Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Lai gan pilsoniskā sabiedrība attīstās, vispārējā neuzticība politikai un demokrātiskas līdzdalības prasmju trūkums pagaidām ir novedis pie nepietiekama Latvijas sabiedrības pieprasījuma pēc atbildīgas valdīšanas.

Nesen pie kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama ziņojumu dēļa kādā no mikrorajoniem kādu rītu bija piesprausta sašutušo iedzīvotāju vēstule dzīvokļu kooperatīva locekļiem. Tajā bija lasāmi aptuveni šādi vārdi: “Sliktais kooperatīva priekšsēdētājs ir ļauni izsaimniekojis mūsu naudu. Tagad mums katram jāmaksā 100 latu parāds, citādi atslēgs apkuri (silto ūdeni, elektrību u.tml.). Mēs to vairs nedrīkstam pieļaut. Nākošajās vēlēšanās priekšsēža amatā mums jāievēl godīgs cilvēks.”

Šajā tipiskajā vēstulē atspoguļojas tipiska mūsu sabiedrības un demokrātijas problēma – pārāk lielas cerības, ka pārvaldības uzlabošanu var panākt, ieliekot “pareizos cilvēkus” “īstajās vietās”, un demokrātiskās atbildības procedūru nenovērtēšana. Sabiedrība vēl nenovērtē, cik svarīga loma pārvaldē un politikā bez cilvēkiem vēl ir arī demokrātiskajām procedūrām, piemēram, līdzdalībai politisko lēmumu apspriešanā un pieņemšanā laikā starp vēlēšanām.

Tieši šīm demokrātiskajām procedūrām ir veltīts Eiropas Komisijas (EK) 5. Ietvara programmas finansētais zinātnisko pētījumu projekts “Publiskās atbildības pētīšana dažādos Eiropas kontekstos” (Researching Public Accountability Procedures in Different European Contexts) un tagad portālā publicētais ziņojums “Publiskās atbildības procedūras Latvijas politikā”.

Projektā piedalās zinātnieki no Lielbritānijas, Francijas, Portugāles, Dānijas, Čehijas, Vācijas un Latvijas. Latviju tajā pārstāv Baltijas studiju centra pētnieki Tālis Tisenkopfs un Valts Kalniņš. Projekta mērķis ir analizēt publiskās atbildības procedūras kā līdzekli leģitīmas un ilgtspējīgas pārvaldes nodrošināšanai, risinot sarežģītus un sociāli jūtīgus politiskus jautājumus Eiropas un atsevišķu valstu līmenī. Projektam ir trīs galvenie uzdevumi – raksturot to, kā dažādās valstīs izprot publisko atbildību un kādas procedūras izmanto, padziļināti analizēt šo procedūru izmantošanu transporta, atkritumu saimniecības un ģenētiski modificētas pārtikas politikas jomās, kā arī veikt dažādu valstu un politikas sektoru salīdzinošu analīzi, lai sniegtu ieteikumu nacionālajām valdībām un EK. Svarīgi, ka EK pievērš lielu uzmanību sociālo pētījumu iespējām piedāvāt konkrētus mehānismus un risinājumus, lai panāktu lielāku līdzdalību un atbildību politikas veidošanā visā Eiropas Savienībā. Pirmais projekta uzdevums attiecībā uz Latviju ir veikts publicētajā ziņojumā, bet ar pārējiem pētnieki vēl strādās.

Vairums pētījumā intervēto ekspertu norādīja uz nepietiekamu Latvijas politikas un administrācijas atbildību, nosaucot tādas problēmas kā korupciju, politisko partiju atkarību no ekonomiskām grupām un administratīvo reformu nepilnības. Lai gan Latvijā ir vērojama pilsoniskās sabiedrības attīstība, vispārējā neuzticība politikai un demokrātiskas līdzdalības prasmju trūkums pagaidām ir novedis pie nepietiekama sabiedrības pieprasījuma pēc atbildīgas valdīšanas.

Ir arī pozitīvas iezīmes. Proti, uzlabojas valdības dokumentu pieejamība, nostiprinās sadarbība starp valsts institūcijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, valsts pārvalde izvirza jaunas iniciatīvas, lai pavērtu sabiedrības līdzdalības iespējas politikas veidošanā. Tomēr šīs jaunās iniciatīvas vēl nav pietiekami nostiprinājušās, lai sasniegtu sistemātiskus uzlabojumus. Turklāt Latvijā pastāv slēpts konflikts starp administrācijas pieaugošo atbildību un aizvien necaurredzamo politisko lēmumu pieņemšanu.