Foto: mucus*plug

Vai Latvijas politiskā sistēma nodrošina pietiekamu dzimumu līdztiesību Latvijā? Vai varam runāt par demokrātisku leģitimitāti, ja nav nodrošināta vienlīdzība?

Sievietes Latvijas politikā ir ieņēmušas valsts augstākos amatus: mums ir bijusi sieviete-prezidente, šobrīd Saeimas un valdības darbu vada sieviete, valdības darbā ir iesaistītas 4 ministres un valsts augstākā ierēdņa – valsts kancelejas vadītāja amats jau ilgstoši ir sieviešu rokās. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas reitings pētījumos par sieviešu pieeju darba tirgum un kopumā ir apmierinošs, un līdztiesības jautājums politikas dienas kārtībā nav bijis aktuāls.

Tajā pašā laikā, Saeimā sieviešu skaits veido tikai ceturtdaļu no kopējā deputātu skaita; 78% no Rīgas Domes deputātiem ir vīrieši un no piecām Saeimā pārstāvētajām partijām tikai divu partiju valdēs ir sievietes. Plašsaziņas līdzekļos skarbi vērtē ne tikai sieviešu profesionālo sniegumu, bet arī ārējo izskatu. Stereotips par pārliecināto, stipro un racionālo vīrieti politikā un emocionālo, neuzticamo sievieti-politiķi ik pa laikam parādās gan mediju, gan politiķu retorikā.

Vienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Tomēr, neskatoties uz daudzajiem mēģinājumiem, nav bijis iespējams nodrošināt pietiekošu sieviešu reprezentāciju ne valstu, ne ES līmenī. Paritātes demokrātija (vienlīdzīga sieviešu un vīriešu reprezentācija) varētu kļūt par nozīmīgu soli demokratizācijas procesā un veids, kā nonākt tuvāk dzimumu līdztiesībai. Sievietes sastāda vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju, un viņām ir jābūt vienlīdzīgi reprezentētām situācijās, kurās tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē viņu dzīves. 2012.gadā publicētais Apvienoto Nāciju attīstības programmas ziņojums apliecina, ka plašāka sieviešu pārstāvniecība politikā nodrošina plašāku sieviešu tiesību aizstāvību arī valstiskā līmenī.

Gatavojoties 2014.gada Eiroparlamenta vēlēšanām, Eiropas Sieviešu lobijs ir izveidojis uzsaukumu nacionālajām partijām, aicinot nodrošināt paritātes principu kandidātu sarakstos, bet Eiropas līmeņa politiskajām partijām – īstenot paritātes principu ievērošanu, izvēloties partiju valžu locekļus un atbildīgās amatpersonas.

Vai Latvijas politiskā sistēma nodrošina pietiekamu dzimumu līdztiesību Latvijā? Vai varam runāt par demokrātisku leģitimitāti, ja nav nodrošināta vienlīdzība? Diskusijā pārrunāsim Latvijas vēlēšanu sistēmu un politisko vidi, kā arī risināsim jautājumu – vai dzimumu līdzsvars lielākajās partijās nacionālajā un pašvaldību līmenī ir pietiekošs. Tāpat meklēsim iespējas veicināt sieviešu iesaisti Latvijas politikā. Mēģināsim noskaidrot, vai un kādi šķēršļi ir sieviešu aktīvākai darbībai politikā. Diskusijas ievadā iepazīstināsim ar datiem par dzimumu līdztiesību politikā, stereotipiska mediju atspoguļojuma piemēriem un politiķu personīgās pieredzes stāstiem.

Diskusijā piedalīsies Ilze Viņķele (“Vienotība”), Vitālijs Orlovs ( „Saskaņas centrs”), Daina Kazāka („Reformu partija”), Ilona Jurševska („Latvijas Zemnieku savienība”), pārstāvji no partijas „Nacionālā Apvienība”, Nellija Ločmele (Latvijas Žurnālistu Asociācija) un Linda Curika (Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece).
Diskusiju vadīs Iveta Kažoka.

_____________________________________
Projekts īstenots ar ASV vēstniecības Mazo grantu programmas finansiālu atbalstu.