Raksts

Diskusijas video “Ēku ekspluatācija Latvijā: ko varam darīt, lai tā būtu droša?”


Datums:
22. novembris, 2020


Autori

Agnese Frīdenberga


2015.gada 21.novembrī Zolitūdē sabruka lielveikals – bojā gāja 54 cilvēki. Lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, domnīca PROVIDUS katru gadu vērtē politikas veidotāju un īstenotāju paveikto, it īpaši attiecībā uz būvniecības procesa kvalitāti un būvjudrošumu.

Šogad fokusā bija ēku ekspluatācijās drošums, proti, vai ēkas, kas tiek izmantotas gan dzīvošanai, gan publiskām funkcijām, ir drošas un ekspluatācijai derīgas. 2019.gadā Valsts kontrole sagatavojot revīzijas ziņojumu “Ēku drošums: vai darām pietiekami?”, analizējot dzīvojamo māju, kas atrodas pašvaldību pārvaldībā, drošību, pieskaroties gan pašvaldību pienākumam apsekot ēku ekspluatācijās drošumu, gan analizējot ēku uzturēšanas izdevumu apjomus un iespējas no šiem ienākumiem segt vajadzīgos remontdarbus.

Revīzijas ziņojumā konstatēts, ka “(…) no 82 izlasē iekļautām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurām varēja noteikt, kāds ir to tehniskais stāvoklis, 62 dzīvojamās mājās pastāv būtiski bojājumi (piemēram, nepieciešama jumta seguma, ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmas, elektroinstalācijas nomaiņa), turklāt 51 dzīvojamā mājā ir arī tādi bojājumi, kas saistīti ar neatbilstošu apkures un dūmvadu izbūvi un ekspluatāciju un rada apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai” [1].

Protams, šie secinājumi ir sagatavoti pamatojoties uz izpētēm, kas veiktas revīzijas ietvaros, bet tie norāda uz zināmu tendenci.

Arī Būvniecības valsts kontroles birojs savos gada pārskatos norāda, ka daļa no apsekotām publiskām ēkām (piemēram, skolas, bērnudārzi, pašvaldību administrācijas ēkas) ir sliktā stāvoklī, proti: par paveikto 2017 gadā birojs norāda, ka 557 publiskajām
ēkām problēmas ar mehānisko stiprību un stabilitāti ir konstatētas 205 ēkās jeb 37 % [2]. 2018.gadā tiek norādīts, ka tika veiktas 549 ekspluatācijas kontroles, kur 52% ēkas ir labā stāvoklī, 8 % avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī [3] un 2019.gadā – viens no objektu atlases kritērijiem bija būves kadastrālā lieta, kas vecāka par 2002.gadu, kur pārbaužu ietvaros bojājumi, kas saistīti ar mehānisko stiprību un stabilitāti, ir konstatēti 174 ēkām (90%), lietošanas drošības riski ir identificēti praktiski visām ēkām, un patvaļīgā būvniecība ir fiksēta 164 publiskajās ēkās (85%).

Valsts kontroles revīzijas ziņojums un Būvniecības valsts kontroles biroja konstatētais vieš pamatotas bažas par dzīvojamo ēku un publisko ēku tehnisko stāvokli un faktiski apliecina, ka ilgstošā periodā ēkas nav pietiekoši labi aprūpētas un uzturētas, kas var
radīt dažādus riskus, tai skaitā ēku sabrukšanas risku. Lai uzrunātu šo problēmu un saprastu iespējamos risinājumus, domnīca PROVIDUS rīkoja diskusiju ar nozares ekspertiem, kas notika 2020.gada 17.novembrī.

Diskusijas ieraksts pieejams šeit:

Diskusijas ietvaros tika secināts:
1. Valstī nav apkopoti dati par ēku tehnisko stāvokli, tātad nav iespējams noteikt problēmas mērogu un vajadzību apjomu;
2. Nereti ēku īpašnieki ilgstoši nav ieguldījuši gandrīz nekādus līdzekļus ēku pārbūvē, kas tādejādi ir radījuši riskus ēku ekspluatācijas drošībai;
3. Ēku ekspluatācijas drošību ietekmē arī nelikumīgā būvniecība, nereti pašvaldībām nav efektīvu instrumentu kā konstatēt un iedarboties uz šādām nelikumībām;
4. Pašvaldības (dažos) gadījumos var un ir radījušas iespēju pārcelt iedzīvotājus no ekspluatācijā nedrošām ēkām uz citām, pašvaldībai piederošām un ekspluatācijā drošām ēkām;
5. Ēku īpašniekiem ir vajadzība pēc valsts finansiāla atbalsta, lai uzlabotu/uzturētu dzīvojamo fondu drošā tehniskā stāvoklī.
6. Ir jāstiprina būvvaldes un to spēja kontrolēt ēku ekspluatācijas drošumu, gan izstrādājot Vadlīnijas par riskos balstītu uzraudzības kontroli, gan nodrošinot iespēju būvvaldēm piesaistīt jaunus būvinspektorus;
7. Ir jāizglīto un jāinformē iedzīvotāji par to pienākumu rūpēties par ēkas ekspluatācijas drošumu, tai skaitā pienākumu veikt uzkrājumus un regulāri uzlabot ēkas tehnisko stāvokli.

Diskusijas dalībnieki –
• Agnese Frīdenberga, PROVIDUS
• Aleksandra Bērziņa, Valsts kontrole
• Kristaps Osis, Saldus novada pašvaldība, izpilddirektors
• Jānos Belkovskis, Rīgas būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs
• Kristaps Dauksts, Gulbenes novada pašvaldība, Īpašumu pārraudzības nodaļas
vadītājs
• Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienība, Padomnieks tautsaimniecības
jautājumos
• Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles birojs, vadītāja
• Ilze Beināre, Ekonomikas ministrija, Valsts sekretāra vietniece

Papildus materiāli / diskusijas pielikumi (pirmavots – LR Valsts kontrole):
1) Pašnovērtējums anketa iedzīvotājiempdf
2) (Infografika “Zini, cik droša ir tava māja”pdf)
3) Pašnovērtējuma anketa pašvaldībām par nedzīvojamo ēku pārvaldīšanupdf
4) Pašnovērtējuma anketa pašvaldībām par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanupdf
5) Pašnovērtējuma anketa pašvaldībām par ekspluatācijā pieņemtu ēku drošuma kontrolipdf

Atsauces:
[1] Ziņojuma 6.lpp
[2] Būvniecības valsts kontroles biroja 2017.gada publiskais pārskats, pieejams :
https://www.bvkb.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati
[3] Būvniecības valsts kontroles biroja 2018.gada publiskais pārskats, pieejams :
https://www.bvkb.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!