Šorīt, kā gandrīz katru rītu, nācu uz darbu kājām, kas šī brīža laika apstākļos dažiem varētu šķist nepareizs lēmums. Galu galā, paņemt trolīti vai iesēsties auto būtu ērtāk. Bet tikai pastaigā tiešajā vidē tuvāk pie mātes dabas var patiesi izjust – kaut uz mirkli, rīta riksī pa ceļam uz darbu – pasakaino ziemas skatu, kas pie mums atnācis 10.martā. Nu, vai nav pasaka? Protams, tādas sajūtas cilvēkam var rasties pie viena nosacījuma – ka viņš ir apbruņojies ar pareizo aprīkojumu: apģērbu un apaviem. Un te nu mēs nonākam pie maniem lieliskajiem gumijas zābakiem, pateicoties kuriem man vienmēr slapjā laikā ir sausas un siltas kājas – un, kā teikts Emīla nedarbos, galvenais taču, lai kājas ir siltas, vai ne? Tad iet secen gan slapjie bikšu gali, gan samirkušie un arī mazliet iebojātie apavi, jo sāli uz ietvēm daudzviet mēs kaisām dikti treknā slānī.

Tā nu šorīt pastaigājoties un skaitot, cik apkārt atradīsies gumijniekos iekāpuši kolēģi (nevienu pa ceļam nesatiku, bet ticu, ka jūs tur esiet, arī mazie bērni, kam gumijnieki nezin kāpēc tiek biežāk vilkti kājās nekā pieaugušajiem), domāju par pareizā aprīkojuma nozīmību grūtībās, arī kontekstā ar pašreizējām politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām grūtībām. Var jau izvēlēties šādā slapjā laikā pukoties un gaidīt, kad beidzot tas pāries. Bet var arī uzvilkt gumijniekus un iet uz priekšu, galvu paceldams!

Man liekas, ka krīzes vēstījums jau sāk mazliet novecot un apnikt, un – loģiski – cilvēki atrod sevī radošumu un enerģiju, lai nāktu ar jaunām idejām, jauniem mērķiem, un nevis pielāgoties, ciešot, bet ar apņēmību un ticību un pareizo funktieri, gluži kā ar gumijniekiem kājās slapjā laikā. To var redzēt, kad cilvēki atmet lepnumu, sākuši skatīties uz cenām un pirkt patiešām to, kas nepieciešams, un tā rezultātā palielinājusies konkurence un cenas jau sāk krist, un kritīs vēl. To var redzēt, kad uzņēmēji attīsta tirgus nišas, kam radies un radīsies noiets, tai skaitā, domājot par ‘zaļo ekonomiku’. To var redzēt, kad cilvēki atmet pasivitāti, sākuši saprast politikas procesu ietekmi uz ikviena labklājību, sāk ar lielāku interesi un aktivitāti iesaistīties politikā un sabiedriskajā dzīvē. Par to sestdien bija lielisks Rasmas Kārkliņas raksts Dienā. Tātad, cienījamie lasītāji, apbruņojamies ar gumijniekiem un uz priekšu!!!