Pirms mēneša rakstīju blogu, kura galvenais adresāts bija Darba inspekcija, jo pa savu virtuves logu redzēju celtniekus, kas staigāja pa jumtu un, no mana loga, kā arī fotogrāfijās raugoties, vismaz viens no viņiem nebija nekādi aizsargāts pret iespējamu kritienu.

Šorīt, atkal pie brokastīm, pamanīju, ka strādnieki ir pārvākušies uz citu jumtu (vienu stāvu zemāk, otrā stāva līmenī) un atkal veidz darbu bez kādiem nodrošinājumiem. Vienīgais uzlabojums ir ķiveres – ja kristu, tad vismaz galvu sadauzītu mazāk.

Pagājušajā reizē savu blogu nosūtīju arī Darba inspekcijai, kas apmeklēja konkrēto objektu, bet nekādus pārkāpumus neesot konstatējusi. Inspektoriem gan nācās ilgi meklēt ēku, jo biju norādījusi aptuveno manas mājas adresi, neiedomājoties, ka Valdemāra ielas ēku numurējums vairākos blokos ir ļoti neloģisks: kad vienā pusē jau Valdemāra 121, otrā – Valdemāra 70. Tāpēc, saprotot precīzas adreses norādīšanas svarīgumu, aicinu Darba inspekciju šoreiz meklēt Šarlotes un Valdemāra ielas krustojumu. Kā saprotu no 1188 kartes, strādnieki varētu būt uz Šarlotes ielas 18 nama jumta.

Esmu gatava iesniegt savas fotogrāfijas un liecības, lai uzņēmums, kas veic celtniecības darbus objektā, maina savu attieksmi pret savu strādnieku drošību. Ceru, ka prasības uzlabot darba drošību šajā uzņēmumā ir iespējams izvirzīt arī tad, ja Darba inspekcijas inspektoriem pašiem tieši neizdodas strādniekus pieķert uz jumta, nenodrošinātus pret kritieniem.

P.S. Būvniecībā arī ir vislielākais nelegāli nodarbināto skaits, ko atklājusi Darba inspekcija. Tas, protams, padara daudzu strādnieku drošības situāciju vēl skumjāku – ja nav līguma, nav apdrošināšanas, veselības apdrošināšanas polise…