Foto: A.Jansons © AFI
Šajā iestāšanās sarunu sadaļā noteikti Latvijas dalības ES finansiālie nosacījumi, proti, cik Latvija iemaksās un cik saņems atpakaļ no ES budžeta.
ES kopīgais budžets sastāv no muitas nodokļiem un lauksaimniecības nodevām (tās tiek iekasētas no preču importētājiem), sodiem par ES normu pārkāpumiem, pievienotā vērtības nodokļa daļas, kā arī valstu iemaksām.
Lielākie ES budžeta maksātāji ir Vācija, Francija un Lielbritānija, savukārt visvairāk resursu tiek Īrijai, Grieķijai, Spānijai un Portugālei. Dārgākais ES projekts, kurš patērē vairāk nekā pusi kopējā budžeta resursu, ir Kopīgā lauksaimniecības politika. Tās ietvaros Eiropas zemniekiem, kā arī lauksaimniecības preču eksportētājiem tiek maksātas apjomīgas subsīdijas.
Budžeta apstiprināšanā iesaistītas trīs institūcijas – Eiropas Komisija, kas izstrādā izdevumu projektu; ES ministru padome, kas to vai nu groza vai apstiprina; un Eiropas parlaments, kuram arī ir tiesības budžetu grozīt vai to atbalstīt.
Jāpiezīmē, ka ES budžets ir bezdeficīta budžets, jo ES nav tiesību prasīt aizdevumu savu izdevumu segšanai. Tāpēc katram lēmumam, kuram nepieciešami budžeta līdzekļi, jābūt pamatotam, arī norādot, no kuriem avotiem to varētu finansēt.
Lai gan visas kandidātvalstis pieprasīja ļaut tām nemaksāt ES kopējā budžetā savu daļu jau no pirmā iestāšanās gada, ES šo prasību noraidīja. Tomēr kopumā finansu un budžeta nosacījumi ir kandidātvalstīm labvēlīgi. Piemēram, Čehija, Kipra, Malta un Slovēnija laika posmā no 2004.-2006.gadam no ES saņems papildus kompensācijas, lai to budžeti nenonāktu nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar 2003.gadu, kad tām pieejami ES pirmsiestāšanās fondi[1].
Līdz ar to arī pārējās sešas kandidātvalstis, to vidū arī Latvija, pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem 2004.gadā iegūs vairāk līdzekļu nekā 2003.gadā. Taču ES samitā Kopenhāgenā ES līderi vēl vienojās topošajām dalībvalstīm piešķirt papildus kompensācijas laika posmā no 2004.-2006.gadam. Latvijai šī summa ir 26 miljoni eiro[2]. Tāpat Latvijai tiks piešķirts 71 miljons eiro Šengenas prasību ieviešanai uz Latvijas austrumu robežas, kas kļūs par ES ārējo robežu.
Precīzus skaitļus par to, kāda būs kandidātvalstu bilance pirmajos iestāšanās gados, nav iespējams iegūt, jo nav zināms, cik veiksmīgi tās spēs, piemēram, apgūt strukturālos fondus vai iekasēt ES muitas tarifus (no kuriem 25% paliek dalībvalstij un pārēji 75% iet uz kopējo ES budžetu). Tāpat nav prognozējams, vai kandidātvalstis spēs uzreiz ieviest pareizus, pēc ES standartiem veiktus IKP aprēķinus statistikas sadaļas ietvaros. IKP aprēķiniem ir būtiska loma, jo pēc tiem tiek aprēķinātas katras dalībvalsts iemaksas kopējā budžetā.
_______________________
[1] Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter, Eiropas Komisija (PDF formātā)
[2] Report on the results of the negotiations on the accession of Cyprus, Malta, Hungary, Poland, the Slovak Republic, Latvia, Estonia, Lithuania, the Czech Republic and Slovenia to the EU, Eiropas komisija (PDF formātā)
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.