Foto: Joanídea Sodret
Video no Latvijas Cilvēktiesību centra starptautiskās konferences, kas notika 2015.gada 22.oktobrī.
Konflikts Austrumukrainā, uzbrukums Charlie Hebdo redakcijai Francijā, bēgļu krīze un migrācijas plūsmas Eiropā un ārpus tās robežām veicinājuši gan solidaritātes izpausmes, gan arī naidīgas reakcijas, tai skaitā internetā un ārpus tā.
Konferencē ievadrunu par naida noziegumu attīstības tendencēm, naida noziegumu īpašo ietekmi uz cietušajiem un pieejām darbā ar likumpārkāpējiem, teica viens no Eiropas vadošajiem pētniekiem Paul Iganski, Lankasteras universitātes profesors kriminoloģijas un krimināltiesību jautājumos.
Viena no konferences paneļdiskusijām bija veltīta tiesībsargājošu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības sadarbības piemēriem (tādiem kā kopīgas kampaņas, apmācības, vadlīniju izstrāde, datu apmaiņa, krimināllietu analīze, u.c.). Tajā piedalījās Polijas Iekšlietu ministrijas, Horvātijas un Latvijas Policijas akadēmiju pārstāvji, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji no Nīderlandes.
Naida kurināšanas kontekstā Latvijā līdz šim lielākā uzmanība pievērsta komentāriem valstī lielākajos interneta ziņu portālos.
Par to pieredzē dalījās Latvijas lielāko interneta ziņu portālu pārstāvji.
2014.-2015.gadā strauji pieauga Facebook lietotāju skaits Latvijā, kas vienlaikus palielinājis sūdzību skaitu par naidīgu saturu gan šajā, gan citos globālajos sociālajos tīklos. Lai informētu par attīstībām un standartiem Facebook politikā, konferencē uzstājās Gabriella Cseh, Facebook sabiedrības politikas pārstāve Centrālajā un Austrumeiropā. Savukārt Polijas nevalstisko organizāciju pārstāvis dalījās pieredzē par sadarbību ar globālajiem sociālajiem tīkliem, gan veicot neonacistu, gan radikālu futbola fanu monitoringu.
Konferences video pieejami:

Tiešraide portālā tika tehniski nodrošināta projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.