Foto: ant.photos
Domnīcas PROVIDUS aicinājums par mērķiem labas pārvaldības, sabiedrības saliedētības un enerģētiskās drošības jomās.
Ņemot vērā faktu, ka jauno valdību veido patreizējās koalīcijas partijas, kuras 2014.gadā parakstījušas sadarbības līgumu, iekļaujot arī pāris saturiskas prioritātes, PROVIDUS aicina ņemt vērā sekojošos mērķus labas pārvaldības, sabiedrības saliedētības un enerģētiskās drošības jomās, strādājot pie jauno valdību veidojošo politisko partiju sadarbības līguma un valdības deklarācijas.
Laba pārvaldība
11.Saeimas sasaukums bija labvēlīgs pārmaiņām tiesiskuma un sabiedrības līdzdalības jomā, tai skaitā, atrisinot valstij piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas, samazinot naudas varu politikā un paplašinot publiskā sektora pieņemto lēmumu atklātību. Svarīgi, lai arī jaunā valdības koalīcija turpina darbu ar tiesiskuma un valsts pārvaldes stiprināšanas jautājumiem.
Jaunajai valdībai būtu arī jāatrod piemērots institucionāls risinājums sekmīgākai cīņai ar korupciju kā publiskajā, tā privātajā sektorā (risinot KNAB un Ekonomikas policijas pārvaldības vai veiktspējas problēmas). Būtu arī vēlams, lai katrs ministrs pārņemtu ES institūcijām raksturīgo pieeju lēmumu pieņemšanas procesa vadībā – pirms nozīmīgu reformu uzsākšanas publicēt sabiedrisko konsultāciju dokumentus, kuros tiktu iezīmētas pārmaiņu iespējas un konkrēti jautājumi, par kuriem amatpersonas vēlētos noskaidrot sabiedrības pārstāvju skatījumus. Plašāk par darbiem, kurus tiesiskuma stiprināšanas jomā jau piekritušas veikt visas 12.Saeimā ievēlētās partijas var izlasīt šeit.
Sabiedrības saliedētība
PROVIDUS atbalsta līdzšinējo rīcību, palielinot Latvijā veidota elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura krievu valodā apjomu, raidlaiku un kvalitāti. Tanī pašā laikā nepieciešams intensīvāk un tiešāk uzrunāt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus par Latvijas kā demokrātiskas valsts priekšrocībām, iesaistot tos politiskajā līdzdalībā gan nacionālā, gan pašvaldību līmenī (palielināt mediju satura krievu valodā kvalitāti un pieejamību, atdzīvināt sabiedrisko diskusiju par pašvaldību vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem). Mūsuprāt, tas arī dos būtisku atsvaru vienpusējai Krievijas valsts mediju ietekmei Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū. Ņemot vērā, ka arvien lielāks Latvijas nepilsoņu skaits, tai skaitā vecāka gada gājuma cilvēki, izvēlas Krievijas pilsonību (galvenokārt, pateicoties ceļošanas un agrākas pensionēšanās iespējām), ir nepieciešams apsvērt šīs mērķa auditorijas uzrunājošas aktivitātes, lai veicinātu viņu identificēšanos ar Latviju un interesi par Latvijas pilsonības iegūšanu.
Ņemot vērā, ka Latvijā darbojas viens no Eiropā veiksmīgākajiem bilingvālas izglītības modeļiem, kas ļauj mazākumtautību skolēniem vienlīdz labi kā latviešu skolu skolēniem apgūt valsts valodu un iegūt kvalitatīvu izglītību, nav pamata nopietnām valsts politikas izmaiņām attiecībā uz apmācības valodu mazākumtautību skolās.
Tanī pat laikā iesakām valdībai finansēt pasākumus, kas veicina sadarbību starp latviešu un mazākumtautību skolām ar mērķi veicināt esošo un topošo Latvijas pilsoņu saliedētību. Tāpat aicinām lēmumu pieņemšanu attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem balstīt uz izsvērtām diskusijām, iesaistot pilsonisko sabiedrību, darba devējus un darba ņēmējus, un līdzsvarojot leģitīmus sabiedrības drošības un tautsaimniecības argumentus ar demokrātiskās attīstības mērķiem.
Enerģētiskā neatkarība
Ņemot vērā, ka Latvijas nacionālajās interesēs ir veicināt lielāku Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas gāzes, aicinām valdību un Saeimu sakārtot likumdošanu, lai ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī būtu nodrošināta trešo pušu pieeja gāzes pārvades sistēmai un uzglabāšanai Latvijā. Vērtējot nepieciešamību un iespēju valstij iegādāties AS Latvijas gāze akcijas, jānodrošina kvalitatīvas diskusijas un konsultācijas ar mērķi, ka akciju iegādei ir stratēģiski svarīga nozīme Latvijas enerģētiskajā drošībā tikai tad, ja Latvijas valsts šajā uzņēmumā iegūst kontroli. Tajā pat laikā rūpīgi jāizvērtē alternatīvs rīcības scenārijs – apsvērt akciju iegādi valstij stratēģiski nozīmīgajā gāzes pārvadē un uzglabāšanā pēc tam, kad jau ir īstenota uzņēmuma AS Latvijas gāze sadalīšana un gāzes tirgus liberalizācija. Tādējādi varētu rasties priekšnoteikumi samazināt valsts ieguldījumus AS Latvijas gāzes akciju iegādē, vienlaikus nesamazinot ieguvumus valsts enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.