Raksts

Bekasova lieta: novērotājs atsaukts, sāk novērot Latviju


Datums:
11. novembris, 2003


Autori

Dace Akule


Foto: J. Pipars © AFI

Briseles un visu demokrātisko valstu skatījumā Bekasova lieta ir skaļš vārda brīvības un demokrātijas neizpratnes demonstrējums. Tātad, Latvija, precīzāk gan 64 Saeimas deputāti, nav sapratuši Eiropu.

Saeimai vēl daudz jāmācās par demokrātiju, Latvija sevi diskvalificējusi no uzņemšanas Eiropas Savienībā – tādi paziņojumi tagad cirkulē pa Eiropas parlamenta koridoriem. Iemesls? Saeimas lēmums atņemt deputātam Martijanam Bekasovam novērotāja mandātu Eiropas parlamentā. Saeimas balsojuma iemesls? M. Bekasova uzstāšanās Briselē.

Bekasova “noziegums”

Septembra vidū Saeimas deputāts un novērotājs Eiropas parlamentā M. Bekasovs Eiropas parlamentāriešiem izplatīja vēstuli par krievvalodīgo iedzīvotāju situāciju Latvijā. Viņš vēstulē raksta, ka krievvalodīgie esot izspiesti no darba tirgus, kurā tiek pieprasītas latviešu valodas zināšanas, bet latviešu valodu nevarot apgūt tāpēc, ka bezdarbniekam nav līdzekļu, ar kuriem apmaksāt valodas kursus. Tāpat plaši aprakstīta 2004.gada izglītības reforma un nepilsoņu problēmas naturalizēties, kā arī krievu valodas vieta Latvijas sabiedrībā. Lūk, pāris citāti: “Rīgā un Latgalē krievu valodā runā aptuveni 60% iedzīvotāju, tomēr šī valoda tiek uzskatīta par “svešvalodu” pat tajos reģionos, kur oficiālajā valodā runā tikai 20% iedzīvotāju.” “Padomju laikā bija neiespējami pārvērst visas skolas krievu skolās, tagad ir neiespējami pārvērst visas nacionālo minoritāšu skolas tikai latviešu valodas skolās.”

Latvijas auditorijai M. Bekasova vēstules saturs, šķiet, nav nekas agrāk nedzirdēts – šādi un līdzīgi izteikumi no agrākajiem biteniekiem (PCTVL) nākuši neskaitāmas reizes. Taču Saeimas prātus acīmredzot satracināja fakts, ka M. Bekasovs nu bija uzrunājis pie šādiem vēstījumiem neradušo Briseles auditoriju – un to darījis laikā, kad viņam vajadzēja novērot procesus Eiropas parlamentā, nevis pavērst vērojošas acis uz Latviju. Līdz ar to 30.oktobrī vairākums Saeimas deputātu atbalstīja ierosinājumu atņemt M. Bekasovam novērotāja statusu, aicinot viņa vietā ielikt kādu citu Sociālistiskās partijas biedru.

Saeimas sarkanbaltsarkanā “tālredzība”

Var diskutēt par to, vai M. Bekasovs visos apgalvojumos bijis korekts un cik ļoti viņa viedoklis neatbilst, piemēram, TB/LNNK pozīcijai par krievvalodīgo tiesībām Latvijā. Tomēr valdošajai koalīcijai gribas pavaicāt, vai tiešām nepietika ar Latvijas vēstnieka Eiropas Savienībā Andra Ķestera atbildes vēstuli, lai vēlreiz Briselei atgādinātu Latvijas pozīciju šajā jautājumā, dotu pašiem Eiropas parlamentāriešiem iespēju salīdzināt šīs divas pozīcijas un konstruēt savu priekšstatu par Latviju?

Tagad pēc 30.oktobra Saeimas balsojuma par novērotāja statusa atņemšanu M. Bekasovam (64 par un 22 pret), šo priekšstatu grūti saukt par pozitīvu – un te daļēji jāpateicas arī tēvzemieša Jura Dobeļa paskaidrojumam Eiropas parlamentāriešiem.

Šajā vēstījumā J. Dobelis raksta, ka Bekasovs izplatījis “nepatiesus apgalvojumus un tīši nepareizi interpretējis situāciju” un tāpēc viņa vēstule ir “apmelojošs uzbrukums Latvijai – valstij, kuru vēstules autors pārstāv Eiropas parlamentā”. TB/LNNK deputāts, kas arī ir novērotājs Eiropas parlamentā, uzsver, ka četri Sociālistiskās partijas biedri balsojuši pret Pievienošanās līguma ES ratifikāciju. “Tas pilnībā demonstrē viņu destruktīvo attieksmi pret valsts nākotnes interesēm,” raksta J. Dobelis.

Šie paskaidrojumi Eiropas parlamentāriešos izsauca visai nediplomātisku komentāru virkni. Saeimas balsojums ticis raksturots kā “ļoti nopietns gadījums” un “apkaunojums Latvijai”. Latvijas deputātiem arī norādīts, ka demokrātijas būtība ir tiesības izteikt mazākuma viedokli.

Tēvzemieša vēstules iespaidā M. Bekasova lieta tiek skaidrota arī kā uzbrukums eiroskeptiķim. “Nevienam nedrīkst atņemt viņa politiskās tiesības atkarībā no tā, kurā pusē viņš nostājies tautas nobalsošanā,” saviem kolēģiem pagājušajā nedēļā rakstīja Eiropas parlamenta deputāts Lennarts Sakredeus (Lennart Sacrédeus) no kristīgo demokrātu frakcijas PPE-DE[1]. “Saeimai vēl daudz jāmācās par demokrātiju,” teica Pērs Gartons (Per Gahrton) no zaļo Verts/ALE[2] frakcijas. Savukārt vēl viens kristīgais demokrāts Rodžers Helmers (Roger Helmer) piebilda, ka “Latvija ir diskvalificējusi sevi no iespējas iestāties Eiropas Savienībā, pieņemot šo nedemokrātisko, pret vārda brīvību vērsto pozīciju”.

Svarīgi, ka gandrīz identiskus viedokļus pauduši ne tikai novērotāja M. Bekasova tuvākie kolēģi Eiropas parlamentā – kreiso frakcija GUE/ NGL[3]. Citu vidū nosodījumu pauduši arī deputāti no divām lielākajām Eiropas parlamenta grupām – kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem[4]. Viņi ierosinājuši M. Bekasova lietu kā ārkārtas gadījumu iekļaut Eiropas parlamenta plenārsēdes dienas kārtībā un izskatīt Strasbūrā laikā no 17.-20.novembrim.

Eiropa mūs nesapratīs?

Vai tiešām tā ir Eiropa, kas Latviju nav sapratusi? Varbūt pretēji – Latvija nav sapratusi Eiropu?

Viens (un nebūt ne svarīgākais) arguments par labu pēdējam apgalvojumam ir fakts, ka novērotāja atsaukšana nav paredzēta Eiropas parlamenta statūtos. Novērotāja nomainīšana iespējama tikai šīs personas nāves gadījumā vai tad, ja novērotājs pats atsakās no šī mandāta[5]. Bet, šķiet, Latvijas deputāti bija tik iekarsuši savā pārliecībā, ka M. Bekasovam “jāuzliek uzpurnis” (kā Saeimas lēmumu apzīmējis vācu laikraksts “Die Tageszeitung”[6]), ka neatrada laiku pārbaudīt šādas juridiskas detaļas.

Varbūt kāds no Latvijas tautas kalpiem iebildīs un uzsvērs Latvijas īpašo situāciju un to, ka M. Bekasova kungs esot rīkojies “pret valsts interesēm”. Taču Briseles atbilde uz šo argumentu ir viennozīmīga: novērotājs nav valdības pārstāvis, kuram varētu pārmest tam piešķirtā mandāta pārkāpšanu, bet ievēlēts deputāts, kas pārstāv noteiktas sabiedrības daļas intereses, kuras tam ir tiesības paust.

Te jāatgādina, ka visnozīmīgākais kritērijs, lai iestātos ES, ir “stabilu institūciju eksistence, kas garantē demokrātiju, likumus, cilvēktiesības, respektē un aizstāv minoritātes”[7]. Tāpēc Briseles (un visu demokrātisko valstu) skatījumā M. Bekasova lieta ir skaļš vārda brīvības un demokrātijas neizpratnes demonstrējums. Tātad, Latvija, precīzāk gan 64 Saeimas deputāti, nav sapratuši Eiropu – tāpat kā nav sapratuši daudzkārt piekodināto, ka jauninājumiem ceļā uz ES ne tikai jāatrod vieta uz papīra, bet tie arī jāievieš dzīvē. Arī Saeimā.

_______________________
[1] PPE-DE, Group of the European People’s Party and European Democrats

[2] Verts/ ALE, Group of the Greens/European Free Alliance

[3] GUE/ NGL, Confederal Group of the European United Left/Nordic Green Left

[4] PSE, Group of the party of European Socialists

[5] Eiropas Parlamenta rokasgrāmata novērotājiem, “Handbook for observers”, 7.lpp http://www.europarl.eu.int/observers/handbook/obs_handb_en.pdf

[6] Raksts no “Die Tageszeitung”, 05.11.2003 http://www.taz.de/pt/2003/11/05/a0077.nf/text

[7] Kopenhāgenas kritēriji, 1993.gada samits Kopenhāgenā


A.Ķestera vēstule Eiropas parlamentāriešiem 23.09.2003 (anglu valodā) (PDF, 897 KB)

J.Dobeļa vēstule Eiropas parlamentam 06.11.2003 (angļu un franču val.)

M.Bekasova vēstule Eiropas parlamenta deputātiem 18.09.2003 (franču valodā)

Saeimas 2003.gada 30.oktobra sēdes stenogramma (daļa par M. Bekasova atsaukšanu)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!