ANO Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju neparedz rīcību un mehānismus, kas būtu pretrunā ar Latvijas migrācijas politikas un integrācijas politikas pamatprincipiem, tas nerada apdraudējumu valsts suverenitātei migrācijas politikas veidošanā, taču tā neatbalstīšana var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas reputāciju starptautiskajā arēnā un uz Latvijai nozīmīgu starptautisko organizāciju stabilitāti un vienotību.

ANO Migrācijas pakts – Ko tas nozīmē Latvijai?

Šonedēļ Nacionālā apvienība paziņoja, ka virzīs rezolūciju, aicinot nepievienoties ANO Globālajam migrācijas paktam. Šo paktu iepriekš nav atbalstījušas ASV, Austrija, Austrālija, Čehija, Slovākija un citas valstis. Igaunijas parlaments 26.novembra vakarā izlēma paust atbalstu šim paktam, lai gan iepriekš bija izskanējusi informācija, ka arī Igaunija to neatbalstīs. Lietuvā joprojām par to notiek sarunas.

Viens no argumentiem pret pakta atbalstīšanu ir, ka tas nav ticis pietiekoši skaidrots vietējai sabiedrībai un ka tāpēc tas var nonākt pretrunā ar sabiedrības vairākuma viedokli. Nav noslēpums, ka, saskaņā ar jaunākajiem Eirobarometra datiem, Latvijas sabiedrība ir negatīvi noskaņota pret imigrāciju gan no citām ES valstīm (aptuveni puse iedzīvotāju ir pret), gan trešajām valstīm (teju 80% iedzīvotāju ir pret šāda veida imigrāciju). Turklāt, viens no iemesliem negatīvajam noskaņojumam ir sajūta, ka ES kopumā un dalībvalstis atsevišķi netiek galā ar migrācijas procesu regulējumu. Tāpēc tā vietā, lai baidītu sabiedrību ar pakta noslēpumainību vai pieņemtu lēmumu sabiedrības vietā, vispirms ir nepieciešams paskaidrot, ko tad šis pakts patiesībā paredz – izpildīt uzdevumu, par kura neizpildi nopeļ citus.

ANO Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju tika definēts šā gada 30.jūlijā, un pēc pāris nedēļām Starpvaldību konferencē Marakešā 10.-11.decembrī ANO dalībvalstīm būs jāpieņem lēmums to atbalstīt vai ne. Valstīm bija doti 5 mēneši, lai to apspriestu ar sabiedrību un skaidrotu tā saturu, taču Latvijā priekšvēlēšanu debašu laikā starptautiskās migrācijas jautājumi izskanēja reti un virspusēji. Tagad, dažas nedēļas pirms lēmuma, tiek radīta trauksme, nevis parādīti jebkādi centieni skaidrot pakta saturu un ilgtermiņa ietekmi.

Šis pakts balstīts jau esošos starptautiskos nolīgumos, kurus dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, ir ratificējušas. Paktam ir rekomendējošs, nevis juridiski saistošs raksturs, un tas aicina iedzīvināt valstu sadarbību reģionālā un globālā līmenī. Ņemot vērā, ka migrācija ir pārrobežu process un vienmēr tajā būs iesaistītas gan izcelsmes, gan tranzīta, gan mērķa valstis, starptautiska sadarbība ir nepieciešama un kritiska. Vienlaikus, īpaši izcelts ir nacionālās suverenitātes princips, apstiprinot valstu suverēnās tiesības noteikt nacionālo migrācijas politiku, ņemot vērā vietējo kontekstu.

Paktā definēti 23 mērķi veiksmīgākai migrācijas pārvaldīšanai vietējā, nacionālā, reģionālā un globālā līmenī. Šie mērķi atbilst Latvijas iepriekš definētai pozīcijai – veidot Latvijas interesēm un situācijai atbilstošu darbaspēka imigrācijas politiku, pēc iespējas cīnīties ar migrācijas cēloņiem konfliktu reģionos vai attīstības valstīs, stiprināt robežkontroli un novērst organizētās noziedzības un cilvēktirdzniecības tīklu darbību, sadarbojoties ar ES dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, veicināt remigrāciju un reintegrāciju (tas nu nostiprināts arī Diasporas likumā, tāpat kā mehānismi kvalifikāciju un prasmju atzīšanai un sociālā nodrošinājuma un nopelnīto pabalstu pārnesamībai). Tāpat, saskaņā ar Migrācijas politikas koncepciju, kas valdībā tika apstiprināta šā gada sākumā, ir paredzēti obligāti integrācijas pasākumi jauniebraucējiem, un sabiedrības saliedētība un diskriminācijas novēršana ir bijuši Latvijas integrācijas politikas stūrakmeņi un sasniedzamie mērķi. Varētu soli pa solim analizēt katru no uzstādītajiem mērķiem ANO Globālajā migrācijas paktā un redzēt skaidru saikni ar jau iepriekš uzstādītiem mērķiem Latvijas politikā.

Tāpēc vienīgais faktors, ko saredzu kā iemeslu aicinājumam nepievienoties paktam, ir vēlme norobežoties no starptautiskiem, pat globāliem migrācijas regulēšanas mehānismiem, saredzot to kā ierobežojumu nacionālai suverenitātei un tiesībām lemt par migrācijas un integrācijas politiku valsts līmenī. Taču, kā jau norādīju iepriekš, šis pakts nav juridiski saistošs un paredz to, ka katra valsts veido politiku atbilstoši savām vajadzībām, vērtībām un mērķiem. Turklāt, migrācija ir pārrobežu process un valstīm individuāli ir teju neiespējami norobežoties no globāliem migrācijas procesiem, īpaši Latvijas gadījumā, kad tik daudz mūsu valstspiederīgo atrodas ārvalstīs un kad kvalificēta darbaspēka piesaiste ir nepieciešama Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Faktiski, tas ir Latvijas interesēs sadarboties ar citām valstīm migrācijas procesu regulēšanā, lai nodrošinātos, ka Latviju migrācijas plūsmas nepārsteidz nesagatavotu.

Tiktāl par praktiskajiem apsvērumiem. Bet kā ar simboliskajiem apsvērumiem? Šāda Latvijas nostāja var apdraudēt Latvijas tēlu un reputāciju starptautiski. Latvija uzsāka savu ceļu uz pilntiesīgu dalību starptautiskajā vidē ar pievienošanos dažādām starptautiskajām organizācijām, apņemoties ieviest savā politikā to postulētos pamatprincipus, tajā skaitā cilvēktiesības, tiesiskumu un solidaritāti. Tagad, izvēloties nostāties pret globāliem, starptautiski solidāriem risinājumiem, Latvija var zaudēt savu kā partnera uzticamību un skaidri parādīt savu piederību Austrumeiropas blokam, kura nostāja šajā jautājumā pēdējā gada laikā grauj Eiropas Savienības vienotību. Vienota, stipra ES ir Latvijas interesēs, tajā skaitā veiksmīgai robežu pārvaldībai, kur jau šobrīd ir saņemts nozīmīgs, tajā skaitā finansiāls, atbalsts no ES. Starptautiskajā sadarbībā darbojas ‘dots pret dotu’ princips, un, parādot savu apņemšanos piedalīties starptautisku risinājumu izstrādē un ieviešanā, Latvija stiprina tās starptautiskās organizācijas, dalība kurās ir valsts drošības un izaugsmes interesēs. Jāatceras, ka Latvijas ziņā joprojām ir tas, kā šī solidaritāte izpaudīsies – uzņemt patvēruma meklētājus ir tikai viena no iespējām, citas ir, piemēram, dalība cīņā pret cilvēktirdzniecību un migrantu kontrabandu un robežu stiprināšanas pasākumos ar administratīviem, finanšu un cilvēkresursiem.

Tātad – ANO Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju neparedz rīcību un mehānismus, kas būtu pretrunā ar Latvijas migrācijas politikas un integrācijas politikas pamatprincipiem, tas nerada apdraudējumu valsts suverenitātei migrācijas politikas veidošanā. Taču tā neatbalstīšana var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas reputāciju starptautiskajā arēnā un uz Latvijai nozīmīgu starptautisko organizāciju stabilitāti un vienotību.