Foto: freeimages

Pēdējā iestāšanās sarunu sadaļā atrodami visi nosacījumi, kas tieši neattiecas uz iepriekšējām 30 jomām, vai arī īpašas deklarācijas, kuras no ES pēc sarunu noslēgšanas pieprasījušas dažas kandidātvalstis.

Piemēram, pēc Maltas pieprasījuma ES pievienošanās līgumam ir pievienots protokols, ka nekas šajā līgumā nevarētu mainīt katoliskajā zemē stingro aizliegumu izdarīt abortu[1]. Polija līgumam pievienojusi līdzīgu, bet vienpusēju Polijas valdības deklarāciju. Tai, salīdzinot ar Maltas protokolu, ir mazāks juridisks spēks. Tāpat protokolā par britu militārajām bāzēm Kiprā teikts, ka šīs bāzes (aptuveni 3% no Kipras teritorijas) robežas arī turpmāk būs atvērtas un neapgrūtinās Kipras iedzīvotāju pārvietošanos.

Uz Latviju attiecas deklarācija par zivsaimniecību. Tā nosaka, ka zvejniecības kvotas tiks pārskatītas, ja ES neiestāsies Polija, Lietuva, Latvija vai Igaunija. Tas pamatots ar faktu, ka Latvijai piešķirtās kvotas zvejai Baltijas jūrā aprēķinātas saistībā ar ES 15 dalībvalstu un Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas rādītājiem. Tāpēc, ja kāda valsts neiestātos ES, šie rādītāji mainītos un kvotas neatbilstu reālajai situācijai.

Visas jaunās dalībvalstis no 2005.gada varēs piedalīties un ar 2007.gadu sāks maksāt savu daļu Eiropas Attīstības fondā, kura mērķis ir palīdzēt tā sauktajām ACP valstīm – Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm.

Līdz ar iestāšanās dienu Latvija piedalīsies Ogļu un tērauda pētniecības fondā, kas finansē jaunu materiālu un tehnoloģiju ieviešanu ogļu un tērauda sektorā. Sava daļa šajā fondā Latvijai tāpat kā pārējām kandidātvalstīm būs jāmaksā ar 2006.gadu (sarunas par iemaksu apjomiem sāksies pēc paplašināšanās).

Arī Eiropas centrālo banku (ECB) un Eiropas investīciju banku (EIB) sagaida izmaiņas. Tiks mainīti Eiropas centrālo banku sistēmas statūti, iekļaujot aprēķinus par kandidātvalstu ieguldījumu ECB pamatkapitālā un ārējās rezervēs. Savukārt EIB valdē un citās vadības struktūrās tiks arī atvēlētas vietas kandidātvalstu pārstāvjiem[2].

Šeit arī iekļauts solījums, ka kandidātvalstis uz līdzīgiem noteikumiem kā līdz šim varēs turpināt izmantot pirmsiestāšanās fondus – PHARE, ISPA un SAPARD – arī pēc 2004.gada 1.maija.

Šengenas standartu ieviešanai Latvijai tiks piešķirts 71 miljons eiro laika posmā no 2004.-2006.gadam. Vēl šajā pašā laika posmā visām kandidātvalstīm kopā tiks 380 miljoni eiro institūciju stiprināšanai[3].

Šajā sadaļā ietvertas arī tā sauktā drošības klauzulas – atrunas, kā un kādu iemeslu dēļ kāda puse varētu apturēt kādu ES pievienošanās līguma punktu. Tas iespējams, ja kādā ekonomikas nozarē rodas būtiski un ilglaicīgi traucējumi, un, lai radušos situāciju uzlabotu, nepieciešami citi ierobežojumi vai finansu palīdzība. Šo drošības klauzulu var izmantot trīs gadu laikā pēc iestāšanās.

Cita šī punkta daļa pieļauj kāda līguma normas atsaukšanu, ja kāda jaunā dalībvalsts apzināti pārkāpusi ES vienotā tirgus standartus, tādējādi apdraudot pārējās dalībvalstis. Šādā gadījumā “vainīgajam” jādara viss, lai novērstu pārkāpumu un atkal aktivizētu pievienošanās līguma punktu, kas uz laiku tika atcelts. Līdzīgi noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad kāda jaunā dalībvalsts nespēj sadarboties tieslietu un iekšlietu jomā, rezultātā radot apdraudējumu pārējām.

_________________________
[1] Report on the results of the negotiations on the accession of Cyprus, Malta, Hungary, Poland, the Slovak Republic, Latvia, Estonia, Lithuania, the Czech Republic and Slovenia to the European Union, Eiropas komisija (PDF formātā)

[2] skat. Latvijas Ārlietu ministrijas materiālu

[3] Report on the results of the negotiations on the accession of Cyprus, Malta, Hungary, Poland, the Slovak Republic, Latvia, Estonia, Lithuania, the Czech Republic and Slovenia to the European Union, Eiropas komisija (PDF formātā)

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.