Foto: Foto - B. Koļesņikovs © AFI
Sarunu rezultāti
Visapjomīgākā iestāšanās sarunu sadaļa, kurai arī pēdējā sarunu vešanas posmā pērn tika pievērsta vislielākā sabiedrības uzmanība vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lauksaimniecības politikai tiek tērēta vairāk nekā puse kopīgā ES budžeta, bet kandidātvalstīs lauksaimniecībā strādā daudz vairāk cilvēku nekā tā sauktajās vecajās ES valstīs. Aprēķini rāda – kad ES iestāsies arī Rumānija un Bulgārija (ES tad būs 27 dalībvalstis), tā saukto jaunpienācēju zemnieku skaits būs gandrīz puse no visu ES lauksaimniecības sektorā nodarbināto skaita. Tajā pat laikā šie topošo dalībvalstu zemnieki apstrādās tikai nedaudz vairāk par 20% ES lauksaimniecības zemju[1].
Otrkārt, daudziem sašutumu izraisīja 2002.gada sākumā izplatītais paziņojums, ka kandidātvalstu zemniekiem pirmos gadus pēc ES paplašināšanās būs atvērts sīvas konkurences tirgus, bet subsīdijas par izaudzēto produkciju tiks maksātas daudz mazākas nekā veco dalībvalstu lauksaimniekiem. Galu galā sarunu rezultātā tā saukto tiešo maksājumu apjomi kandidātvalstu zemniekiem tika palielināti, tomēr joprojām vairākus gadus pēc 2004.gada nesasniegs ES līmeni[2].
Taču tas bija tikai viens no tematiem šajā sadaļā, kurā tika noteikti arī ražošanas griesti jeb kvotas, kā arī atkāpes no direktīvām un regulām (tās, atšķirībā no direktīvām, ir tieši piemērojamas, bet direktīvas ir jāiestrādā nacionālajā likumdošanā ) par lauksaimniecības produktu kvalitātes, kā arī pārtikas uzņēmumu sanitārajiem standartiem. Latvijā 117 pārtikas uzņēmumiem piešķirta atļauja ES higiēnas un uzņēmuma iekārtojuma standartus ieviest vēl vairākus gadus pēc iestāšanās ES. Taču tas arī nozīmē, ka šo uzņēmumu produkcijai būs jāpaliek Latvijas tirgū – ES strikti kontrolēs, lai šīs preces netiek ievestas vienotajā ES tirgū, jo tās neatbilst ES prasībām. Šādu produkciju būs iespējams eksportēt uz trešajām valstīm (valstis, kas nav ES dalībvalstis, piem. Krievija) ar nosacījumu, ka saražotā produkcija atbildīs šo valstu produkcijas prasībām.
Tāpat īpašas “atlaides” piešķirtas Baltijas valstu saimniecībām, kas specializējušās bioloģiskajā lauksaimniecībā, piemēram, audzē dārzeņus, izmantojot tikai dabisko mēslojumu vai baro lopus tikai ar dabiskām uzturvielām nevis, piemēram, hormonu tabletēm vai antibiotikām. Jāuzsver, ka ES sertifikāti bioloģiskām saimniecībām tiek piešķirti tikai tad, ja “bioloģiski tīrs” ir viss process, piemēram, arī dārzeņu sēklām jābūt audzētām bioloģiskā saimniecībā. Bet sarunās panākts, ka šādas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas saimniecības līdz 2006.gada 1.janvārim varēs izmantot nesertificētās saimniecībās audzētas sēklas. Savukārt bitenieki varēs iegūt dabīgu medu, izmantojot parastu, nevis sertificētu cukuru[3].
Piebilde: Pirms vairāk nekā 40 gadiem ieviestā ES kopīgā lauksaimniecības politika noteica, ka ES zemniekiem tiek maksātas prēmijas (tiešie maksājumi) par saražotās produkcijas daudzumu. Tā gadu garumā radusies situācija, ka ES zemnieki saražo daudz vairāk nekā ES patērētāji spēj noēst. Taču produkcijas eksportēšana pasaules tirgū neatrisina šo situāciju, jo ES nosaka lauksaimniecības preču cenas, kas ir augstākas nekā jebkur citur pasaulē, vienlaikus nelaižot ES tirgū šo daudz lētāko produkciju no citām valstīm. Lauksaimniecības preču ražotājiem no citām valstīm jārēķinās ar augstām ievedmuitām un lauksaimniecības nodevām, kamēr ES lauksaimniecības preču eksportētājiem ES maksā īpašas prēmijas, atlīdzinot zaudējumus par daudz dārgāko preču pārdošanu tirgū, kas diktē daudz lētākas cenas. Tāpēc arī radusies kvotu sistēma, kas katrai dalībvalstij nosaka saražojamās produkcijas maksimālos griestus – lai netiktu saražots un eksportēts vēl vairāk.
ES dalībvalstis atbalstījušas visai radikālas kopīgās ES lauksaimniecības politikas reformas.
__________________
[1] Interneta vārdnīca par ES
[2] Eiropas Komisijas preses relīze
[3] “Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter”, Eiropas Komisija
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.