Raksts

Aicinājums latviešu tautai


Datums:
06. marts, 2004


Autori

Providus


Pieņemts Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongresā 2004. gada 6. martā

Cienījamie līdzpilsoņi!

Jūsu un mūsu senči gadsimtiem ilgi saticīgi dzīvoja šajā zemē. Mēs uzaugām vienos un tajos pašos pagalmos, kopā strādājām, maksājām nodokļus un kopā jutām līdzi mūsu puišiem starptautiskajos čempionātos un konkursos.

Latviešu mediji apgalvo, ka naidīgums, ar kuru krievvalodīgie izturas pret Izglītības reformu ir saistīts ar nevēlēšanos apgūt latviešu valodu. Mēs – krievvalodīgās lingvistiskās kopienas pārstāvji – kategoriski atspēkojam šo mītu. Nav prātīgi, dzīvojot Latvijā, nepārvaldīt latviešu valodu. Bet lai zinātu latviešu valodu, it nemaz nav nepieciešams mācīties šajā valodā fiziku, ķīmiju vai algebru. Tas novedīs pie krasa mūsu bērnu izglītības līmeņa krišanās, samazinot viņu cerības atrast darbu. Izglītības līmeņa krišanās radīs mūsu valstī nelabvēlīgu situāciju un tā sekas būs alkoholisma, narkomānijas un noziedzības līmeņa pieaugums mūsu sabiedrībā. Šīs sekas skars ikvienu no mums.

Mēs ar patiesu cieņu izturamies pret latviešu valodu, latviešu tautu un tās garīgajām vērtībām, bet mēs esam pret vardarbīgas asimilācijas politiku, par kuras ieroci kalpo Izglītības reforma. Šai reformai nav zinātniskā pamatojuma un tas nozīmē, ka valsts patvaļīgi jaucās mūsu personīgajā un ģimenes dzīvē. Tajā pat laikā Satversme ( 110. un 114. panti) sola tās aizstāvību no valsts puses.

Jāņa Čakstes 1919. gadā parakstītais Izglītības likums garantēja Latvijas mazākumtautību bērniem, ka mācības skolā notiks ģimenes valodā. Krievu skolu absolventi, kuri mācījās dzimtajā valodā, labi pārvaldīja latviešu valodu un bija integrēti Latvijas sabiedrībā. Krievu skolas Latvijā darbojās pat nacistiskā režīma laikā.

Bērni ir mūsu nākotne. Ignorēt viņu gribu – nozīmē spļaut akā, no kuras nāksies dzert. Viņi to neaizmirsīs. “Skolu revolūcijas” rezultātā Latvijā aug pavisam jauna krievu paaudze, kura tiek pieradināta cīnīties par savām tiesībām. Diez vai šī paaudze būs lojāla attiecībā pret “nedzirdīgu” valdību.

Latviešu inteliģence jau runā par to, ka reformas rezultātā nelatvieši, gribēdami nodrošināt saviem bērniem normālu izglītību, sāks sūtīt bērnus latviešu skolās, lai tur viņus, kas ne visai labi prot runāt latviski, vairs nemācītu skolotāji, kuri arī slikti pārvalda latviešu valodu. Tas neizbēgami novedīs pie latviešu skolu rusifikācijas ar visām no tā izrietošajām sekām.

Nenodari citam to, ko negribi lai nodara tev – šādi skan galvenais gudrības noteikums. Izglītības reformas autori mācījās dzimtajā valodā un diez vai paši vēlētos skolā mācīties bioloģiju, ģeometriju vai algebru krievu vai angļu valodā. Pat vissmagākajos padomju totalitārisma gados latvieši varēja mācīties dzimtajā valodā ne tikai skolās, bet arī augstskolās. Pie tam viņiem labi pasniedza krievu valodu un mācoties dzimtajā valodā, latvieši lieliski pārvaldīja krievu valodu. To pašu attiecībā uz latviešu valodu mēs patlaban cenšamies panākt arī mūsu bērniem.

Padomju laiku rusifikācijas politika šodien ir novedusi pie rusofobijas. Patreizējā, daudz striktāka latviskošanas politika izraisa visa latviskā fobiju. Izglītības reforma nav vajadzīga nedz mums, nedz Jums. Tā ir nepieciešama valdošajai elitei, lai skaldot un kurinot naidu mūsu starpā, varētu realizēt prettautisku politiku. Valstī praktiski jau ir iznīcināta zinātne, rūpniecība un lauksaimniecība. Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības līmeņa. Par kraso starpības starp mirstību un dzimstību Latviju jau var ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā. Visos laikos pie varas esošie neveiksmes gadījumā centās novērst tautas uzmanību, kurinot starpnacionālās kaislības. Ar Izglītības reformas starpniecību valdošā elite realizē principu “skaldi un valdi”.

“Ne tauta pret tautu, bet kopā pret tumsu”, – mācīja Jānis Rainis. Mūsu sabiedrība ir sašķelta. Tā var apvienoties tikai balstoties uz KOPĪGU pamatu, nevis uz kādas vienas sabiedrības daļas, lai arī lielākās, vērtībām. Par šādām kopīgām vērtībām, kas spētu saliedēt mūsu sabiedrību, varētu kļūt tādas vispār atzītās vērtības, kā cilvēka tiesības. Jebkurā normālā sabiedrībā cilvēks ir tās stūrakmens. Vairākuma diktatūra – nav demokrātija, bet gan nacionālboļševisms.

Atsakoties uzklausīt protestus, kurus paudusi gandrīz puse no Latvijas tautas, valsts vara provocē šo protestu pāraugšanu necivilizētās formās. Tautas balsi nedzirdošie varas vīri provocē protesta akcijas, konfrontāciju un starpnacionālo naidu. Izglītības reforma jau izraisīja “skolu revolūciju” un turpmākas ietiepības rezultātā var novest pie visdramatiskākajām sekām. Šī reforma kurina starpnacionālo naidu, tā ir sociāli bīstama un tā ir jāatceļ.

Mēs – krievvalodīgās kopienas pārstāvji – griežamies pie Jums, līdzpilsoņi, un piedāvājām kopīgiem spēkiem iespaidot mūsu politiķus. Latvijā gadsimtiem ilgi līdzās dzīvo dažādas tautas. Latvija ir Jūsu un mūsu Dzimtene. Latvija ir mūsu kopīgās mājas. Veidosim tādu Latviju, lai mēs kopā varētu ar to lepoties!

Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongress 2004.gada 6. marts.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!