PROVIDUS 28.12.2020 Valsts kancelejai aizsūtītais atzinums

Labdien,

Domnīcas PROVIDUS vārdā sniedzu atzinumu par informatīvo ziņojumu “Par ieteikmes novērtējuma sistēmas pilnveidi”, kurš tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē šī gada 17.decembrī.
PROVIDUS atbalsta Valsts kancelejas izstrādāto informatīvo ziņojumu, un mēs lielā mērā pievienojamies tajā paustajām atziņām. Latvijas ietekmes novērtējuma sistēma noteikti ir uzlabojama tā, lai ex ante ietekmes novērtējumi (šobrīd – anotācijas) kļūtu nevis par jau pieņemtu lēmumu racionalizāciju, bet gan reālu novērtēšanas rīku tam, vai jauna likumprojekta izstrāde vispār ir vajadzīga un kādi ir labākie problēmas risināšanas veidi. Tāpat Latvijā biežāk un sistēmiskāk būtu jāizmanto jau pieņemtu tiesību aktu pēcietekmes novērtējumi.

Vienlaikus PROVIDUS ir vairāki ieteikumi attiecībā uz ziņojuma saturu:
(1)Lai raksturotu esošo situāciju, Valsts kanceleja šobrīd atsaucas uz OECD regulējuma politikas indikatoriem. Tie uzrāda, ka Latvijas ietekmes novērtējuma sistēma, ciktāl tā attiecas uz normatīvo aktu izstrādi, ir vājākā starp OECD valstīm. PROVIDUS rīcībā esošā informācija liek domāt, ka šāds novērtējums ir pārspīlēts – Latvijas ietekmes novērtēšanas sistēmā ir daudz kā uzlabojuma, taču tas noteikti nav tik vājš. Latvijas pārvaldes kvalitāte jau vairākus gadus tiek salīdzināta ar citām OECD un ES valstīm starptautiskajā indeksā “Ilgtspējīgas pārvaldes indikatori” (Sustainable Governance Indicators). Būtiskākās šī indeksa atziņas (pēdējais izvērtējums tika veikts 2019.gadā): 1) Pateicoties likumprojektu anotācijām un pienākuma savlaicīgi publicēt izstrādātos normatīvo aktu projektus, Latvijā ir izveidota visai laba sākotnējo ietekmes novērtējumu sistēma (8 balles no 10) ; 2) Ietekmes novērtēšanas process nav perfekts, bet kopumā adekvāts (7 balles no 10) ; 3) Taču Latvijas ietekmes novērtējumos maz tiek domāts par ilgtspējas apsvērumiem (2 balles no 10) ; 4) Tāpat Latvijā pārāk reti tiek izmantoti pēcnovērtējumi (6 balles no 10) .

Tādēļ ierosinām vai nu precīzāk izskaidrot iemeslus, kādu iemeslu dēļ OECD ir novērtējusi Latvijas ietekmes novērtējumu sistēmu par pašu vājāko, vai arī pievienot atsauci uz Sustainable Governance Indicators, lai raksturotu to, ka starptautiskie vērtējumi par Latviju atšķiras.

(2)Informatīvais ziņojums lielā mērā pārmaiņas ietekmes novērtējumu sistēmā sasaista ar jaunizstrādājamo Vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu. Piemēram, plānots jaunajā ietekmes novērtēšanas regulējumā iekļaut tikai vispārīgus ietekmes novērtējuma principus, detalizētu anotācijas aizpildīšanas instrukciju ietverot jaunā portāla vadlīnijās. PROVIDUS ir viena no organizācijām, kura ar bažām skatās uz Vienoto tiesību aktu portālu, ņemot vērā to, kā laika gaitā ir pārcelti tā izstrādes termiņi un ka nav tikuši pildīti vēl 2019.gada sākumā dotie solījumi konsultēties ar NVO par tā funkcionalitāti un lietojamību. Diemžēl Latvijas pieredze ar ambiciozu e-sistēmu izstrādi dod pamatu atziņām, ka tās reti kad atbilst uz tām liktajām cerībām. Tādēļ ierosinām Valsts kancelejai sasaistīt ietekmes novērtējuma sistēmas pilnveidi ar Vienoto tiesību aktu portālu tikai tad, ja Valsts kanceleja ir pilnībā pārliecināta, ka šis portāls būs funkcionāls nākamo divu gadu laikā un spēs pildīt šajā informatīvajā ziņojumā aprakstītos uzdevumus. Ja tā, lūdzam šajā informatīvajā ziņojumā pievienot laika līniju (grafiski vai apraksta formā), par to, kāds ir plānotais turpmākais process – proti, līdz kuram laikam Valsts kancelejai ir jāpārskata esošā ietekmes novērtējuma sistēma, kad sāks darboties Vienotais tiesību aktu portāls un kad tiks organizētas apmācības, kā arī sniegts metodiskais atbalsts jaunās sistēmas izmantošanai.

(3) Ierosinām padarīt elastīgākus šobrīd informatīvajā ziņojumā paredzētos principus attiecībā uz pēcnovērtējumu veikšanu. Spriežot pēc pašreizējiem informatīvā ziņojuma formulējumiem, tie būs iespējami tikai sasaistē ar ex-ante novērtējumiem, kā arī tikai ārpakalpojumā. Lai gan PROVIDUS piekrīt, ka ir vēlama sasaiste starp ex-ante novērtējumiem un ex-post novērtējumiem, kā arī piekrīt, ka parasti labākais novērtētājs būs no valsts pārvaldes neatkarīga institūcija, tomēr šiem vispārējiem principiem ir iespējami arī pamatoti izņēmumi. Piemēram, Saeima var būtiski pamainīt MK izstrādāta likumprojekta jēgu un mērķus, līdz ar to novērtējumam vairs nebūs saistības ar to, kas tika izstrādāts ex ante stadijā. Tāpat ministrijas, MK var nolemt novērtēt kādu īpašu tiesību akta darbības izpausmi, par kuru ex ante stadijā neviens nebija iedomājies (piemēram, krīzes koordinācijas regulējums pandēmiju apstākļos), tāpēc šādu izvērtējumu nebija iespējams ieplānot vēl likumprojekta izstrādes stadijā. Pēcnovērtējuma pienākums var izrietēt arī no pienākuma, kas ir iekļauts pašā normatīvajā aktā (piemēram, ar attiecīgo likumu MK uzdots pēc 5 gadiem veikt izvērtējumu par kādu no jaunā likuma aspektiem).

Tāpat – līdzīgi kā ex-ante novērtējumiem var nebūt nepieciešami identiski dziļi izpētes līmeņi – tā arī ex-post novērtējumiem ne vienmēr būs vajadzīga pamatīga, smagnēja, ārpakalpojumā nodota izpēte. Dažkārt pilnīgi pietiktu ar ministrijas pašas resursiem tam, lai noteiktu, vai jaunā regulējuma ietekme kopumā atbilst mērķiem vai nē. Ārpakalpojums būtu nepieciešams tikai tad, ja šādu vērtējumu veikt ir tehniski sarežģīti, laikietilpīgi.