. Tāpat arī likumā jāietver norma, ka abu dzimumu kandidāti jāsarindo pamīšus, lai nevarētu būt tā, ka visi vīrieši atrodas pirmajās un sievietes – pēdējās saraksta vietās.

Galu galā – ja jau mums Latvijā nepastāv nekādas problēmas (pat domāšanas, stereotipu vai netiešās diskriminācijas veidā!) ar sieviešu iesaistīšanos politikā, tad kāpēc gan šāda norma nevarētu pastāvēt? Ja jau tas neko nemainītu patreizējā politiskajā vidē, tad kādi gan vēl varētu būt iebildumi pret šiem noteikumiem, kas apliecinātu, ka Latvija stāv uz kvalitatīvas demokrātijas ceļa un izvēlas dzimumu vienlīdzību kā neatņemamu atklātas un brīvas sabiedrības vērtību. Arī papildus finansiālus izdevumus šāds likuma pants nerada.

_________________

[1] Tulkots no David Held, Models of Democracy, Second Edition, Polity Press, 1996, p.113.


Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma projekts

European Women Lobby

Resursu centrs sievietēm "MARTA"

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!