Raksts

Cietušo atbalsta centrs: atjaunot līdzsvaru, nevis sodīt


Datums:
05. septembris, 2006


Autori

Rita Ruduša


Foto: Foto © AFI

Mediācijas procesa izlīgums nereti paredz zināmu materiālu kompensāciju cietušajam. Taču nauda nav tā sāls. Svarīgākais ir tas, ka noziegums kļūst personisks. Vainīgais paskatās acīs upurim un otrādi.

Mūsu ģimenes lauku mājai izsists logs. Jau astoņpadsmito reizi. Pēdējie priekšmeti, kas bija palikuši nepaņemti iepriekšējās nelūgto viesu “ciemošanās” reizēs, tagad ir prom, ieskaitot manas bērnības ragavas un elektrisko tējkannu. Zagļi pamielojušies arī ar ledusskapī atstāto jogurtu un uzrakstījuši uz tapetēm sveicienu saimniekiem. Sazvanītais pagasta policists nopūšas, “Atkal Jūs…”. Atbildes, kā apturēt zādzību virkni, viņam nav. Bet Cietušo atbalsta centra (CAC) direktore Laima Ārija Zelmene ir pārliecināta — “ja jūs ar vainīgo apsēstos pie viena galda un mediācijas procesā izrunātu notikušo, tas padarītu noziegumu personisku un ļautu atjaunot to līdzsvaru, kāds bijis pirms nozieguma izdarīšanas.” CAC ir atjaunojošās tiesvedības [restorative justice] pionieris Latvijā. “Patiesībā mēs pildām valsts funkciju, jo valstij būtu jāpalīdz cilvēkiem, kurus tā nav spējusi nosargāt,” saka L.Zelmene.

Cietušais — “aiz kadra”

Latvijas ierastajā, sodošajā tiesvedībā, kuras mērķis ir panākt noziedznieka notiesāšanu, “aiz kadra” paliek cietušais — viņa tiesības netiek aizsargātas, nozieguma radītās psiholoģiskās problēmas netiek risinātas un viņš tiek izmantots vienīgi kā instruments, lai panāktu vainīgā sodīšanu. Doma par to, ka šāda pieeja ir greiza, 1990.gadu beigās sākusi vienlaicīgi urdīt vairākus Latvijas juristus, kuru vidū bija arī zvērinātā advokāte L.Zelmene. Eiropā, Austrālijā un Ziemeļamerikā šis process (arī tur — praktizējošo juristu ierosināts) bija sācies krietni agrāk, pagājušā gadsimta 60.gados. “Patiesībā mums nebija informācijas par Rietumu pētījumiem un likumdošanas izmaiņām šajā jomā, bet mēs nonācām tieši pie tādas pašas domas kā kolēģi ārzemēs, tikai 40 gadus vēlāk. Acīmredzot sabiedrībā šī ideja bija nobriedusi,” stāsta L.Zelmene.

Pārmaiņu iniciatori bija ievērojuši, ka vainīgā tiesībām likums pievērš daudz lielāku uzmanību. Piemēram, viņam ir tiesības uz valsts apmaksātu advokātu, bet cietušajam tādu tiesību nav. “Cietušā intereses, pārdzīvojumi un zaudējumi — sodošajā koncepcijā tas nevienu īpaši neinteresē.” Turklāt statistika liecināja, ka sodošā tiesvedība ir neefektīva, jo absolūtais vairākums noziedznieku (aptuveni 70 procenti) pēc piespriestā soda izciešanas izdara jaunus noziegumus. “Sodošā koncepcija faktiski rada arvien jaunus upurus, īpaši gadījumos ar gados jauniem likumpārkāpējiem. Nonākuši cietuma subkultūrā, viņi vairs nespēj no tās izkļūt,” skaidro L. Zelmene.

Brīdī, kad radās doma par cietušo atbalsta struktūras veidošanu, Latvijā jau darbojās biedrība Integrācija sabiedrībai, kuras paspārnē bija izveidots notiesāto sociālās rehabilitācijas centrs. 2003.gadā tapušais CAC kļuva par dabisku papildu virzienu biedrības darbībā.

Personiskais aspekts

Atjaunojošās tiesvedības mērķis ir “atjaunot to stāvokli, kāds bija pirms noziedzīgā nodarījuma”. Teorētiskais formulējums principiem, kurus atjaunojošā tiesvedība ievēro, reaģējot uz noziegumu, ir šāds — identificēt kaitējumu un spert soļus, lai to likvidētu, iekļaujot šajā procesā visas noziegumā iesaistītās puses. Praksē tas nozīmē, ka “cietušais un vainīgais satiekas un sāk dialogu neieinteresētas personas klātbūtnē”. “Neieinteresētās personas” funkciju pilda mediators — īpaši apmācīts starpnieks, kura uzdevums ir panākt, lai abu pušu emocijas pārtaptu konstruktīvā risinājumā viņu konfliktam. CAC darbojas 22 mediatori — tie lielākoties ir jurisprudences studenti, kuri ir apguvuši mediācijas iemaņas ASV vēstniecības finansētajās apmācībās Juridiskajā augstskolā.

“Mediācijas process sākas ar to, ka abas puses pastāsta, kas ir noticis un dalās savās sajūtās. Sarunas mēdz būt ļoti emocionālas. Pēc tam mēs sākam runāt par to, kā notikušo var izlabot. Kad atrasti veidi, kā to darīt, mēs risinājumus izliekam uz papīra. Abu pušu parakstītais izlīguma dokuments ir vienīgais papīrs, kas tiek iznests no sarunu telpas. Pats process ir pilnībā konfidenciāls.” Vieglāku noziegumu gadījumā — autoavārijas ar cietušajiem, zādzības — izlīgums nozīmē, ka tiek pārtraukts kriminālprocess. Smagu miesas bojājumu un slepkavību gadījumos kriminālprocess turpinās, taču L.Zelmene uzsver, ka mediācijai ir labvēlīga ietekme neatkarīgi no nozieguma smaguma.

Mediācijas procesa izlīgums nereti paredz zināmu materiālu kompensāciju cietušajam. “Taču nauda nav tā sāls. Svarīgākais ir tas, ka noziegums kļūst personisks. Vainīgais paskatās acīs upurim un otrādi.” Ārvalstu pieredze rāda, ka tiešais dialogs ir ļoti efektīvs noziedzības profilakses līdzeklis, īpaši gadījumos ar tiem noziedzniekiem, kas likumu pārkāpuši pirmo reizi.

Tiesām jāiesaka izlīgums

CAC pirmais mediācijas process notika 2005.gada nogalē. “Tā bija avārija, kuras rezultātā cietušā kļuva par invalīdi. Vainīgais jau bija notiesāts, turklāt viņš bija daudz darījis, lai mazinātu kaitējumu — nodevis asinis, sedzis izdevumus. Tomēr cietusī iesniedza civilprasību par kompensāciju. Viņš nevarēja saprast kāpēc.” Pusēm izdevās vienoties par izlīgumu un abi vēlāk izteikuši pateicību centram. “Abi jutās labi, ka ir izdevies atrisināt konfliktu.”

Taču daudz ir tādu cilvēku, kuri par mediācijas iespēju nav informēti. Valstīs, kur atjaunojošā tiesvedība ir pazīstama jau vairākus gadu desmitus, piemēram, Lielbritānijā, cietušos par viņu tiesībām parasti informē tiesībsargājošās iestādes. Latvijā tikai aptuveni piektā daļa cietušo uzzina par CAC piedāvātajām iespējām no policijas un tiesām. Lielākoties informācija tiek iegūta no masu medijiem vai sociālajiem dienestiem. “Mēs strādājam, lai veicinātu policijas informētību. Ja esi ilgstoši strādājis sodošajā tiesvedībā, iespējams, ir grūti saskatīt to, ka lietas var darīt citādi,” saka L.Zelmene.

Viņa atzīmē, ka pirmie nelielie soļi ceļā uz attieksmes maiņu jau sperti — likumdošanā nostiprinātas pušu tiesības panākt izlīgumu, ir pieņemts Cietušo kompensācijas fonda likums, kas paredz, ka valsts izmaksā kompensāciju smagos noziegumos cietušiem cilvēkiem. Taču valstij joprojām nav koncepcijas, kas ļautu koordinēt aktivitātes atjaunojošās tiesvedības jomā, tās attīstīt. Skaidras programmas trūkums nozīmē arī to, ka cietušo aizstāvībai nav atvēlēti līdzekļi valsts budžetā.

CAC faktiski veic valsts funkciju, uzsver L.Zelmene. “Taču parasti pārmaiņas dzimst no sabiedrības iniciatīvām. Tās tas droši vien būs arī šoreiz.” Cik tālu Latvija atjaunojošajā tiesvedībā būs tikusi pēc pieciem gadiem? L.Zelmenes vēlamo sasniegumu saraksts ir konkrēts — valsts pērk mediācijas pakalpojumus no to sniedzējiem, mediācija notiek arī skolās, visi strīdi tiek risināti vispirms pie sarunu galda un tikai pēc tam tiesā, un tiesībsargi motivē puses meklēt izlīgumu arī tad, ja nav iespējama krimināllietas izbeigšana. “Un vēl gribētos, lai psiholoģiskais klimats sabiedrībā uzlabojas. Lai cietušie varētu paskatīties acīs vainīgajiem un vainīgie cietušajiem. Un, lai saprot, ka noziegums — tas ir izjaukts līdzsvars, kas jāatjauno.”


Šī publikācija tapusi Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas finansēta projekta ietvaros. Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma nav atbildīga par publikācijā paustajiem viedokļiem un darba tālāko izmantošanu.

Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma ir ASV Starptautiskās attīstības aģentūras un Atvērtās Sabiedrības institūta kopīgi finansēts fonds, kura mērķis ir nostiprināt nevalstisko organizāciju (NVO) profesionalitāti un ilgtspēju, veicināt iedzīvotāju līdzdalību un spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī sekmēt labdarības un dažādu vietēju NVO finansējuma avotu attīstību Latvijā. Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas darbību Latvijā administrē Sorosa fonds – Latvija.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!