Pieņemts Krievu skolu aizstāvju Otrajā kongresā 2005. gada 17. aprīlī

Latvijas Republikas Prezidentei
V. Vīķei-Freibergai

LR Saeimas Priekšsēdētājai
I. Ūdrei

LR Ministru Prezidentam
A. Kalvītim

LR Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājam
J. Strazdiņam

Krievu skolu aizstāvju Otrā kongresa

AICINĀJUMS

Kopš 2004. gada 1. septembra Latvijas krievu skolās, saskaņā ar Izglītības likumu, tiek realizēta tā saucamā “Izglītības reforma”. Daudz vārdu Jūs teicāt par skolu gatavību “reformai”, tomēr pirmajā mācību gadā krievu skolu darba prakse demonstrēja kaut ko pavisam pretēju.

Lielākajā daļā skolu trūkst mācību grāmatu krievu valodā. Skolotāji nav sagatavoti, lai pasniegtu mācību priekšmetus apstākļos, kad skolnieki dažādā līmenī pārvalda valsts valodu un mācību vielu. Vismaz trešā daļā no skolniekiem nav spējīga sekmīgi apgūt mācību vielu valsts valodā. Skolnieki tiek pārslogoti ar mājas darbiem, rezultātā pasliktinās viņu veselība, samazinās laiks, kuru viņi varētu veltīt savu dotību attīstībai pulciņos, studijās un sporta sekcijās ārpus skolas.

Pienākums pārtulkot bērniem dzimtajā valodā to, ko viņi nav sapratuši skolā, tiek uzvelts viņu vecākiem. Viņi Jūs par to nebija lūguši.

Visi šie fakti ir raksturīgi ikvienai skolai un liecina par to, ka 2004. gada “reforma” ir izgāzusies, vismaz kā valsts rūpju paraugs par mūsu bērnu mācību kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanu. Toties viens no tās uzdevumiem – atriebība nevainīgajiem bērniem par padomju pagātni – pilnā mērā ir realizēts. Lielākajai daļai skolnieku draud briesmas vispār palikt bez vidējās izglītības. Pie tam vēl pirms 2007. gada iestāšanās, kad visus vidusskolas kursa eksāmenus viņiem nāksies kārtot valsts valodā.

Mēs nevaram samierināties ar šādu situāciju un pieprasām, lai Jūs nekavējoties izdarītu tādus grozījumus Izglītības likumā, kuri garantētu mūsu bērniem iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā, vienlaikus palielinot valsts valodas mācību stundu skaitu un valsts valodas pasniegšanas kvalitāti. Mēs pieprasām saglabāt iespēju kārtot izlaiduma eksāmenus dzimtajā valodā. Mūsu prasība ir atjaunot krievu skolu pedagogu sagatavošanas programmu, kā arī pazemināt mazākumtautību skolām normatīvus, kas reglamentē klasē noteikto skolēnu skaitu.

Mēs nevaram uzskatīt pa leģitīmiem jebkurus varas lēmumus neņemot vērā to cilvēku viedokli, kurus tieši skar šie lēmumi – skolēnus un viņu vecākus, nodokļu maksātājus, un paturam sev tiesības uz jebkādiem pretpasākumiem likuma ietvaros.

Pilnā mērā uzņemdamies atbildību, paziņojam, ka nevardarbīgās pretošanās akcijas turpināsies līdz pat tam laikam, kamēr tā saucamā 2004. gada “Izglītības reforma” netiks atcelta.

Rīga, 2005. gada 17. aprīlī