Foto: Foto -A. Jansons © AFI
Sarunu rezultāti
Zivsaimniecības jomā ES nepieprasa dalībvalstīm ieviest vienotus likumdošanas standartus, jo dažām valstīm nemaz nav savi zvejas kuģi vai arī tās, piemēram, Austrija, nerobežojas ar jūru vai okeānu. Līdz ar to likumdošanas harmonizācija (vienoto normu ieviešana visu dalībvalstu likumos) vienkārši nav iespējama. Tāpēc arī zvejas kuģu inspekcijas dažādās dalībvalstīs izveidotas uz atšķirīgiem principiem, lai gan, protams, ES regulas nosaka šo iestāžu ieteicamās darba metodes un uzdevumus, piemēram, kontrolēt, ka ar zvejniecību nodarbojas tikai noteikts skaits licencētu zvejas kuģu, kuru jauda nepārsniedz atļauto.
Taču nozvejas jautājumos ES ir daudz stingrāka politika. Pirmkārt, ES dalībvalstu zvejniekiem ir noteiktas atļautās nozvejas kvotas (angliski TAC, Total Allowable Catch). Tās galvenokārt nepieciešamas, lai nepieļautu jūras resursu izzvejošanu. To, vai šīs kvotas netiek pārkāptas, kontrolē īpašas iestādes, kas zvejas kuģu žurnālos ne tikai pārbauda lomu svaru, bet arī, vai nozvejotas atļautās zivju sugas.
Otrkārt, visiem ES zvejniekiem ir tiesības zvejot gandrīz visos ES ūdeņos ārpus 12 jūras jūdzēm no sauszemes krastiem, ja vien kāda dalībvalsts nav izcīnījusi īpašus noteikumus. Tas nozīmē, ka teorētiski visi Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi (12 jūras jūdzes no Latvijas krastiem) līdz ar pievienošanos ES kļūst par ES zvejnieku darba telpu. Taču Latvija iestāšanās sarunās izcīnīja vienošanos, ka Rīgas jūras līcis pēc iestāšanās ES netiks atvērts ES nozvejas kuģiem, jo tur drīkstēs zvejot tikai Latvijas un Igaunijas zvejnieki – tie, kas Rīgas jūras līcī “valdījuši” līdz šim.
Šis izņēmums tiek uzskatīts par vienu no Latvijas uzvarām sarunās[1], taču tā izmantošanu ES rūpīgi kontrolēs, raugoties vai jūrā iet tikai kuģi, kas iekļauti īpašā sarakstā (jauni kuģi tajā var tikt iekļauti tikai tad, ja tie aizstāj kādu agrāk reģistrētu kuģi) un vai to jauda nepārsniedz noteiktos 221 kW[2].
Līdzīgu vienošanos panāca arī Malta, kuras mazas jaudas zvejas kuģi varēs turpināt zvejot 25 jūras jūdzes no šīs salu valsts krastiem[3]. Savukārt ar Maltas ūdeņos mītošās zivs “korifēnas” nozveju drīkstēs nodarboties ne vairāk par 130 zvejas kuģiem, jo tā aprēķinājusi ES.
Vēl 29 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi saņēmuši atļauju līdz 2005.gada 1.janvārim ieviest ES higiēnas un uzņēmuma iekārtojuma standartus. Savukārt Latvijas patērētāji varēs arī turpmāk pirkt Baltijas reņģes, kuru izmērs ir mazāks par ES standartiem.
Piebilde: ES dalībvalstīm zvejas flotes modernizācijai un piekrastes reģioniem, kas atkarīgi no zvejniecības, pieejami strukturālie fondi, kuriem pēc pievienošanās piekļūt varēs arī Latvijas zvejnieki.
____________
[1] Par iegūto un zaudēto, runājot ar Eiropas Savienību, Intervija ar A.Ķesteri, Latvijas Vēstnesis, Eiropas Vēstis: 07.02.2003
[2] “Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter”, Eiropas Komisija
[3] Report on the results of the negotiations on the accession of Cyprus, Malta, Hungary, Poland, the Slovak Republic, Latvia, Estonia, Lithuania, the Czech Republic and Slovenia to the European Union, Eiropas komisija
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.