Raksts

Atklāta vēstule LR Saeimai par grozījumiem Krimināllikumā, paredzot seksuālo pakalpojumu pircēja atbilodību un aizsargājot vardarbības upuri


Datums:
04. oktobris, 2005


Autori

Providus


2005. gada 23. septembrī, RīgāPārdot savu ķermeni nekad nevar būt brīvprātīga izvēle, tā ir noteiktu varas vai spēka struktūru tieši vai netieši uzspiesta darbība. Vara un spēks mēdz būt dažādi – pret cilvēku vērsta vardarbība, ekonomiskās un sociālās grūtības, politiskā vara, diskriminācija (dzimumu, tautību, rasu u. c.).

Latvijas sociāli ekonomiskā un politiskā situācija ir vardarbību veicinoša attiecībā pret cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir ekonomiskās, sociālās vai psihoemocionālās grūtībās. Attīstoties patērniecības sabiedrībai, publiskā vide reprezentē un akceptē vardarbību kā normu, sievietei un vīrietim sabiedrībā piešķirot atšķirīgas sociālās vērtības.

Latvijā valsts garantēto sociālo pakalpojumu piedāvājums nav atbilstošs un pietiekams klientu vajadzībām, tāpēc nevalstiskais sektors savu resursu robežās attīsta un piedāvā atbalsta un palīdzības pakalpojumus no vardarbības cietušām personām.

Visa veida seksuālā vardarbība, arī prostitūcija, ir vistraumatiskākā un sarežģītāk risināmā pieredze, tāpēc uzskatām, ka seksuālās vardarbības ierobežošana ir iespējama un risināma tikai likumdošanas ceļā.

Uzskatām, ka ir jāveic grozījumi Krimināllikumā, kas paredzētu seksuālo pakalpojumu pircēja kriminālatbildību, aizsargājot vardarbības upuri.

Pašlaik Krimināllikums paredz upura (seksuālo pakalpojumu sniedzēja) atbildību par prostitūcijas ierobežojošo noteikumu pārkāpšanu (163.pants). Šie LR Ministru kabineta 2001.gada 22.maija noteikumi ir vērsti uz to, lai prostitūcija neapgrūtinātu trešās personas (piemēram, kaimiņus, bērnus), kā arī, lai rūpētos par pakalpojuma pircēja veselību, nosakot seksuālo pakalpojumu sniedzēja obligātās veselības pārbaudes. Lieki piebilst, ka šīs normas, tāpat kā Krimināllikuma 164. un 165.pants, kas paredz kriminālatbildību par sutenerismu un par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju, reāli nedarbojas.

ANO Jebkuras diskriminācijas pret sievietēm izskaušanas komitejas 2004.gada 26.jūlija rekomendācijā par Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ieviešanas problēmām ir norādīts, ka Latvijai ir jāveic pasākumi, ierobežojot seksuālo pakalpojumu sniedzēju ekspluatēšanu un mazinot pieprasījumu pēc seksuālajiem pakalpojumiem. Latvijā šobrīd nav uzsākta attiecīga rīcība un trūkst jebkādas informācijas par prostitūcijas apmēriem un tajā iesaistītajām personām. Tas norāda, ka valsts nav spējīga kontrolēt un nekontrolē prostitūciju. Lai Latvija nodrošinātu savu iedzīvotāju cilvēktiesību aizsardzību un starptautisko saistību izpildi, uzskatām, ka vienīgais un visefektīvākais problēmas risinājums ir seksuālo pakalpojuma pircēja sodīšana.

Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās (ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija), tāpēc katras valsts pienākums ir tiesiski nodrošināt cilvēka pamattiesības, atceroties, ka cilvēki nav tikai objekti. Padarīt kāda ķermeni tikai par ķermeni (preci) ir necilvēciski šī vārda vistiešākajā nozīmē.

Demokrātiskā sabiedrībā indivīda izvēles brīvību var ierobežot (Satversmes 116.pants), ja sabiedrība no šī ierobežojuma iegūst vairāk nekā zaudē indivīds (Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2001-12-01). Ieviešot kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu, iegūs gan sabiedrība, gan indivīdi – seksuālo pakalpojumu sniedzēji.

Aicinām LR Saeimu izskatīt jautājumu par grozījumiem Krimināllikumā, paredzot seksuālo pakalpojumu pircēja kriminālatbildību un aizsargājot vardarbības upuri.

Varakļānu pagasta sieviešu kluba „Magnolija”,
Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija”,
Sieviešu kluba „Ķeguma saulespuķes”,
Sieviešu apmācības un kultūras centra „Ērberģietes”,
Bērnu un jaunieši organizāciju apvienības IMKA Latvija,
Sieviešu kluba „Gaviezes saulessveces”,
Biedrības „Brigu saule”,
Sieviešu organizācijas „Pie kamīna”,
Sociālās palīdzības atbalsta fonda „Mārtiņroze”,
Madonas NVO atbalsta centra,
Sieviešu atbalsta izglītības un kultūras centra „Ieva”,
Sieviešu organizācijas „Mūsu vārds”,
Lietišķo sieviešu apvienības,
Salaspils sieviešu kluba „Spīganas”,
Sieviešu organizācijas „Pajumte”,
Sieviešu organizācijas „Ūdensrozes”,
Dzimumu līdztiesības apvienības,
Lauku sieviešu kluba „Maijas”,
Jaunpils reģionālā attīstības centra „Rats”,
Sabiedriskās organizācijas „Sieviešu izglītības centrs”,
Pētījumu centra „Femenistica Lettica”,
Ģimenes atbalsta centra „Avots”,
Skaistas atbalsta centra,
Ģimenes atbalsta centra,
Sieviešu līgas „Tēvzemei un Brīvībai”,
Savstarpējās palīdzības sabiedrības,
Talsu sieviešu un bērnu krīžu centra,
Dricānu pagasta sieviešu kluba „Dzērvenīte”,
Partijas „Latvijas ceļš” sieviešu kluba,
Balvu rajona sieviešu biedrības „Rudzupuķes”,
Latvijas Lauku sieviešu apvienības,
Krīzes centra „Skalbes”,
Sabiedriskās organizācijas „Līdere”,
Lauku sieviešu kluba „Dore”,
Latvijas Katoļu sieviešu apvienības,
Stendes aprūpes un attīstības biedrības „Mežazīle”,
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sieviešu apvienības,
Sabiedriskās organizācijas „Iedomas”,
Sieviešu organizācijas „Viktorija”,
Latvijas gendera problēmu centra „Genders”,
Latvijas pensionāru federācijas,
Resursu centra sievietēm „Marta”

vārdā,

Resursu centra sievietēm „Marta” I.Lāce
valdes priekšsēdētāja


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!