Raksts

Deliberatīvā pasākuma “Ko darīt, lai Latgales iedzīvotāji vairāk izmantotu Latvijas žurnālistu veidotu saturu?” pārskats


Pārskats par deliberatīvo pasākumu “Ko darīt, lai Latgales iedzīvotāji vairāk izmantotu Latvijas žurnālistu veidotu saturu?” ko pēc Kultūras ministrijas aicinājuma un pasūtījuma 2022.gada 4.-6.novembrī organizēja un vadīja domnīca PROVIDUS , izmantojot šobrīd pasaulē populārās deliberatīvās demokrātijas metodes.

 


 

Pārskatu skatīt un lejupielādēt iespējams šeit.

 

Deliberatīvajiem pasākumiem ir divas būtiski atšķirīgas iezīmes no citām sabiedriskajām apspriedēm vai iedzīvotāju iesaistes aktivitātēm:

1) Tajos ir svarīgi nodrošināt, ka dalībnieki statistiski korekti atspoguļo būtiskas kādas sabiedrības (piemēram, Latvijas iedzīvotāju) iezīmes. Piemēram, dzimumu, vecumu, dzimto valodu īpatsvars starp pasākuma dalībniekiem ir atbilstošs attiecīgās sabiedrības kopējai struktūrai. Proti, šo pasākumu dalībnieki veido sabiedrības “minipubliku”. Ar to deliberatīvie pasākumi atšķiras no parastām prāta vētrām, hakatoniem, domnīcām. Lai nodrošinātu attiecīgajā sabiedrībā reti pārstāvēto grupu dalību (piemēram, mazāk nodrošinātie iedzīvotāji, krieviski runājošie iedzīvotāji), parasti dalībnieku atlase tiek uzticēta socioloģisko pētījumu uzņēmumiem, kā arī pasākuma dalībnieki parasti par dalību saņem atlīdzību.

2) Tajos dalībniekiem tiek dots laiks iedziļināties kādā problēmā un savstarpēju diskusiju ceļā meklēt tai labāko risinājumu. Ar to deliberatīvie pasākumi atšķiras no, piemēram, sabiedriskās domas aptaujām, kuras fiksē respondenta tā mirkļa iespaida “fotouzņēmumu”.

 

 

4.-6.novembra pasākumu organizēja Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Dalībnieku atlase tika uzticēta socioloģisko pētījumu firmai SKDS.

 

Pasākumam kā dalībnieki tika atlasīti 25 Latvijas iedzīvotāji (faktiski piedalījās 24), kuri pēc dzimuma, dzīves vietas, vecuma, ģimenes valodas, izglītības līmeņa statistiski korekti atspoguļoja Latvijas sabiedrības daudzveidību. Viņi tikās 3 dienas klātienē, Rīgā, lai izstrādātu rekomendācijas, kuras atbildētu uz jautājumu “Ko darīt, lai Latgales iedzīvotāji vairāk izmantotu Latvijas žurnālistu veidotu saturu?”

 

Dalībnieki identificēja 14 problēmu grupas, kas bija saistītas ar mediju patēriņu Latgalē. No tām kā svarīgas problēmas īpaši bieži tika izceltas šīs četras:

 

(1) Pierobežā tehniski grūti uztvert LTV un Latvijas Radio, bet Baltkrievijas un Krievijas kanālus rāda labi. Tāpat internetam ir slikta kvalitāte, lēns, tādēļ cilvēki nelieto kvalitatīvus interneta medijus.

(2) Latvijā žurnālisti maz veido saturu krieviski, bet daudzi Latgales iedzīvotāji latviešu valodā medijus nelieto tādēļ, ka ir valodas barjera (nepietiekamas latviešu valodas zināšanas). Valodas barjeru padziļina arī ierobežojumi publicēt saturu divās valodās (uzreiz gan latviski, gan krieviski).

(3) Latvijā ir maz žurnālistikas par Latgali, Latgales iedzīvotājiem svarīgām tēmām.

(4) Daudzi Latgales iedzīvotāji neuzticas Latvijas žurnālistu darbam – uzskata šos materiālus par neleģitīmiem un propagandistiskiem (piemēram, tādēļ, ka atbalsta valdības nostāju dažādos jautājumos).

 

Kopā dalībnieki izstrādāja 23 rekomendācijas. No tām 70% dalībnieku atbalstu ieguva šādas 20 rekomendācijas:

 

(1) Papildu investīcijas sakaru torņu izbūvē pierobežā, pārliecinoties arī, ka dokumentos norādītais signāls atbilst reālajam. Pašvaldībām jāpiedalās problēmas apzināšanā un risinājumu atrašanā.

(2) Motivēt visus Latvijas iedzīvotājus atdot viņiem nevajadzīgās tehniskās sakaru ierīces senioriem reģionos, kā arī pierobežā.

(3) Dotēt interneta pieejamību Latgales pierobežas teritorijās.

(4) Valstij atbalstīt digitālo pakalpojumu sniegšanas punktu izveidi un pieejamību arī tādos ciemos, kur nav bibliotēku (piemēram, mazos veikalos).

(5) Pašvaldībām jāstiprina latviešu valodas zināšanas un lietošana Latvijā caur neformālo izglītību (sporta nodarbības, kultūras aktivitātes, grāmatu vakari, diskusiju vakari, kaimiņu dienas).

(6) Uzlabot latviešu valodas apguves iespējas un metodes (piemaksa latviešu valodas skolotājiem Latgalē, subtitri latviešu valodā, audio versijas tekstiem, internetā pieejami latviešu valodas apguves līdzekļi par praktiskiem jautājumiem, iespēja palēnināt raidījumus un audio/video failiem latviešu valodā pievienot subtitrus).

(7) Latgales reģionam vajadzīgs savs televīzijas kanāls, kas būtu interesants un saprotams gan latviešiem, gan mazākumtautībām, un tur jābūt arī latgaliešu valodas klātbūtnei. Tā saturam jābūt arī internetā.

(8) Raidījums latviešu un krievu valodā, kur tiek analizēts sociālo tīklu populārākais saturs.

(9) Latviešu valodā publiskotais unikālais saturs (filmas, intervijas, u.tml.) jātulko krieviski ar subtitriem latviešu valodā, jāpadara pieejams un regulāri jāatjauno.

(10) Pasākumi, kuri notiks latviešu valodā, jāreklamē arī krieviski tādēļ, lai radītu motivāciju krieviski runājošajiem iedzīvotājiem tos apmeklēt. Reklāmās jāiesaista sabiedrībā pazīstami cilvēki.

(11) Precīzāk jānoskaidro situācija ar reģionālo specifiku mediju patēriņā un auditorijas vēlmēm (pēc ziņu, izklaides un cita satura).

(12) Jānodrošina stabili un droši finansējuma avoti kvalitatīvai žurnālistikai par Latgali. Šādai žurnālistikai jābūt nekomercializētai (bez sponsora ietekmes), bez pašcenzūras un cilvēkiem saprotamā valodā.

(13) Jāizveido vienota informācijas platforma par notikumiem Latgalē (piemēram, latgale.lv), kā arī tā jāpopularizē caur medijiem.

(14) Sabiedriskajiem medijiem būtu jāvelta lielāka uzmanība Latgalei – jāatspoguļo lielāki notikumi, pozitīvā informācija, jāorganizē konkursi un viktorīnas.

(15) Piešķirot valsts finansējumu, īpaši jāatbalsta pētnieciskā žurnālistika par Latgali, it sevišķi pētnieciskie un atmaskošanas šovi.

(16) Žurnālistam būtu jāstrādā tajā teritorijā, par kuru viņš ziņo, uzticēšanos veidojot caur kvalitatīvu saturu.

(17) Profesionālas žurnālistikas saturam vairāk un biežāk jāparādās sociālajos medijos, jo tur ir lielākā auditorija – labas žurnālistikas mārketingam nav jāžēlo līdzekļi.

(18) Žurnālistiem skaidrāk savos materiālos jānorāda uz iegūtās informācijas avotiem un izcelsmi.

(19) Jāveido tādi raidījumu formāti (TV, radio, internetā), kur sarunās ar augstām amatpersonām, ieskaitot prezidentu un premjeru, ir brīvais mikrofons – proti, jebkurš var uzdot savu jautājumu.

(20) Jāsargā žurnālisti pret mēģinājumiem ar viņiem izrēķināties. Par uzbrukumu žurnālistam ir jāsoda tāpat kā par uzbrukumu valsts varas pārstāvim.

 


 

Deliberatīvā pasākuma saturiskie rezultāti apkopoti arī piecās infografikās:

 

 

 

 

 

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!