Raksts

Būvniecības procesa pārbūves iespējas


Datums:
17. janvāris, 2013


Autori

Agnese Frīdenberga


Foto: anyjazz65

Lai gan nav atbalstāma prakse, ka spēkā esošs likums tiek mainīts neilgi pirms tam, kad to aizstās jauns regulējums, ir iespējams uzlabot būvniecības procesu un padarīt to efektīvāku jau tagad. Kā?

Ikvienam, kas seko līdzi presei, garām nebūs pagājuši ārvalstu investoru un vietējo būvuzņēmēju paustie viedokļi par nepieņemamo situāciju, ka būvatļauju var apstrīdēt ikviens, tādējādi būvniecības procesu apstādinot uz vairākiem gadiem. Investori un vietējie būvuzņēmēji vēlas noteikt, ka pārsūdzot būvatļauju, tās darbība netiek apturēta. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja pastāv šaubas par būvniecības tiesiskumu un iedzīvotāji ir iesnieguši apstrīdēšanas iesniegumu vai pārsūdzējuši būvatļauju administratīvajā tiesā, ēkas un būves tiktu celtas bez tiesas izvērtējuma par procesa tiesiskumu. Šī ir absurda prasība – faktiski priekšlikumu mērķis ir padarīt būvniecības tiesiskuma izvērtēšanas procesu Latvijā par farsu. Šajā rakstā vēlos sniegt padomus – ko jau šodien var darīt Būvniecības likuma ietvaros, un, ko vajadzētu likumā uzlabot, lai nākotnē process būtu vēl labāks.

Faktiski priekšlikumu mērķis ir padarīt būvniecības tiesiskuma izvērtēšanas procesu Latvijā par farsu.

Neapturēta būvatļauja – problēmas

Ekonomikas ministrija[ 1 ] norāda, ka ir konstatējamas vairākas problēmas, ja būvatļaujas darbība netiks apturēta pie lietas izskatīšanas tiesā.

Pirmkārt, varētu rasties situācija, kad videi tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums, kuru vēlāk, kad tiesa atzītu būvatļauju par prettiesisku, vairs nevarētu novērst. Nav pieļaujama situācija, ka tiek noraktas kāpas vai aizbērtas ūdenstilpnes, bet pieteikums tiesā par būvatļaujas tiesiskuma izvērtējumu gaida savu kārtu. Neviens tiesas lēmums, lai kāds tas arī būtu, nevarēs nodrošināt, ka kāpas tiek atjaunotas vai parks ieguvis agrāko izskatu.

Otrkārt, kas notiks pēc tam, kad būve būs pabeigta, bet tiesa būs atzinusi būvatļauju par prettiesisku. Kurš būvi nojauks? Kurš segs zaudējumus? Pašvaldība? Vai tiešām mēs gribam uzlikt uz pašvaldības pleciem vēl arī šādus izdevumus, kurus paši būsim teorētiski pieļāvuši, nepārdomāti grozot Būvniecības likumu?

Izvērtējot riskus, jākonstatē, ka tie ir tik reāli iespējami un būtiski, ka priekšlikums nav uzskatāms par saprātīgu. Taču ir citi veidi, kā nodrošināt būvniecības procesa normālu ritējumu.

Realitāte un risinājumi

Saskaņā ar spēkā esošo Būvniecības likumu, būvdarbi var tikt uzsākti un būvniecības process sākās līdz ko spēkā ir stājusies būvatļauja. Būvatļauju izdod būvvalde, izskatot dažādos būvniecības ieceres virzītāja iesniegtos dokumentus un saskaņojumus.
Būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā[ 2 ]var apstrīdēt divos veidos – iesniedzot attiecīgu iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu[ 3 ](turpmāk APL), iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē. Likumdevējs ir noteicis termiņus, kādā iestādei (tātad arī pašvaldībai) iesniegums ir jāizskata un jāpieņem gala lēmums. Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Tā var pagarināt lēmuma izdošanas termiņu līdz vienam gadam, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija.[ 4 ]

Neapšaubāmi, tā nav normāla situācija, ja pašvaldība iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu skata gadu. Diemžēl jākonstatē, ka likumdevējs nav radījis iespēju būvatļaujas adresātam lūgt pašvaldību atjaunot administratīvā akta darbību (ļaut turpināt būvniecību, kamēr lietu izskata pašvaldība), kas varētu radīt problēmas būvatļaujas apstrīdēšanas sakarā, un šai problēmai vajag risinājumu. Kā norāda Ekonomikas ministrija, 2012.gadā no 1114 Rīgas Būvvaldes izdotām būvatļaujām apstrīdētas ir 15, jeb 1,35% no Rīgā izsniegtām būvatļaujām.[ 5 ]

Likumdevējs nav radījis iespēju būvatļaujas adresātam lūgt pašvaldību atjaunot administratīvā akta darbību.

Būvatļauja ir administratīvais akts, kuras darbība pie pārsūdzēšanas tiesā arī tiek apturēta, un bez tiesas atļaujas būvniecības process nevar tikt turpināts. Saskaņā ar statistikas datiem, no Tiesu informācijas sistēmas par 2012.gadu, 47% no Administratīvajā rajona tiesā saņemtām lietām tika izskatītas viena gada laikā.[ 6 ]Pārējās lietas – pat vairāku gadu garumā. Taču gadījumos, kad lieta atrodas tiesā, likumdevējs ir paredzējis iespēju administratīvā akta adresātam lūgt tiesu pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību.[ 7 ] Tātad, ikviens būvatļaujas adresāts – būvnieks vai investors var lūgt Administratīvo tiesu atjaunot būvatļaujas darbību. APL paredzēts, ka tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lietas ierosināšanas dienas, bet, ja lieta ir ierosināta, — no lūguma saņemšanas dienas.[ 8 ]Tātad, faktiski būvdarbi var tikt apturēti uz laiku, kas ir ļoti īss – viens mēnesis. Šis ir reāls un iespējams risinājums, ko var un vajag izmantot jau šodien! Ikviens investors var lūgt tiesu atjaunot būvatļaujas darbību un tiesa, izvērtējot lietā esošos dokumentus, lems par iespēju turpināt būvniecību. Un šis process nav mēnešiem ilgs!

Nākotnes plāni

Lai atrisinātu iezīmētās problēmas, papildus jau spēkā esošajiem risinājumiem, nepieciešams veikt uzlabojumus jau esošajā kārtībā, paralēli strādājot pie jauna Būvniecības likuma.

Lai gan nav atbalstāma prakse, ka spēkā esošs likums tiek mainīts neilgi pirms tam, kad to aizstās jauns regulējums, ir iespējams uzlabot būvniecības procesu un padarīt to efektīvāku jau tagad. Jāveic grozījumi Būvniecības likumā, nosakot, ka iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu pašvaldība izskata viena mēneša laikā un šis termiņš var tikt pagarināts tikai līdz četriem mēnešiem. Tas veicinās ātrāku lietas izskatīšanu pašvaldībā un pašvaldības būs spiestas sakārtot savas iekšējās procedūras, lai ievērotu likumdevēja noteiktos termiņus.

Jāveic grozījumi Būvniecības likumā, nosakot, ka iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu pašvaldība izskata viena mēneša laikā un šis termiņš var tikt pagarināts tikai līdz četriem mēnešiem.

Papildus tam ir jānodrošina pašvaldību darbinieku apmācības gan par teritorijas plānošanas normatīvo regulējumu, gan administratīvā akta – būvatļaujas – sagatavošanas noteikumiem un nosacījumiem. Administratīvās tiesas prakse pierādījusi, ka pašvaldību izdotie administratīvie akti nereti ir bijuši prettiesiski, arī būvniecības jomā, līdz ar to ir atcelti un būvniecība izbeigta. Ja netiks uzlabota pašvaldību darbība, tiks ražoti nekvalitatīvi un prettiesiski administratīvie akti, kas būvniecības procesā rada milzīgus zaudējumus ikvienam būvniekam un nereti – arī nenovēršamu kaitējumu videi.

Tāpat ļoti svarīgi ir atsākt diskusiju par efektīvas Valsts Būvinspekcijas izveidi, kas pārraudzītu būvniecības procesa tiesiskumu pašvaldībā. Tas būtu risinājums problēmai, ka visi strīdi nonāk Administratīvajā tiesā. Līdz šim nav bijusi neviena neatkarīga institūcija, kas varētu pirms tiesas izvērtēt būvniecības procesa tiesiskumu. Nav pieļaujams, ka apstrīdēto būvatļauju pārbauda pati pašvaldība, kas šo sākotnējo lēmumu ir pieņēmusi.

Lielas izmaiņas līdzšinējā kārtībā un kvalitatīvu būvniecības procesu var nodrošināt jauns Būvniecības likums [ 9 ]un teritorijas plānošanu regulējošo normatīvo aktu pareiza piemērošana. Ir cerība, ka tie beidzot radīs skaidru un pareizu spēles laukumu ikvienam spēles dalībniekam, kur sabiedrības līdzdalība būvniecības procesā būs jēgpilna un savlaicīga. Līdz ar to arī būvniekam būs lielākas garantijas, ka būvniecības process netiks apturēts.

Ārvalstu prakse pierāda, ka sabiedrībai par konkrēto būvniecības ieceri ir jāļauj izteikt viedoklis nevis tad, kad būvatļauja jau ir izdota un uzsākta būvniecība, bet gan teritorijas plānošanas procesā. Šāds risinājums ir noteikts arī Latvijā – detālplānojumi būs jāizstrādā gandrīz ikvienā jaunas būvniecības ieceres gadījumā pilsētā un nereti arī lauku teritorijās.[ 10 ] Detālplānojumā atainos gan zemes gabala izmantošanas mērķi, gan atspoguļos būves novietojumu un ceļu plānojumu. Tiks iezīmētas arī aizsargjoslas un sarkanās līnijas. Faktiski detālplānojums būs kā karte, kas ikvienam iedzīvotājam viesīs skaidrību – ko drīkst būvēt, kur būve atradīsies, kāda būs tās funkcija un kur atradīsies ceļi.

Detālplānojums ir administratīvais akts, un kā tāds ir pārsūdzams administratīvajā tiesā. Līdz ar to ir pamats cerēt, ka visi strīdi par būvniecību tiks atrisināti detālplānojuma izstrādes un sabiedriskās apspriešanas gaitā. Savukārt, uz tā pamata izsniegtā būvatļauja būs dokuments, ar kuru tiek izpildīts detālplānojumā nolemtais.

Jaunajā Būvniecības likumā ir noteikta iespēja iedzīvotājiem apstrīdēt arī pašu būvatļauju. Tomēr būvatļauja tiks izsniegta ļoti agrā procesa stadijā – pirms būvniecības iecerētājs būs ieguldījis miljoniem latu projekta izstrādē. Būvatļauja tiks iedota uzreiz pēc būvniecības ieceres saņemšanas, un primāro nosacījumu iestāšanās (ja teritorijā vispār atļauts būvēt, ja ir atļauta konkrētā būve). Tāpēc jācer, ka likuma ieviešana dzīvē veicinās kvalitatīvāku iedzīvotāju iesaisti būvniecības procesā, novirzot diskusijas un strīdus no brīža, kad izdota būvatļauja uz brīdi, kad notiek detālplānojuma sabiedriskā apspriede.

Nobeigumā jāsecina, ka jauns un kvalitatīvs Būvniecības likums situāciju var arī neuzlabot, ja :
1)nenotiks darbs ar pašvaldībām, apmācot to darbiniekus un skaidrojot būvniecības procesu, kam jāsākas ar sabiedriski izdiskutētu teritorijas plānojumu;
2)netiks diskutēts ar sabiedrību un uzklausīts sabiedrības viedoklis, izstrādājot teritorijas plānošanas dokumentus, it sevišķi detālplānojumus;
3)netiks izveidots efektīvs pašvaldību darbības uzraudzības mehānisms, it sevišķi būvniecības jomā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!